Vaboles pagastmājas logus vēl nesen rotāja plecu lakatu izstāde, bet pašlaik pavasarīgās noskaņās logu ailēs izvietota atklātņu izstāde “Apsveikums 8.martā”.
“Apsveikuma kartiņas ir gluži kā mākslas darbi, jo katru veidojis kāds mākslinieks. Izstādē var aplūkot 143 kartiņas. Visvecāko kartiņu Vaboles pagastā ir saņēmusi skolotāja 1964. gadā,” stāsta Vaboles Kultūras nama vadītāja Vija Pabērze.
Dažādā laika veidotās apsveikuma pastkartītes ir oriģinālas ar gan savu māksliniecisku vērtību, gan tā laika simboliku. Tām piemīt arī kultūrvēsturiska nozīme. Jaunākā atklātnīte datēta ar 2000. gadu. Atklātnītes no saviem krājumiem izstādei sarūpējušas vietējās iedzīvotājas B. Kokina, A. Pabērza, A. Mackeviča, V. Pabērze, M. Rušeniece, A. Lazdāne, E. Bojāre-Bojāriņa.
Daudzās pasaules valstīs 8.martu atzīmē kā Starptautisko sieviešu dienu vai Sieviešu solidaritātes dienu. Arī pie mums šie svētki laiduši dziļas saknes. Taču patiesībā daudzi ir aizmirsuši sieviešu dienas patieso būtību, tās sākotnējo politisko un sociālo jēgu.
Vēsturiski šī diena ir tikusi dažādi ideoloģiski interpretēta. Sākotnēji svētki tika radīti kā cieņas pret sievietes darbu un cīņas par dzimumu vienlīdzību simbols, taču pamazām pārvērtušies par vēl vienu svinamo dienu gadā.
Starptautisko Sieviešu dienu pirmoreiz svinēja 1911. gadā Austrijā, Dānijā, Vācijā un Šveicē, bet Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) to atzina 1975. gadā. Latvijā sieviešu diena tiek atzīmēta kopš PSRS laikiem. Tomēr Latvijā pēc neatkarības atgūšanas līdz 2008.gadam šos svētkus nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ. Savukārt, kopš 2008.gada, tā kalendārā atkal oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, tomēr ne brīvdienu.
