Špoģos un Ilūkstē cilvēki pauda atbalstu Ukrainai tās cīņā par neatkarību

Mītiņš Ilūkstē Ukrainas atbalstam!

2. martā Ilūkstē, Vienības laukumā notika atbalsta mītiņš Ukrainai. Uz to bija ieradušies gan ilūkstieši, gan pilsētas viesi no tuvākām pilsētām un pagastiem.

Atskanot Latvijas un Ukrainas valstu himnām, klātesošie ar karogiem un plakātiem rokās, veltīja savas domas Ukrainai un ukraiņiem.

“Pasauli ir pārņēmis sašutums. 21. gadsimtā, Eiropā, informācijas un  tehnoloģiju laikmetā, izglītotu un garīgi attīstītu cilvēku sabiedrībā ir uzsākts nežēlīgs karš.
Vēl pirms nedēļas ukraiņu ģimenes tāpat kā mēs baudīja mierīgu darbdienas vakaru ģimenes lokā savos siltajos mājokļos. Šodien viņi slēpjas pagrabos un metro stacijās, klausās kā sprāgst bumbas, grūst mājas. Līst asinis, mirst bērni. Ik mirkli kāds zaudē savus tuviniekus. Tūkstošiem ģimeņu ir pametušas savas mājas, lai glābtos no nāves, lai glābtu savus bērnus.
Tomēr neskatoties uz nāves dvašu sejā, ukraiņu tauta demonstrē visai pasaulei neticamu varonību, dzimtenes, savu ģimeņu un brīvības mīlestību. Ukraiņu tauta šobrīd mirst kaujās par vērtībām, kas mums visiem ir svētas – dzimteni, brīvību, savu bērnu nākotni. Ukraiņu tauta izmisīgi vēršas pie visiem pasaules iedzīvotājiem – neesiet vienaldzīgi!
Un mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi, jo vienaldzība ir līdzvērtīga noziegumam, tāpēc šajā brīdī visos Latvijas novados pulcējas cilvēki, lai paustu atbalstu Ukrainas tautai. Lai runātu par noziegumu pret cilvēci, lai pieprasītu kara izbeigšanu, lai sniegtu palīdzību,” – klātesošos uzrunāja pasākuma vadītāja Iveta Megne.

Mītiņā Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, novada domes deputāts Maigurs Krievāns aicināja visus uz klusuma brīdi, pieminot tos Ukrainas sargus, kas nolikuši  savas galvas par Ukrainu: “Šodien ir tā reize, kad ir grūti atrast vārdus, grūti ir ko pateikt, jo ap sirdi ir ļoti smagi. Mēs dažreiz sūkstāmies par savu ikdienu, esam neapmierināti, ka kaut kas ir slikti. Vakar noskatījos filmu par Ukrainu, kurā ģimene piecus gadus dzīvo bez elektrības un gāzes. Taču viņi saka: “Viss būs kārtībā, mēs ticam savai valdībai, saviem bruņotajiem spēkiem, savai tautai!” Kad savā laikā dienēju armijā, dienēju kopā  ar ukraini Juriju Mandriku. Šajās dienās pārlasīju viņa vēstuli, ko viņš man rakstīja Atmodas laikā. Toreiz, kad no brīvas valsts atradāmies vien dažus soļus, viņš rakstīja: “Jūs esat malači. Es lepojos ar jums! Es redzēju, kādi jūs bijāt cīnītāji un čaļi tur, tālajos Austrumos. Un es ticu, ka kādreiz arī Ukraina  būs brīva un suverēna valsts.” Tā arī notika, bet tagad kāds grib šo vēsturi pagriezt atpakaļ. Nebūsim vienaldzīgi, atbalstīsim domās, iespēju robežās Ukrainas varonīgo tautu un ticēsim viņu uzvarai!”

Savus atbalsta vārdus Ukrainai pauda arī Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, novada domes deputāts Vitālijs Aizbalts:

“Kāds ir teicis tā, ka “ļaunajiem ir jāpanāk, ka labie klusē un neko nedara”.  Mēs nevaram klusēt, mēs nevaram stāvēt malā un neko nedarīt. Tas, kas notiek Ukrainā, ir jāsauc īstajos vārdos – Putins, viņa valdība un armija ir slepkavas. Vakar dienas pirmajā pusē Ukrainā gāja bojā, tika noslepkavoti sešpadsmit bērni. Tam nav un nevar būt nekāda attaisnojuma. Visi tie, kas atbalsta Putinu, viņa valdību, armiju ir līdzatbildīgi šajās slepkavībās. Skatoties notikumus Ukrainā mani pārņem šausmas un reizē arī apbrīns, ko var paveikt viena tauta, kura cīnās par savu neatkarību, zemi, savām ģimenēm. Viņi cīnās arī par mums. Šobrīd lielā mērā  arī mūsu brīvība ir atkarīga no tā, cik varonīgi būs ukraiņi. Šobrīd visa pasaule apbrīno to, kā ukraiņi pastāv par savu zemi. Nepaliksim malā, mums katram ir jāpalīdz Ukrainai! Būsim visi domās par Ukrainu. Gribētu lūgt visiem tiem, kuriem ir draugi, radi, paziņas Krievijā un Baltkrievijā – runājiet, zvaniet, stāstiet patiesību, kas notiek Ukrainā. Šiem cilvēkiem tiek sniegta “Kremļa propaganda”. Viņi visu redz citām acīm. Aicinu uz tādu vienotību, kāda tā bija, kad veidojām “Tautas fronti”, stāvējām “Baltijas ceļā”, kad bijām barikādēs, nenobijāmies puča laikā. Tikai tad mēs būsim brīvi, stipri un vienoti. Slava Ukrainai!”

Novada cilvēkus uzrunāja Augšdaugavas novada deputāte Gunta Okmane:

“Šodien esam sapulcējušies ļoti zīmīgā vietā. No abām pusēm mūs skauj dievnami – katoļu un luterāņu. Katoļu baznīca šodien sāk Lielo gavēni, ir Pelnu trešdiena. Pāvests ir teicis, ka visu Gavēni lūgsies par Ukrainu. Ik katram dzīvē ir bijuši brīži, kad meklējot glābiņu, vēršam acis pret debesīm. Ticīgi vai neticīgi, mēs vēršamies uz augšu. Es domāju, ka visa pasaule ir šādā stāvoklī.”

Noslēdzot uzrunu, G. Okmane aicināja visus klātesošos noskaitīt Tēvreizi: “Lai arī kādas tautības cilvēki būtu, vienalga kādā valodā runātu, visi prot lūgt, kaut vai ar sirdi.”  

Tieši Lielajā Gavēnī visi lūdzās par Ukrainu, vienojoties kopā  ar dievlūdzējiem, kas atradās Katoļu baznīcā – Svētajā Misē. 

Pēc lūgšanas mītiņa dalībnieki noklausījās Ilūkstes Raiņa vidusskolas 12. klases skolnieces Vitas Ivanovas deklamēto ukraiņu dzejnieka Ivana Franko (1856 – 1916) dzejoli “Es neesmu vainīgs, ka dziesma, ko dziedu, skumīgi skan”.

Mūsu novadā dzīvo daudzu tautību pārstāvji: latvieši, krievi, ukraiņi, baltkrievi, poļi. Mēs esam tik dzīves gudri, ka nešķirojam cilvēkus pēc tautībām, mēs iestājamies par cilvēcību, par dzīvību, par mieru. Uzrunu ukraiņu valodā klātesošajiem veltīja arī mūsu vidū dzīvojošs ukrainis Aleksandrs Siņuks.

Atbalsta vārdus Ukrainas aizstāvjiem izteica bijušais Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna:

“Es ticu, ka ikviens cilvēks uz pasaules ir atklājis pasaules vislielāko ļaunumu – tā ir Krievija. Šodien mēs esam liecinieki tam, ka tā brūk, pēc laika tas arī piepildīsies. Krieviju vada prātā jucis prezidents, kuram nav nekādas cilvēcības, kurš alkst asinis un nežēlības, dzīvo melos. Mums visiem ir jāizsaka savs viedoklis par notiekošo Ukrainā. Mums ir jābūt modriem un uzmanīgiem, sevišķi tad, kad dosieties uz jaunajām vēlēšanām. Slava Ukrainai!”

“Spēks pret ļaunumu ir cilvēku vienotībā” – klātesošie  vienojās dziesmā “Daugav’s abas malas”. Mītiņa dalībniekiem pievienojās Ilūkstes kultūras un mākslas centra Lašu jauktā kora (vadītāja Maija Žigajeva) un Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra vokālais ansamblis “Ieklausies” (vadītāja Daina Paukšte) dziedātāji. Mītiņa dalībniekiem muzikālo pavadījumu sniedza Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas pedagoģes saksofoniste Oksana Šeršņova un pianiste Daina Paukšte.

Cilvēki no līdzi paņemtajām svecītēm izveidoja sirdi – mīlestības simbolu. Lai svecīšu liesmiņas sūta gaišumu un siltumu Ukrainas tautai! Lai mūsu lūgšanas un gaišās domas piepildās!

Lai miers valda virs zemes - katrā valstī, katrā mājā un katrā ģimenē!

Teksts: Aija Piļka

Špoģos iedzīvotāji vienojās atbalstam Ukrainas tautai

2. martā, plkst. 18.00 Špoģos un Ilūkstē norisinājās akcija Ukrainas atbalstam. Cilvēki visā Latvijā vienojās vienlaicīgā atbalsta mītiņā, tādējādi paužot atbalstu un solidaritāti Ukrainai, tās cīņā pret Krievijas militāro agresiju un cīņā par valsts neatkarības saglabāšanu. Krievijas uzbrukums Ukrainai ir uzbrukums visai Eiropai, tās vērtībām, tāpēc visiem spēkiem ir jānosargā Ukrainas un visas Eiropas turpmākā neatkarība.

Špoģos tauta pulcējās laukumā pie Špoģu vidusskolas, rokās turot plakātus ar dažādiem saukļiem: “Līksna atbalsta Ukrainu”, “Stand with Ukraine”, “Karam nē”. Daudzi bija atnākuši ar Ukrainas karodziņiem. Klātesošiem tika izdalītas arī lentītes un sirsniņas, kuras varēja piespraust pie apģērba. Pie skolas ieejas tika izvietos izgaismots plakāts ar saukli “Augšdaugavas novads - par mieru un brīvību Ukrainā!”

Pasākumu atklāja ar Latvijas valsts himnu, kuru kopā ar klātesošiem izpildīja koris “Latgale” un ansamblis “Koransa”.

Ar ievadrunu uzstājās deputāts Jānis Belkovskis. Viņš atzīmēja, ka 24. februārī pasaule attapās pavisam citā realitātē, jo Krievijas režīms bija uzsācis militāro operāciju pret kaimiņvalsti – Ukrainu. “Neticami, ka vienas slāvu tautas militāristi vērsa ieročus pret citas brāļu tautas pārstāvjiem Ukrainā,” teic J. Belkovskis. Miermīlīgie Ukrainas iedzīvotāji dzestrajā februāra rītā pamodās no tanku, bruņumašīnu dzelzs ķēžu un šāvienu skaņas. Bija sācies Krievijas militāristu iebrukums Ukrainā. “Kā mēs justos, ja apšaudītu, bombardētu, grautu vecāko Latvijas pilsētu Ludzu, Latvijas pērles – Siguldu vai Cēsis, mūsu galvaspilsētu Rīgu, vai daudznacionālo Daugavpili?” Šķiet, ka agresoram nekas nav neiespējams, nekas nav svēts, turpina deputāts. Apšaudīta un daļēji sagrauta otrā lielākā, daudznacionālā Ukrainas pilsēta Harkiva, kurā dzīvo aptuveni 40% krievu tautības cilvēku.

Jāņa Belkovska teikto papildināja Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, atzīmējot, ka agresoriem, kas iebruka Ukrainas zemē, tomēr nenāk viegli. Iebrucēji bija iecerējuši ātro karu, ar vieglu uzvaru. “Gan mēs paši, gan visa pārejā pasaule ir pārsteigta par ukraiņu tautas varonību, saliedētību un izturību.”

Višķu pagasta iedzīvotājs Jānis Strods atcerējās Barikāžu laikus. Neviens nevarēja padomāt, ka pēc 30 gadiem atkal būs jāpulcējas, lai cīnītos par neatkarību. Daudzi no klātesošiem mītiņa dalībniekiem bija liecinieki “perestroikai” un Atmodai, kad daudzas tautas atguva brīvību un neatkarību no Padomju jūga. “Līdz ar Latviju un Baltijas valstīm savu neatkarību atguva arī Ukraina, lai gan tās ceļš uz to bija daudz smagāks,” atminas J. Strods.

Klātesošiem tika atrādīts arī Ukrainas karogs, kas tika atvests no Donbasa. Uz tā ir redzami daudzi, jo daudzi uzraksti (“Liels padies”, “дякуємо”, “мир вашей хаті”, un daudzi citi), kurus atstāja bērni, kas 2014. gadā bija atbraukuši Latvijā uz rehabilitāciju. Liela daļa bija zaudējuši vecākus.

Vēlāk koris “Latgale” izpildīja brāļu Grašu dziesmu “Zeme, zeme”, Ukrainas valsts himnu, ukraiņu dziesmu “Реве та стогне Дніпр широкий”, kā arī dziesmu “Daugav’s abas malas”, u.c. patriotiskās dziesmas.

Špoģu vidusskolas audzēkņi lasīja ukraiņu dzejnieku dzejoļus, savukārt izskaņā skolas pagalmā mītiņa dalībnieki izveidoja vides instalāciju ar degošām svecēm sirds un vārda “Ukraina” formās.

✎Teksts: Dainis Bitiņš