Akcija “Apskauj Latviju!” un Baltā galdauta svētki Demenē
09.05.2017
AKTUĀLI
4. maijā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Daugavpils novada Demenes pagastā notika akcija „Apskauj Latviju”, ko rīkoja Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju un Daugavpils novada pašvaldību.
Akcija tika vērsta uz Latvijas tautas vienotības un piederības sajūtas stiprināšanu ar simbolisku rīcību – garīguma sardzes izveidošanu, iestādot ozolus pie Latvijas robežām. Stādīšanas darbi vienlaicīgi tiks uzsākti četros galējos Latvijas ģeogrāfiskajos punktos, kuros 1998. gadā par piemiņu valsts astoņdesmitajai jubilejai tēlnieks Vilis Titāns izveidoja skulpturālu grupu “Latvija saules zīmē”.
Ozoli tika iestādīti Kumbuļu ciemā pie Sociālā atbalsta centra “Paspārne” ar pievienotu īpašu norādi, ka tas ir Latvijas simtgades ozols. Pasākumā piedalījās Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, Lietuvas Republikas kultūras ministre Liana Rokīte – Jonsone un Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska.
LR kultūras ministre Dace Melbārde: “Šie ozoli savieno laiku. Šajās dienās paiet 100 gadi kopš Latgales kongresa, kas mums atgādina to vēsturisko notikumu, kurā kopā sanāca latgalieši un pieņēma ļoti nozīmīgu lēmumu – būt kopā ar pārējām latviešu zemēm ceļā uz Latvijas valsts dibināšanu. Faktiski šis vēsturiskais lēmums iezīmēja Latvijas ģeogrāfiskās robežas, tās, kuras mēs šobrīd pieņemam kā pašas par sevi saprotamas. Lai līdz tam nonāktu, 100 gadus atpakaļ bija ļoti svarīgi, lai šādi te drosmīgi vīri sanāk kopā un paši lemj savu nākotni. Šobrīd ir ļoti svarīgi atgādināt par to, ka brīvība mums nav garantēta, ka par to mums ir jāuzņemas atbildība katru dienu. Šī simboliskā ozolu stādīšana apkārt Latvijas robežai ir sava veida atgādinājums, ka ikdienā ir jābūt modriem un vienmēr gataviem iestāties par savu zemi. Bet visvairāk mums par savu zemi jāiestājas ikdienā, darot savu darbu un veidojot normālas, sirsnīgas attiecības vienam ar otru, vienam otru atbalstot. Ceļā uz Latvijas simtgadi es visvairāk novēlētu ticību - ticību tam, ka cilvēki paši var ļoti daudz darīt savas zemes labā un aktīvāk iesaistīties savas valsts veidošanā. Man ir liels prieks, ka visā Latvijā un arī ārpus tās robežām tautieši šajā dienā nāk kopā pagalmos, kopā ar kaimiņiem un ģimenēm, pulcējas kultūras namos, klāj baltus galdautus un svin Latvijas neatkarību, tādā veidā apliecinot, ka arī mēs, mūsu paaudze esam par Latvijas neatkarību un esam gatavi tās labā strādāt. Un vēl viens iesmels, kas mūs šodien te visus saveda kopā, ir akcija “Apskauj Latviju!”, kuras laikā apkārt Latvijas robežai veidojam simbolisku ozolu jostu, ticot un cerot, ka šie spēka koki vairos mūsos pārliecību par to, ka Latvijas valsts un tās ideja ir mūžīga. Mēs novēlam saules mūžu Latvijai, lai tā zaļo un plaukst”.
Lietuvas Republikas kultūras ministre Liana Rokīte – Jonsone: “Mēs esam vistuvākās un visciešāk saistītās tautas. Kopā mēs nesam atbildību par kopīgo baltu kultūras likteni un dalāmies vēsturiskās paralēlēs, kas ļauj savā starpā pamēroties spēkiem mērķos un iedvesmā. Satiekamies simboliskā, skaistā vietā, krustcelēs starp vairākām valstīm. Vēsture mūs ir norūdījusi, padarījusi izturīgākus, iemācījusi augstāk novērtēt savu izvēles un pašnoteikšanās brīvību. Iemesls, kādēļ šeit esam pulcējušies, to tikai apstiprina. Neskatoties uz mūsu tautām grūto, dažreiz arī traģisko pēdējo gadu simtu, šodien te satiekamies kā brīvas, neatkarīgas un patstāvīgas tautas”.
Novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska: “Paldies Iekšlietu ministrijai par ieceri tieši šeit stādīt ozolus. Šī tradīcija, kas ir sākusies mums visiem kopā ar Baltā galdauta svētkiem, mūs visus vieno un saliedē. Šodien, apskaujot mūsu mīļo Latviju, mēs ar savu mīlestību, labiem darbiem un piederību Latvijai vēlēsim, lai mūsu valsts ir mūžīga un ozoli tam ir apstiprinājums”.
Ozolus stādīja abu valstu kultūras ministres, Demenes pagasta jaunieši un vecākās paaudzes pārstāvis, novadnieks Makarijs Loginovs. Lai gan vietējie demenieši sevi uzskata par baltkrieviem, poļiem, krieviem, kā arī latviešiem, ikdienā viņi sazinās krievu valodā. Svarīga ir reliģiskā piederība, te dominē katoļi un vecticībnieki. Makarijs Loginovs uzaudzis vecticībnieku tradīcijās. Viņa vectēvs Sergejs Jakimovičs zemi Rostovkā bija nopircis no pulkveža. Kā stāsta pats Makarijs, zeme tolaik bija noslaista un netika apstrādāta. Vectēvam Sergejam bija 12 bērni – 8 dēli un 4 meitas. Kad izskan jautājums, vai Makarijs izjūt piederību Latvijai, viņš atbild viennozīmīgi - jā. Demene ir viņa un viņa senču dzimtene. Vietā, kur pats dārgākais ir cilvēks un viņa darbs, kas vienmēr ir, bija un būs izcila vērtība.
Makarijs Loginovs: “Šajā mirklī jūtams tāds svinīgums un arī sajūta, ka tiek veidots kas paliekošs, varbūt pat vairākiem gadu simtiem uz priekšu. Jo ozols ir koks, kas var dzīvot līdz pat 300 gadiem. Šodien ir ļoti nozīmīga diena.”
Simbolisko ozolu stādīšanu muzikāli papildināja folkmūzikas ansamblis “Stiprās sievas” un Daugavpils novada Kultūras centra folkloras kopa “Dyrbyni”.
Pēc tam, kad visi trīs ozoli tika iestādīti, apkārt tiem saules formā simboliski tika izlikti akmeņi, savukārt visi klātesošie, sadodoties rokās, apvija ozolus ar savu kopību un klātesamību. Šajā dienā Demenes pagasta Kumbuļos bija klātesoši ciemiņi arī no attālākajiem novadiem.
Lazdiņu ģimene atbrauca šurp no Pļaviņu novada. Sinora Lazdiņa stāsta, ka šodien mēroti 145 kilometri līdz Demenei kā Latvijas tālākajam dienvidu punktam.
S.L. “Braucām, jo pirmo reizi simts gados kaut kas tāds notiek. Varbūt nākamā reize būs pēc 50 gadiem un mūsu bērni atcerēsies tieši šo dienu. Vēl gribam līdz Saules zīmei aizbraukt, teicās gan, ka tur dokumentus var uzjautāt. Bet mēs riskēsim, jo nevar jau zināt, kad vēl varēs atbraukt. Nākamreiz būs jābrauc pie jūras, apbrauksim mūsu dzimto Latviju, tad domāsim par Kanāriju salām un citām valstīm. Mana vecākā meita Megija studē tūrismu, tādēļ arī apceļojam Latviju”. Kad uzjautāju Lazdiņu ģimenei, kas viņiem ir Latvija, Sinora atbild, ka tā ir viņas dzimtene, senču mājas, kalni, ozoli un brūklenes, kas nav nekur citviet, biezpiens un rupjmaize. Savukārt Lazdiņu meitas, Megija un Enija, piemetina, ka te, Latvijā, zemē, kur viņi visi ir piedzimuši un dzīvo, esot pasaulē skaistākā daba. Lazdiņu ģimene novelēja Latvijai ceļā uz simtgadi vēl pāris nullītes klāt, kā arī cienīt un turēt godā savu valodu, lai tā neizzustu.
Demenes pagasta pamats vienmēr ir un paliek cilvēki, kas te piedzima, dzīvo un strādā. Kā daudzi ir atzīmējuši, Demene ir laimīgā puse. Atbraucot uz šejieni, uz mirkli liekas, ka laiks apstājas un sirdī iegulst šejienes ezeru dziļums un cilvēku labestība. Vietējie iedzīvotāji lepojas ar savu Demeni, saucot to par 20 ezeru zemi, kas ir bagāta ne vien ar vēsturi, bet arī cilvēku dzīves stāstiem. Literatūrzinātniece, valodniece, publiciste un rakstniece Janīna Kursīte – Pakule kopā ar saviem studentiem 2016. gada vasarā piedalījās reģionālās folkloras un dzīvesstāstu vākšanas ekspedīcijā, tiekoties ar tā saucamajiem “tuteišiem”, kas dzīvo Demenē, Skrudalienā, Vecsalienā un Salienā. Viņa uzsver, ka vietējie sevi dēvējot par šejieniešiem, un tik lielas piederības apziņas savai zemei kā citur, nav.
Demenes pagasta pārvaldes vadītāja Valentīna Gadzāne: “Demene ir visskaistākā vieta un te dzīvo vislabākie cilvēki. Mēs lepojamies ar to, ka šodien te ir svētki, ka tie notiek pie mums tik kuplā sastāvā, ka mēs sastādījām ozolus un ceram, ka pēc simts gadiem atnāks vēl un iestādīs papildus ozolus uz nākamajiem 100 gadiem. Viena minūte – tā jau ir vēsture. Šodien vēl cilvēki atceras, kas bija pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, un tas, savukārt, daudz nozīmē mūsu bērniem un mazbērniem. Es domāju, ka nākotnē šeit dzīvos tikpat jauki cilvēki, - labestīgi, priecīgi un lepni par savu valsti. Latvija – tā ir ļoti liela teritorija, bet priekš manis Latvija, tā ir mana Demene”.
Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika: “Esmu dzimusi Kumbuļos, mācījusies Gaismas pamatskolā, kas man sniedza stabilas zināšanas visai turpmākai dzīvei. Man ir patiess prieks par vidi, kas šeit veidojusies gadu gaitā. Te vēl arvien dzīvo vecāka gājuma cilvēki, kuri atceras to laiku, kad tika atjaunota Latvijas valsts neatkarība. Domāju, ka šiem cilvēkiem ir īpašs prieks par šodienu. Pagājušajā nedēļā man piezvanīja radiniece no Rīgas, kurai divus gadus atpakaļ es uzdāvināju lina galdautu. Viņa ar tādu prieku man stāsta, ka šogad viņiem dārzā būs Baltā galdauta svētki. Viņa aicina vēl trīs ģimenes un pirmo reizi klās galdā manis dāvāto galdautu. Man bija par to tāds gandarījums! Cilvēkiem ir nepieciešamas senās tradīcijas, arī jaunas tradīcijas, kuras veidosim. Ir daudz cilvēku Latvijā, kuriem Latvija ir sirdī un viņi to uzskata par dzimteni un savu tēviju. Man ir konservatīvi uzskati un domāju, ka cilvēkam ir jādzīvo un jāstrādā tur, kur viņš ir piedzimis. Ir svarīgi, lai cilvēkam ir saknes un lai viņš spēj saglabāt savu senču tradīcijas un nodot tās nākamajām paaudzēm. Tāpēc priekš manis Latvija ir viss. Es varu braukt uz jebkuru valsti, atpūsties tur, bet es vienmēr atgriežos Latvijā un uzskatu, ka drošības sajūta ir tikai savā valstī un tikai savā dzimtenē. Man ir svarīga arī mana mazā dzimtene – Daugavpils un Daugavpils novads. Ir daudz dažādu uzskatu, ko kuram nozīmē Latvija, bet mana Latvija ir manas mājas, mani radi, apkārtējā vide, mani draugi un viss, kas saistās ar šo vietu”.
Ozolu stādīšanu un svinīgo akcijas “Apskauj Latviju!” norisi noslēdza dievkalpojums Kumbuļu kapelā, savukārt jau vēlāk Demenes ciemā iesākās Baltā galdauta svētki, sadziedāšanās un cienasts pie kopgalda. Demenes kultūras namā bija apskatāma galdautu izstāde, ko speciāli svētkiem bija sarūpējušas čaklās pagasta rokdarbnieces.
Visas dienas garumā notika radošās un sporta aktivitātes, rādīta video filma “Demenes pagasts un ļaudis laika griežos”, kuras izskaņā koncertu sniedza novada kultūras centra “Vārpa” tautas deju ansamblis “Līksme”.
