Talka latviešu kultūrtelpā nekad nav bijusi tikai darba piespiedu nepieciešamība. Tā ir sociāla institūcija, kurā saplūst kopienas vienotība, atbalsts un darbs. Latgalē šīs tradīcijas saknes ir īpaši dziļas, pateicoties reģionam raksturīgajai viensētu un sādžu ciešajai saiknei. Raugoties uz Līksnas pagasta piemēru vairāk nekā simts gadu griezumā, mēs redzam, kā kopiena spējusi saglabāt ne tikai vēsturisko kaimiņu palīdzību, bet arī attīstīt to mūsdienīgā, patriotiskā un pat valstiski godalgotā…
Talka latviešu kultūrtelpā nekad nav bijusi tikai darba piespiedu nepieciešamība. Tā ir sociāla institūcija, kurā saplūst kopienas vienotība, atbalsts un darbs. Latgalē šīs tradīcijas saknes ir īpaši dziļas, pateicoties reģionam raksturīgajai viensētu un sādžu ciešajai saiknei. Raugoties uz Līksnas pagasta piemēru vairāk nekā simts gadu griezumā, mēs redzam, kā kopiena spējusi saglabāt ne tikai vēsturisko kaimiņu palīdzību, bet arī attīstīt to mūsdienīgā, patriotiskā un pat valstiski godalgotā kustībā. 20. gadsimta sākumā Latgalē talkas galvenokārt bija saistītas ar lauksaimniecības ciklu. Kā liecina tā laika periodikas materiāli, populārākās bija mēslu talkas pavasarī un rudzu pļaujas talkas vasaras vidū. Līksnā, kur vēsturiski dominēja…
