Par baznīcas celšanu noteiktu ziņu nav, bet ir saglabājusies ziņa, dominikāņu provinciāls A. Šoļuha 1782. gada 17. decembrī, apmeklējot Aglonas baziliku, uzdevis rūpīgāk apkalpot Ambeļu baznīcu, kas pierāda, ka 1782. gadā baznīca ir jau bijusi. Baznīcu cēlis Z. Plāters kā kapu kapliču, sākotnēji tā ir bijusi neliela, ar apaļiem logiem, kas ir vēl saskatāmi baznīcas vecajā daļā. Kapliča bija veltīta Svētā Jura godam, to izmantoja arī draudzes vajadzībām. 1888. gadā kapliču pārbūvēja par baznīcu, piebūvējot presbitēriju un priekštelpas, kā arī pagarinot to.

Par patstāvīgu draudzi tā kļuva tikai pēc Pirmā Pasaules kara.

Baznīca ir 13 metrus gara un 8 metrus plata koka celtne ar šīfera jumtu, uz kura ir neliels tornītis ar krustu. Baznīcas pamats ir būvēts no akmeņiem. Baznīcā ir cementa grīda, solos var novietoties 50 cilvēki. Dievnama griesti ir nedaudz velvēti.

Baznīcā ir viens altāris, kurā ir Jaunavas Marijas glezna. Altāris ir veidots baroka stilā, rotāts ar mākslinieciski augstvērtīgiem un īpatnējiem kokgriezumiem, un tas ir 18. gadsimta beigu valsts nozīmes mākslas piemineklis. Baznīcā ir saglabājušies vairāki mākslas priekšmeti. Nozīmīgs Latgales baroka koktēlniecības paraugs ir 18. gadsimtā veidotais altāra rentabls. Redzamas ir vairāku anonīmu profesionāli mākslinieku 18. gadsimta otrās puses gleznas —"Svētais Jans Nepomuks", "Svētais Francisks Ksaverijs", "Svētais Ignācijs Lojola", ka arī 18. gadsimta beigu darbs "Golgāta". Daļa baznīcas gleznu un amatniecības darbu glabājas Rundāles pils muzejā.