Ambeļos Latvijas dzimšanas dienu nosvinēja kopā ar kaimiņvalstu ciemiņiem
25.11.2019
Kultūra
16.novembrī Ambeļu kultūras namā notika svinīgais sarīkojums, kas veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadienai. Programmā bija svinīgās uzrunas, pilngadnieku sveikšana un koncerts “Tieva, gara tēva josta, nevar pūrā salocīt”. Šogad to īpašu darīja viesi no Lietuvas un Igaunijas. Triju valstu vienošanās kopīgā koncertā, atsauca atmiņā mūsu tautu vienotību, pirms 30 gadiem sadodot rokas Baltijas ceļā.
Apmeklētāji pirms svētku koncerta bibliotēkas foajē varēja apskatīt biedrības “Raxtu sēta” dalībnieču Intas Uškānes un Olgas Kuzminas austos celiņus. Zālē visus sagaidīja folkloras kopas “Speiga” dalībnieki ar dziesmām par ceļu un dzimto sētu.
Pēc svinīgā pasākuma atklāšanas ar valsts himnu, svētkos visus sveica Ambeļu pagasta pārvaldes vadītājs Sandris Kusiņš un Ambeļu kultūras nama vadītāja Ingrīda Skutele. Prieks, ka pasākumu apmeklēja arī projekta “Sēklu lolotāju izglītošana” dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Dānijas, kuriem Ambeļos notika kārtējais projekta seminārs.
Svētku koncertu atklāja Dagdas KC vokālā grupa “Solversija”, kura priecēja skatītājus ar krāšņiem skatuves tērpiem un dziesmām par dzimto zemi. Svētku sajūtu radīja arī Pērnavas deju kolektīva “Tuurit-Tuurit” dejotāju atraktīvais sniegums. Savukārt, Lietuvas pārstāvji Toma un Gražvidas Jegeleviči ar lietuviešu tautasdziesmām un kokles spēli aizkustināja arī mūsu dvēseles.
Pēc tradīcijas šajos svētkos tika godināti arī pagasta jaunieši, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Šogad tie bija Alina Čubreviča, Vjačeslavs Harlamovs, Annemarija Garēviča-Jurēviča un Aivis Višņevskis. Pēc koncerta pagasta pārvalde aicināja pilngadniekus un vecākus uz svētku kliņģeri.
Pēc svinīgā pasākuma Igaunijas dejotāji apmeklēja Tradīciju māju “Ambeļu skreine”, kur varēja izbaudīt latgaliešu cienastu un viesmīlību, un kopā ar folkloras kopas “Speiga” muzikantiem gan sadziedāties, gan uzdancot. Pateicoties Aijai Daugelei, “Tuurit-Tuurit” dejotāji iemācījās lietuviešu deju “Pankūkas” un latviešu “Oiru”, bet mēs uzzinājām, ka “Cūka driķos” ir igauņu tautas deja.
Liels paldies pasākuma vadītājām Nataļjai Ivanovai un Solvitai Plivčai un visiem, kuri palīdzēja svētku pasākuma gatavošanā un norisē!
