Aizritējusi konference “Amatniecības darinājumu pārdošana – soli pa solim”
14.03.2019
AKTUĀLI
Daugavpils novada Kultūras pārvaldes un Zarasu rajona Kultūras centra kopprojekta “Zarasu rajona un Daugavpils novada mazaktīvo teritoriju iedzīvotāju radošuma un uzņēmējdarbības aktivitātes atbalstīšana, izmantojot sociālkultūras pasākumus” rīkotajai konferencei noteiktu piestāvētu sauklis “Mīli to, ko tu dari”. Konference pulcēja amatniekus, rokdarbu pratējus un mājražotājus no Daugavpils un Jēkabpils novada, Viļāniem, Krāslavas, kā arī ciemiņus no projekta sadarbības pašvaldības - Zarasu rajona.
Projekta mērķis ir uzlabot dzīves apstākļus mazās kopienās ar izglītības, kultūras un amatniecības piedāvājumu, kā arī veicināt novada nemateriālā kultūras mantojuma tradīciju saglabāšanu, popularizēšanu un pārmantojamību.
Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne: “Projekts kopumā virzīts uz to, lai pamudinātu ļaudis, kas dzīvo lauku vidē, aktīvi darboties. Tā ir arī trenda pieeja Eiropas Savienībā – dzīvesveida bizness, kādu mēs caur šo konferenci un daudziem pieredzes stāstiem vēlamies ieviest arī Daugavpils novadā. Ar projekta palīdzību mēs apmaināmies pieredzē ar savām amatu prasmēm. Veiksmes stāsts ir šī filcēšanas darbnīca Naujenes novadpētniecības muzejā, ko vadīja meistare no Zarasiem un kuras vadībā, manuprāt, pat iesācēji ir radījuši īstus šedevrus!”.
Ar projekta atbalstu Naujenes novadpētniecības muzejam un Naujenes kultūras centram tiek iepirkts amatniecības aprīkojums un materiāli, notiek nodarbības aušanas un filcēšanas prasmju apgūšanā. Vaboles pagastā Skrindu dzimtas muzeja paspārnē tiek iekārtota Kulinārā mantojuma telpa, bet Daugavpils novada kultūras centrā “Vārpa” ir uzstādīts jauns projektors semināru un konferenču organizēšanai.
Konferences gaitā tās dalībniekiem tika piedāvāta informācija un viedokļu apmaiņa par iespējām radoši attīstīt amatniecību lauku teritorijās, iepazīt amatniecības biznesa pamatus un uzzināt, kādi amatniecības darinājumi ir pieprasīti Latvijā un Eiropā.
Pirms konferences atklāšanas, kā arī pēcāk, visas dienas garumā, Kultūras centra kamīnzālē varēja apskatīt daudzveidīgu un krāšņu amatnieku darbu izstādi.
Nu jau krietnu laiku Zarasos aktīvi darbojas filcēšanas meistare Egle Vaitkevičiene. Tieši viņa projekta ietvaros vadīja filcēšanas meistarklases mūsu novadniekiem. Ja iesākumā bija plānots, ka meistarklasē piedalīsies 10 dalībnieki, jau pirmajās nodarbībās to skaits dubultojās. Katrai lietai ir sava vēsture, stāts un enerģētika, gluži kā cilvēkam. Tieši tas un mīlestība pret savu darbu mudināja Egli pārvērst savu darbošanos ar filcu biznesā. Nu jau vairāk kā 5 gadus Egles filcētās čības var iegādāties internetveikalos. Izstādē varēja skatīt filcētas cepures, čības un brošas, somiņas un pat pirkstaiņus.
Kaņepju fermas īpašnieks Andris Višņevskis no Viļāniem dalījās savā pieredzē par veiksmīgu menedžmentu un tūristu piesaisti. Abi ar sievu un bērniem ir izvēlējušies dzīvi ārpus pilsētas mūriem. Viņu veiksmes stāsta pamatā ir darbs, attīstība un ļaušanās pārvērtībām.
Diskusijā “Amatniecība šodien un pieredzes stāsti” piedalījās ievārījuma meistare Valentīna Bārtule no Krāslavas, filcēšanas meistare Egle Vaitkevičiene no Zarasiem, amatnieks Valdis Grebežs, meistars Varis Vilcāns, Skrindu dzimtas muzeja direktore Anna Lazdāne, tūrisma aģentūras “TAKA” pārstāve Jana Kezika un komercdarbības konsultants Jāzeps Krukovskis.
Jau 15 gadus Indrā pulcējas uz Ievārījuma svētkiem, kura ikgadējā dalībniece ir arī ievārījuma meistare Valentīna Bārtule. Saimniece pagatavo dažādu veidu un garšu ievārījumus, kā arī piedāvā tos nodegustēt Indras Laimes muzejā. Ievārījuma pagatavošanā izmanto pat baziliku!
Novadnieks un amatu meistars keramikā Valdis Grebežs ar mālu strādā jau 28 gadu garumā, gadu gaitā papildinot savu amatu klāstu ar klūgu pīšanu, kokapstrādi un skulptūru veidošanu no gāzbetona. Valdis uzsver, ka veiksmes pamatā ir nestandarta domāšana un jaunu, neprātīgu ideju iedzīvināšana. Bez šaubām, liels ieguvums, viņaprāt, ir arī pieredzes pārņemšana no citiem amatu meistariem, kā arī izstāžu un gadatirgu apmeklēšana.
Savukārt dīvaino lietu meistars no Vaboles Varis Vilcāns uzskata, ka vislabākie pircēji ir tūristi. Tie cilvēki, kas atbrauc uz redz uz vietas meistaru veikto darbu. Šādā veidā meistars vai amatnieks gūst ieguvumu dubultā – gan tūristu piesaistē, gan savas produkcijas pārdošanā. Varis Vilcāns piedāvā tūristiem arī uz vietas, savā darbnīcā, izgatavot kādu suvenīru. Tad šai lietai jau ir pavisam cits stāsts un pievienotā vērtība.
Filcēšanas meistare Egle Vaitkevičiene no Zarasiem pārdod nevis filcētas čības, bet gan sajūtas, kas rodas, kad čības jau ir iegādātas un nonāk pircēja īpašumā. Aitas vilna ir īsts brīnummateriāls, izcils dabisks materiāls, kas ir elastīgs, ļauj ķermenim elpot un uztur to sausā siltumā, piedevām brīnumainā kārtā pamanās ilgu laiku būt tīrs. Katrai lietai ir sava vēsture, stāts un enerģētika, gluži kā cilvēkam. Tieši tas un mīlestība pret savu darbu mudināja Egli pārvērst savu darbošanos ar filcu biznesā. Nu jau vairāk kā 5 gadus Egles filcētās čības var iegādāties internetveikalos.
Projektu finansē Eiropas Savienība. Interreg Latvijas – Lietuvas programmas 2014. – 2020. gadam mērķis ir sekmēt programmas reģionu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, palīdzot tos padarīt konkurētspējīgākus un pievilcīgākus dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam.
Plānots, ka projekts noslēgsies šī gada septembrī.
