Aizgavēnis ir laiks izpriecāties pirms Lielā gavēņa
13.02.2023
AKTUĀLI
Meteņi jeb Aizgavēnis, kā to sauc Latgalē, ir laiks pirms Lielā gavēņa, kad ļaudis steidz izpriecāties no sirds un izbaudīt ziemas priekus, iet rotaļās kopā ar ķekatniekiem un nogaršot īpašo Aizgavēņa mielastu. Šāda Meteņu svinēšana tradicionāli norisinās līdz Pelnu dienai, kas šogad iekrīt 22. februārī un ievada Lielo gavēni jeb kluso laiku līdz Lieldienām.
Ar Aizgavēni saistās daudz dažādu ticējumu, ko ir ievērojuši mūsu senči, piemēram, šajā laikā ir jādodas ciemos, turklāt pēc iespējas tālāk, jo tad būs laba raža rudenī. Kopa svinēt Meteņus šogad uz Ilūksti ciemos bija atbraukuši mazie budēlīši no Šederes, Naujenes kultūras centra folkloras kopa “Rūžeņa” un Vaboles pagasta etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”.
Etnogrāfiskā ansambļa “Vabaļis” dalībniece Aina Pabērza uzsver, ka Vaboles pusē Meteņus sauc par Aizgavēni. Šis esot laiks sakrāt spēkus gavēnim un aizgavēties tā, lai gars un miesa priecājas, jo no Pelnu dienas sešas nedēļas līdz Lieldienām būs jāpavada mierā un klusumā.
Viena no galvenajām budēļu maskām Latgalē esot dzērve, kuras lomā iejutās Ilūkstes Kultūras un mākslas centra vadītāja Indra Madarniece. Svarīgs esot tieši dzērves spārnu vēziens – jo spārni garāki, jo spožāka un siltāka vasarā spīdēs saulīte.
Aizgavēnī vajagot būt skaļiem un daudz jāsmaida, mājot ardievas ziemai un cenšoties sasaukt pavasari. Rībinot un klabinot, ķekatnieki centās aizbaidīt drūmo un lietaino laiku, sēja kokos linu diegus, tādejādi uzsverot kopā būšanas nozīmi, cenšoties pamodināt kokus un uzrunājot sauli pēc iespējas drīzāk visus aplaimot. Jāteic, ka tas arī izdevās, jo drīz vien lietus mitējās un spoži uzspīdēja saule.
“Senāk Latgalē bija teiciens – nesēdi uz cepļa un negaidi! Tātad nevajag sēdēt, ir jānāk . Un vēl – jo skaļāk šodien kliegs, jo mēs slimību no saviem kakliem dabūsim laukā, un tas ir pierādīts. Aizgavēnī visiem cilvēkiem jāsmaida. Pat ja kurš nemāk dziedāt, nevar iet rotaļās, nevar kādās izdarībās piedalīties, ar smaidu saulīte jāsauc,” teic Indra Madarniece un atgādina, ka ir ļoti svarīgi, ejot dejās un rotaļās, pieskarties kaut vienam budēlītim vai ķekatniekam, jo viņi nes laimi un prieku.
Saskaņā ar seniem ticējumiem, Meteņos vajag ar ragaviņām braukt no augsta kalna, tad augs gari un kupli lini. Nākamo ražu varot noteikt arī pēc laikapstākļiem, piemēram, ja Meteņos līst vai snieg, būs labs sēņu un ogu gads. “Sniegs vēl ir laukā, ir jāveļ sniega bumbas, lai augtu lieli kāposti. Jo lielākas sniega bumbas savels, jo lielāki augs kāposti,” pamāca Aina Pabērza.
Ļoti svarīga Aizgavēņa svētku sastāvdaļa ir cienasts, kam jābūt ļoti sātīgam un dāsnam, lai var atēsties pirms Lielā gavēņa. Parasti saimnieces galdā likušas grūbu biezputru, zirņus, mājas sierus, pīrāgus, speķi, maizi un citus gardumus. Arī šoreiz cienasts neizpalika. Ikviens varēja nobaudīt uz ugunskura vārītu grūbu biezputru ar speķa vai sēņu mērci, pašceptu maizi un smalkmaizītes, klāt uzdzerot veselīgu zāļu tēju.
“Ja tev nav naudas vai mantas, dalies ar smaidu, dalies ar maizes riecienu. Šodien mums ir sacepta apaļas formas maize, jo kantaina ar stūriem nedrīkst būt. Ir jābūt biezputrai no grūbu putraimiem, kas ir apaļi kā saulīte. Un zāļu tējā ir jābūt medum, lai bitīte zina, ka mēs viņu sveicinām,” stāsta Indra Madarniece.
Savas kulinārās tradīcijas ir arī Vabolē, kur Meteņos pieņemts cept mieta gaļu uz ugunskura. “To mietiņu ņem līdzi uz mājām un, audzējot kāpostus, iedur vagas galā, lai tārpi neiemestos. Jo kāposti ir ļoti svarīgi, tajos atrod bērniņus, bet bērniņi mums ir vajadzīgi,“ jautri teic Aina Pabērza.
Aizgavēnī ir iespēja atbrīvoties no visa sliktā. Svētku dalībnieki tika aicināti uz papīra lapiņām uzrakstīt to, kas viņus nomāc, un likt lapiņas maisā, kas vēlāk tika iemests ugunskurā. Indra Madarniece uzsver, ka mūsu senči ar uguns palīdzību attīrījās un jau, gaidot Meteņus, sāka veidot ugunskuru, liekot tajā visu, kas salauzts un kļuvis nelietojams, piemēram, salauztus grābekļus vai cauras abras. Meteņos to visu sadedzināja un iemeta ugunīs arī maisu ar visu, kas slikts sakrājies. “Un tad es visus gaidīšu Pelnu dienā, jūs atnāksiet, paņemsiet kripatiņu pelnu, kas attīrīti ar uguni, iebērsiet savā puķu dārzā, mājas priekšā, saviem bērniem, kamēr viņi neredz, ieberiet kabatiņā, tas būs veiksmei un laimei.”
Smelties enerģiju svētku dalībnieki varēja ne tikai rotaļās un baudot gardo cienastu, bet arī dodoties nelielā pastaigā zirga mugurā gar upes krastu.
Savukārt Kaldabruņas pagasta biedrība “Ūdenszīmes” aicināja uz radošām darbnīcām, kuru laikā ikviens varēja sev izgatavot skaistu suvenīru, rotātu ar stikla pērlītēm.
