12. aprīlī Līksnas pagasta amatierteātris “Maskas” nosvinēja savu 45 gadu jubileju, pulcinot bijušos teātra dalībniekus un tuvus draugus.

Līksnas teātrim ir gana sena vēsture. Savas gaitas tas sāka 1980. gadā, spēlējot nelielus skečus padomju ideoloģijas garā. Taču patiesībā teātra vēsture esot vēl senāka, Līksnā teātris tika izveidots jau pirms 103 gadiem, un pirmais iestudētais darbs bija Rūdolfa Blaumaņa luga “Ļaunais gars” tālajā 1922. gadā, ko skatītāji varēja noskatīties Līksnas baznīcas mājas zālē, kur bija 180 sēdvietas. Izrādes tika spēlētas arī kaimiņu pagastos. 1929. gadā Līksnas teātrī bija 168 aktieri. Laiks gāja, nomainījās sastāvs un repertuārs, vienīgi līksniešu vēlme spēlēt teātri palikusi nemainīga.

Pirms 13 gadiem vadīt pagasta teātri uzņēmās Daugavpils teātra aktieris un režisors Māris Korsiets, kurš pats pārcēlies uz dzīvi Līksnā un tagad sevi lepni sauc par līksnieti.

Māris smejas, ka šogad teātris svin 45 gadu jubileju, bet pēc diviem gadiem svinēs 105 gadu jubileju, jo svētku nevar būt par daudz.

Pašlaik teātrī kopā ar pašu Māri ir deviņi dalībnieki. Lai arī kolektīvs neliels, bet ļoti varens, ko pierādīja pērn, Latvijas amatierteātru iestudējumu skates finālā Siguldas novadā, kur tika noskaidrota žūrijas vērtējumā labākā izrāde 2023. gadā, saņemot balvu nominācijā “Labākais komēdijas iestudējums” ar Elizabetes Haferes lugu “Godsymta lopsu medeibys” Māra Korsieta režijā. Balva iegūta 71 kolektīva konkurencē.

Jubilejas pasākumā aktieri nospēlēja nelielu šīs lugas turpinājumu, ko īpaši šim gadījumam sarakstīja lugas autore Elizabete Hafere (Anita Lipska).

Esošais sastāvs ir ļoti raibs, katrs ikdienā darbojas savā profesionālajā jomā, bet visus vieno nerimstošs humors un ģimeniskuma sajūta.

Visilgāk, 25 gadus, teātrī spēlē Liene Lukjanenko. Ikdienā viņa pilda Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un veselības aprūpes fakultātes Veselības aprūpes katedras vadītājas pienākumus un lasa lekcijas studentiem, ir māmiņa divām meitiņām – Luīzei un Gabriēlai. Pirmo pieredzi skatuves māksla guvusi jau skolā, kur piedalījusies teātra fakultatīvā. Kad 2000. gadā “Maskas” uzņēma jaunus aktierus, Liene pieteikusies, viņai bija vien 16 gadi.

Agnese Orbidāne darbojas teātrī jau 19 gadus. Strādā Daugavpils Centra vidusskolā par direktora vietnieci audzināšanas jautājumos. Viņas vīrs Ainārs pievienojies teātrim pirms 17 gadiem, ikdienā viņu var satikt CSDD Daugavpils nodaļā, kur Ainārs reģistrē transportlīdzekļus. Abi ar Agnesi audzina divus brašus dēlus Renāru un Haraldu. Ainārs smejas, ka viņu paņēma kolektīvā piespiedu kārtā, jo kultūras namu tolaik vadīja sievasmāte. Sākumā bijušas domas aiziet, taču pamazām teātris kļuvis par īstu ģimeni, kur visiem ir laba humora izjūta un labs noskaņojums. Agnese piebilst, ka teātris ir kā sava galaktika, kur viens otru saprot no pusvārda. “Protams, ir mēģinājumi, jāmācās teksts, bet vienmēr ir forša gandarījuma sajūta. Paldies mūsu vadītājam Mārim, jo nekad iepriekš “Maskām” nav bijuši tik grandiozi sasniegumi.”

Arī Jānis Kudiņš spēlē teātrī jau 17 gadus, bet ikdienā ir Daugavpils Universitātes rektora vietnieks attīstības jautājumos. Jānis smejas, ka gadījušās dažādas lomas, tostarp gaismotāja loma kādā izrādē, kad nav bijis jārunā ne vārda. “Mums ir labs kolektīvs, te vienmēr jautri. Esam kā slēgtais klubiņš, jo visi ir līksnieši, savējie, neviens svešs netiek.”

Edgars Veliks teātrī spēlē 13 gadus, ikdienā strādā zemnieku saimniecībā “Skaistas”, esot visnopietnākais aktieris kolektīvā un kaislīgs makšķernieks un mednieks. Kad pirmajā lomā bijis jārunā daudz teksta, Edgars gribējis iet prom, bet neaizgāja, jo pat lāci dejot varot iemācīt, arī viņš iemācījies runāt uz skatuves.  

Aiga Soma jau 9 gadus darbojas teātrī, raksta dzeju par Līksnu, ikdienā strādā par vetārsta asistenti, sevi velta ģimenei, bērniem Matīsam un Gunai, un, protams, mājas četrkājainajiem mīluļiem. Aiga atzīst, ka kolektīvā var visu izrunāt, te katrs priecājas par otra panākumiem un bēdājas līdzi, ja kaut kas atgadījies.   

Valentīna Korsiete piebiedrojusies kolektīvam pirms 7 gadiem, ilgus gadus vadīja kultūras dzīvi Līksnā, tagad ir pelnītā atpūtā un laiku velta gan aktierspēlei, gan kultūras dzīves baudīšanai citviet. Viņa teic, ka tik brīnišķīgu kolektīvu vēl jāpameklē.   

Visjaunākā dalībniece Elīze Skrupska ikdienā strādā par klientu apkalpošanas asistenti LMT, teātri spēlē vien 3 gadus, bet ļoti pārliecinoši iejūtas galvenajās lomās. Kolēģi viņu sauc par iztrūkstošo puzles gabaliņu, kuru beidzot izdevies atrast.

Māris Korsiets ikdienā cītīgi darbojas Daugavpils teātrī, savu dzīvi velta ģimenei - sieviņai Evijai un meitiņām Elzai un Ancei, Līksna kļuvusi par viņa mājām, bet “Maskas” – par otru ģimeni. Māris jautri teic, ka viņa pienākums ir vērot, kā kuram klājas ikdienas darbos un dzīvē, kā aug aktieru bērni, jo katrs mēģinājums vienmēr sākas ar izrunāšanos par to, kas kuram sasāpējis vai aktuāls. Dažreiz sarunas ievelkas tiktāl, ka līdz mēģinājumam tā arī nenonāk, toties laiks pavadīts sirsnīgā gaisotnē.  

Aktieri nemitīgi dzirksteļo, humors līst pāri malām. Kolektīva moto ir  “Lai ir grūti, vajag spēlēt, stipram būt, uzspēlēt!”. Ainārs Orbidāns atzīst, ka Māris ir talantīgs režisors, kuram izdodas piemeklēt “Maskām” gan īsto lugu, gan mūziku tai, gan sadalīt lomas un iemācīt vienkāršu tekstu izspēlēt ar “odziņu”. Kaut arī skatuves dzīve visiem jau ir ierasta lieta, pirms katras uzstāšanās aktierus pārņem lampu drudzis. “Sāk vibrēt, taureņi lidot, paiet pāris minūtes, mēs aizskatuvē veicam savu rituālu, kuru citiem nekad neatklāsim, un viss labi,” smejas aktieri. Lai arī apgūtas visdažādākās lugas, aktieri cer, ka Māris viņiem reiz piedāvās izspēlēt lugu “Skroderdienas Silmačos”, kas pielāgota mazam aktieru sastāvam.

Jubilejas pasākumā tika sumināti arī daudzi bijušie teātra dalībnieki – Elvīra Vorošena, Veronika Sergejeviča, Andris Neivalds, Gunta Mežule, Skaidrīte Kaļķe, Anna Komarovska, Zita Kizilova.

Kolektīvu jubilejā sveica Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētaja vietnieks Vitālijs Aizbalts. Viņš palīdzēja atritināt sarkano paklāju aktieru iznākšanai un jautri atzina, ka jaunībā četrus gadus nostrādājis Dailes teātrī par skatuves strādnieku un tur ne reizi nav bijis iespējas noklāt sarkano paklāju. Pateicībā par teātra “Maskas” daiļradi un uzticību skatuves mākslai viņš dāvāja kolektīvam galvas mikrofonu komplektu, kas “Maskām” noderēs jau tuvākajā laikā, spēlējot brīvdabas izrādi.   

Kultūras centra “Vārpa” vadītāja Inta Uškāne pārbaudīja aktieru dotības ātrrunāšanā dažādās intonācijās un dāvāja kolektīvam jubilejā ābeļkoku, lai aktieri kopīgi varētu baudīt šī koka augļus.   

Labus vārdus kolektīvam veltīja un sveica jubilejā arī Ilūkstes kultūras un mākslas centra amatierteātris "Tādi esam" un citi viesi.

Īpašs pārsteigums kolektīvam jubilejā bija Lienes Šomases muzikālais sveiciens.

Teksts, foto: Inese Minova