Līksnas pamatskola bija viena no 35 izglītības iestādēm, kuru skāra 2009.gada skolu optimizēšanas reforma. Piecdesmit deviņiem skolēniem bija jāpārceļas uz Vaboles vidusskolu, Nīcgales pamatskolu vai jāmeklē skola pilsētā. Taču šo skolu, kura ir pastāvējusi kopš 19.gs. otrās puses, kad šo zemju saimnieki grāfi Plāteri-Zībergi rūpējās par vietējo iedzīvotāju izglītošanu, ir absolvējušas daudzas līksniešu paaudzes. Aktīvie pagasta iedzīvotāji ir izveidojuši biedrību “Mūsu Līksnai”, kura 20. jūlijā organizēja Līksnas pamatskolas absolventu salidojumu.
Pasākumā piedalījās 93 absolventi, astoņi skolotāji, septiņi pavadoņi un vairāki biedrības biedri. Viesus, bijušajā Līksnas pamatskolas sporta laukumā, kas pirms tikšanās tika rūpīgi sagatavots, gaidīja teltis ar galdiem. Pasākumu ieskandināja bērnu vokālās grupas “DoReMi” vecākās grupas dziedātāji, bet to vadīja Sarmīte Teivāne, jo kurš gan sirsnīgāk prastu stāstīt par skolu, nekā tās absolvente un kultūras jomas profesionāle.
Skolas salidojums sniedza ikvienam iespēju atgriezties savas bērnības un agras jaunības laikos, lai gremdētos kopīgās atmiņās par labo, mīļo, taču arī nerātno, kas tika darīts mācoties. Dalībniekus sveica Līksnas apvienības pārvaldes vadītāja Ingūna Novicka, kā arī arvien sabiedriski aktīvā, ilggadējā Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa. Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe veltīja sirsnīgus pateicības vārdus aktīvajiem Līksnas pagasta iedzīvotājiem, kuri ir nesen izpelnījušies viedā ciema nosaukumu.
Sarmīte Teivāne aicināja klātesošos atcerēties skolas direktorus: Bernardu Ukinu, Antonu Škutānu (1966.–1998.) un Ligitu Kursišu (1998.–2009.). Pēdējā skolas direktore uzrunā atcerējās savas gaitas, ar dziļu mīlestību stāstot par Līksnas skolas audzēkņiem un skolotājiem, kā arī tehniskajiem darbiniekiem.
Tika dots vārds skolotājiem: absolventus uzrunāja Borbola Marcinkeviča, kura Līksnas skolā strādāja kopš 1957.gada. “Esmu laimīga, ka spēju nostrādāt vienā darbavietā šos daudzos gadus. Gadu gaitā ir piedzīvotas gan baltas, gan nebaltas dienas. Nebaltā dienas ierakstu smiltīs, lai vējš un lietus izdzēš. Baltās – akmenī, lai tās dzīvo saules mūžu. Bet dzīvē gadās, ka ne visas nebaltās dienas var atļauties ierakstīt smiltīs. Arī man ir nebaltās dienas, kuras ierakstītas granīta akmenī …,” saka pedagoģe. Ar klusuma brīdi tika godināti aizsaulē aizgājušie skolotāji, skolēni un darbinieki, kuriem par piemiņu bērnu ansambļa “DoReMi” dalībnieki palaida debesīs baltus balonus.
Pasākuma turpinājumā absolventi tika aicināti piedalīties erudīcijas spēlē par skolas vēsturi un ikdienu. Izrādījās, ne visi absolventi zina, ka skolā nekad nebija centrālās apkures un pie ieejas ir pieci pakāpieni. Klātesošos sveikt vēlējās arī skolas absolventes – Vaboles pamatskolas direktore Elita Skrupska un Augšdaugavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne. Oficiālās daļas noslēgumā pateicības vārdus absolventiem, skolotājiem un arī salidojuma organizatoriskajai komandai teica biedrības “Mūsu Līksnai” valdes priekšsēdētāja Ieva Kudiņa, mudinot pasākuma dalībniekus nobaudīt īpašu torti un izmantot bezmaksas fotokastes pakalpojumus. Biedrības pārstāvji un absolventi pasniedza ziedus un dāvanas skolotājiem, pateicoties par skološanā un audzināšana ieguldīto darbu un sirdi. Jautrā Līksnas absolventu ‘večerinka’ ar Artūru Lapu turpinājās līdz agram rītam.
Biedrība “Mūsu Līksnai”, kas dibināta tikai 2024.gada februārī ir paspējusi organizēt jau vairākus pasākumus, piem., “Maiņas tirdziņu”, “Līksnas krosu” un talku Koša ezera stāvvietas sakopšanai. Biedrība ir saņēmusi arī VKKF finansējumu, lai realizētu projektu “Pasākumu kopums “Latgaliešu rakstu valodas celmlauži Jozefs Akelevičs un Tomašs Kosovskis””.
