2021. gadā Naujenes Novadpētniecības muzejā tika aizsākts izstāžu cikls “Personību dzīvesstāsti”. Šogad “Personību dzīvesstāsti – IV” ir par Augšdaugavas novada ļaudīm, naujeniešiem, kas mīl savu zemi, savu pagastu, Daugavas senleju un šo vietu dēvē par skaistāko pasaulē. Ļaužu atmiņās palikuši viņu darbi.
Jauns un enerģijas apveltīts Viktors Ruklišs [1909-1944/45?] 1938. gadā tika ievēlēts par Naujenes pagasta vecāko. Viņš atbalstīja un veicināja saimniecisko dzīvi, mudināja saimniekot moderni. Šajos nedaudzajos pirmskara gados Naujenes pagastā tika rīkoti kopīgi svētki: vakarēšanas, ražas novākšanas svētki ar lauksaimniecības mašīnu un darba rīku demonstrēšanu, Ziemassvētki, Jāņu vakari, zaļumballes un svētki Naujenes aizsargu parkā pie Naujenes gravas. Īpaši aktīvi Naujenes pagastā noritēja meža dienas, kurās koku stādīšanā līdzdalību ņēma arī pagasta vecākais V. Ruklišs.
Tautskolotājs Jānis Grāve [1889-1957] uzsāka darbu Naujenes 6-kl. pamatskolā 1922. gadā. Naujenes 6.kl. pamatskola darbojās kā pagasta kultūras centrs: te pulcējās un aktīvi darbojās skolotāji, skolēni, mazpulcēni un citi pagasta sabiedriskie darbinieki. 1938. gadā Naujenes pagasta 6-kl. pamatskolas pārzinis Jānis Grāve tika apbalvots ar Atzinības krustu. Gadu gaitā skolas pārzinis Jānis Grāve bija iemantojis atzinību un cieņu ne tikai skolēnu, bet arī visa pagasta iedzīvotāju vidū.
Viņa brālis Pēteris Grāve [1896-1971] darbojās Salienas pamatskolā, kur viņa vadībā 1937. gadā uzcēla jaunu skolas namu. Taču “baigajā gadā” viņš bija viens no Daugavpils apriņķa 1007, kas tika atzīts par “padomju okupācijas varai naidīgu un nevēlamu personu”. 1940. gada augustā Pēteris Grāve tika arestēts, bet 1941. gada jūnijā no Daugavpils cietuma tika izsūtīts uz Krieviju, Jeņiseiskas pilsētu, kur strādāja par mežcirtēju un strādnieku maizes ceptuvē.
Anele Zeile [dz. Kokina, 1910-2004] dzīvesprieku un dzīvesziņu smēlās no dabas un no Dieva. Vecāku mājās Viļušos lauku dzīve kā nerimtīgs mutulis griezās dienu pēc dienas: bērni – virtuve – kūts – lauku darbi. Anele Zeile bija lieliska, krietna saimniece un izdarīga namamāte: bieži gāja dažādos godos un viesībās par saimnieci, gatavoja kāzu mielastus. Meitas – tēlniece Valentīna un gleznotāja Ģertrūde bija viņas neizmērojamā laime un prieks.
Juzefovas muižas kalējs Jānis Lebedz[i]s [1888-1941] veica visus laukos nepieciešamos kalšanas darbus: apkala zirgus, ratus un ragavas, darināja lauksaimniecības, zvejas, medniecības un amatniecības rīkus, atslēgas, iedzīves priekšmetus, dzirnavu un celtņu dzelzs detaļas. Jānis Lebedzis apkala zirgus arī Latvijas 1. Jātnieku pulkam, kas no 1921. līdz 1940. gadam dislocējās Daugavpilī.
Skaisto meiteni Annu Ratķeviču [dz. Šegelovska, 1914-2003] noskatīja bagāts poļu puisis Vladislavs Ratkevičs no Cibuku (Cibulišķi) mājām Tabores pagastā. Nabadzīga latviešu meitene un bagātais poļu puisis iemīlēja viens otru un apprecējās, atbrauca uz Juzefovu, kur muižkungs Šahno viņus pieņēma. Anna darbojās muižas virtuvē un bija izpalīgs muižkunga meitai Marisjai.
Viktors Butāns [1908-1970] nāk no Naujenes pagasta Silaciršu sādžas. Toreiz daudzi Naujenes pagasta jaunieši izvēlējās strādāt par dzelzceļniekiem, jo tur dzīve ritēja spraigi. Viktors Butāns, būdams nedzērājs un prātīgs jauns puisis, Naujenes dzelzceļa stacijā pildīja dežuranta un pārmijnieka pienākumus, uzraugot pārmijas un regulējot kustību pa tām.
Boļeslavs Purmalis [1934] nāk no stipras dzimtas, kur tēvs Eduards bija meistars ar zelta rokām un prata visus amatus. Boļeslavs Purmalis ir Naujenes pagasta Goda pilsonis un Augšdaugavas novada Gada cilvēks. Viņš bija nominēts arī balvai “Latvijas Lepnums”, bet režisore Ilze Strenga, veidojot filmu Slutišķu sādžā par Tautas frontes 20. gadadienu, nodēvēja viņu par Cilvēku – Leģendu.
Informāciju sagatavoja muzeja vecākā speciāliste M.Kampāne tel. 65471321
