Aizsardzības ministrija izglītoja novada pedagogus valsts drošības jautājumos

6. decembrī ar Augšdaugavas novada pedagogiem tikās Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvji - valsts sekretārs Jānis Garisons un Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins, lai runātu par visaptverošo valsts aizsardzību, tādejādi sekmējot sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā. 

Valsts sekretārs Jānis Garisons informēja klātesošos par aktuālajiem drošības izaicinājumiem, Ukrainas kara un Krievijas īstenotās politikas ietekmi uz reģiona drošību, Nacionālo bruņoto spēku attīstību un gatavību reaģēt uz apdraudējumiem, Zemessardzes lomu krīzes situācijās un Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu.

Sabiedrības izpratnes veidošanā par šiem jautājumiem liela nozīme ir tieši pedagogiem, kas ir izglītības jomas līderi un sekmē jauniešu vērtību skalas izveidi, tāpēc ļoti svarīgi ir izglītot arī pašus pedagogus. No sarunām ar skolotājiem var secināt, ka daudzas ģimenes novadā dzīvo Krievijas propagandas ietekmē, attiecīgi audzinot savu jauno paaudzi. Sākoties karam Ukrainā, pieaug skolotāju loma vēstures un esošo notikumu skaidrošanā un jauniešu izglītošanā.

Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir saviļņojis visas pasaules sabiedrību. Negūstot panākumus karā, Krievijas retorikā parādās kodolieroču draudi. Jānis Garisons apšauba iespēju, ka šie draudi tiks īstenoti. “Izmantot kodolieročus nav tik vienkārši. Kopš aukstā kara izveidota sistēma, ka abas puses vēro, kas notiek ar kodolieročiem. To aktivizācija prasa noteiktas procedūras, ko otra puse pamana. Tāpēc, pat ja Krievija izdomās pielietot kodolieročus Ukrainā, NATO no savas puses būs spiesta darīt to pašu, respektīvi, aktivizēt savas procedūras un kodolarsenālu, jo nevar zināt, kurp lidos palaistā raķete. Tas ļauj domāt, ka kodolieroču lietošanai ir zema iespējamība.” Runājot par Latvijas iespējamo apdraudējumu, J. Garisons atzina, ka pašlaik pie LV robežām ir ļoti maz Krievijas spēku, jo aptuveni 75% Krievijas sauszemes spēku ir novirzīti karam Ukrainā. Situāciju uzrauga izlūkdienesti un jebkura Krievijas karaspēka darbība pie Latvijas robežām tiks pamanīta. Taču, lai arī tiešu militāru draudu šobrīd Latvijai nav, Krievija aizvien būs ilgtermiņa drauds mūsu valsts drošībai. Turklāt agresīvāks ir kļuvis režīms Baltkrievijā, kas rada draudus Latvijas drošībai, jo Baltkrievija ir ekonomiski atkarīga no RUS, atbalstītu tās iebrukumu un Suvalku koridora slēgšanu, ir gatava pret kaimiņvalstīm vērst hibrīdoperācijas, ir ārpolitiski impulsīva un pieļauj kļūdas.

Vērojot Krievijas īstenoto agresiju un pastrādātos kara noziegumus, tiek domāts, kā pastiprināt Latvijas civilās infrastruktūras un pilsētu aizsardzību, kas ir tālākās plānošanas svarīgs aspekts, atzina J. Garisons. “Mums ir būtiski palielināt personālsastāva skaitu NBS un attiecīgi pievērsties pretgaisa aizsardzībai, kam līdz šim nav bijis finansējuma, bet tā ir būtiska, lai nosargātu pilsētas un civiliedzīvotājus. Plus arī krasta aizsardzība, ko mēs plānojam attīstīt, ieviešot pretkuģu raķešu sistēmas.”  

J. Garisons uzsvēra, ka ir ļoti svarīga sabiedrības sagatavošana, tāpēc valstī pakāpeniski plānots ieviest valsts aizsardzības dienestu, kurā tiks iesaukti vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem, paredzot kompensāciju ikdienas izdevumu segšanai 300 eiro apmērā, kas brīvprātīgajiem būs 600 eiro, un 1100 eiro atvaļināšanās kompensāciju pēc dienesta izbeigšanas. Iesaucamais var izvēlēties 11 mēnešu militāro dienestu NBS vienībā vai alternatīvu – 5 gadu dienestu Zemessardzē, īpaša militārās apmācības kursa apguvi paralēli studijām vai alternatīvo dienestu kādā no civilajām profesijām.  

Kaspars Galkins semināra dalībniekiem pastāstīja, kas ir visaptverošā valsts aizsardzība un kāpēc tā ikvienam ir svarīga, kā atpazīt dažādus hibrīdā apdraudējuma veidus, ko nozīmē 72 stundu soma un daudzus citus svarīgus jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju drošību un pašu iesaistes nozīmību.

Visaptveroša valsts aizsardzība ir noteikta kā viena no valdības prioritātēm, kas paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību pašorganizēties un pārvarēt krīzes.

Teksts, foto: Inese Minova