Aizgavēni visos laikos svinēja ļoti jautri, jo tajā pēdējo reizi iet čigānos un dara dažādas izdarības. Pasākums “Aizgavēņa jampadracis” jautri noritēja arī Kalupē, kur pagastnama telpās pulcējās prāvs cilvēku skaits, lai kopā ar Daugavpils folkloras dziesmu un deju kopu “Svātra” un Kalupes pagasta folkloras kopu “Pylna Sāta” dejotu, dziedātu, ietu rotaļās, piedalītos dažādās aktivitātēs un baudītu aizgavēņa ēdienus.
Pasākuma viesi iepazina dažādas aktivitātes, kuras senatnē tika ievērotas pirms gavēņa. Piemēram, katram ciemiņam tika doti diegi, lai sietu mezglus. Saskaņā ar ticējumiem diegus vēlāk lika maisos “raganu mēļu sasiešanai”, lai pasākuma beigās to sadedzinātu kopā ar bluķi uz ugunskura. “Čarauņeica” sievām un meitām smērēja vaigus ar cūku taukiem, lai tie būtu brangāki, bet Metenis ieradās, lai bērniem sadalītu konfektes, jo kā teikts ticējumos: “Ja bērni šajā dienā priecīgi, tad izdosies arī viss gads līdz nākamajiem Meteņiem.”
Ciemiņi izgaršoja kazas pienu un sieru, un tina kamolos dziju, lai noskaidrotu, kam būs stiprāki kāposti. Saimniece stāstīja, ka Meteņos jāēd cūkas kājas, lai ātri ietu, ausis - lai visu dzirdētu, jāvāra zirņi, jāēd treknu grūbu biezputru ar gaļu, lai izturētu gavēņa laiku. Lai muguras nesāpētu, Metenis ar kārklu mizas bizi pasākuma dalībniekiem izbraukāja pa muguru, bet Čarauņeica uz pankūkām paredzēja, kāds būs nākamais gads.
Pēc jautrām dejām, dziesmām un spēlēm ar folkloras kopu “Svātra” ikviens varēja izbaudīt Meteņu ēdienu – putru un pankūkas.
Tautas lietišķās mākslas studijas “Pūpoli" dalībnieces pasākuma laikā veidoja klūgu pinumus.
