Andrejs Elksniņš: “Veterinārārsts ir drošs plecs un padomdevējs, uz kuru zemnieki var paļauties”

Augšdaugavas novada Demenes pagastā atrodas zemnieku saimniecība ar mobilo veterinārās palīdzības vienību. Tajā ir specializētais darba kabinets, kas ir aprīkots ar visu nepieciešamo veterinārmedicīnas pakalpojumu sniegšanai, medikamentu un dokumentu uzglabāšanai. Viens no svarīgākajiem palīgiem darbā ir specializētais automobīlis, kurā pārvadā visas nepieciešamās iekārtas un piederumus pienākumu veikšanai.

Uzņēmuma specializācija ir atgremotāju dzīvnieku veterinārmedicīnas pakalpojumi – ganāmpulku dzīvnieku slimību profilakse, veselības uzraudzība, ķirurģisku operāciju veikšana, slimo dzīvnieku primārā diagnostika un ārstēšana. Uzņēmums sniedz atbalstu zemnieku saimniecībām/ ganāmpulku īpašniekiem, ar savām mūsdienīgajām zināšanām un prasmēm palīdzot uzturēt dzīvnieku veselību, ciltsdarbu, labturību un konsekventu pieeju veterinārām problēmām.

Domu par profesiju gūst no vecākiem

Pēc skolas pabeigšanas SIA “Vetiņi” īpašnieks Andrejs Elksniņš iestājās Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē, kuru absolvēja 2018. gadā. Tur tika iegūts veterinārārsta speciālista diploms, kas pēc Andreja vārdiem dod plašas iespējas tālākai karjeras gaitai: “Ar veterinārārsta diplomu var strādāt Pārtikas veterinārajā dienestā, Zemkopības ministrijā, iespējams veidot arī privātpraksi produktīvo dzīvnieku jomā, mazu dzīvnieku klīniku. Darbs atradīsies arī cūku vai liellopu fermā, zāļu lieltirgotavās un citviet. Konkrētas specializācijas kā tādas šai profesijai nav. Katrs izvēlas savu ceļu.”

Domu par došanos veterinārmedicīnas virzienā Andrejs iemantoja no vecākiem, jo viņiem pieder saimniecība – neliels ganāmpulks ar 50 zīdītājgovīm. “Diezgan grūti ienākt kādā jaunā nozarē bez iepriekšējām zināšanām. Vecāki man savulaik iemācīja pareizu attieksmi pret dzīvniekiem, bet arī pati nozare ir ārkārtīgi interesanta.”

Vēl pirms uzņēmuma dibināšanas topošais veterinārārsts, bija darbojies kā pašnodarbināta persona, kas deva sākotnējo iespaidu un pieredzi veterinārmedicīnas jomā. Studiju gados tika piestrādāts par veterinārasistentu vienā no Daugavpils uzņēmumiem, kur tika pildīti samērā elementāri pienākumi.

SIA “Vetiņi” tika dibināta 2018. gada novembrī, tikai četrus mēnešus pēc augstākās izglītības iestādes absolvēšanas. Šāds lēmums tika pieņemts, jo klientu skaits arvien pieauga, un bija nepieciešams domāt par uzņēmējdarbības attīstīšanu. Sākotnēji uzņēmums nodarbojās tikai ar liellopiem, bet vēlāk notika uzņēmuma paplašināšanās.

Iesākot uzņēmējdarbību, stāsta “Vetiņu” saimnieks, viņam piederēja veca Wolkswagen automašīna ar lielu kravas nodalījumu, bet tas nebija īsti piemērots šādam specifiskam darbam. “Pateicoties klientiem un masu medijiem uzzināju par LEADER projektu, kura ietvaros 2019. gadā tika atbalstīta mana ideja par mobilo klīniku un laboratoriju. Projekts tika salīdzinoši labi novērtēts un dabūju 70% līdzfinansējumu,” teic A. Elksniņš. Viņš arī piebilst, ka sākotnēji projektu gan bija nepieciešams segt no saviem līdzekļiem, bet tikai vēlāk, pēc realizācijas, nepieciešamās summas tika pārskaitītas uzņēmumam. Lielākā daļa no projekta summas tika tērēta jaunā specializētā autotransporta iegādei un aprīkojumam – autoklāvs jeb sterilizācijas iekārta netīriem instrumentiem, mikroskops ar 1000 kārtīgu palielinājumu, šautriņi ar narkozi, ultrasonogrāfs un pH metrs. Ar šautriņiem dzīvnieku iespējams immobilizēt pat no 30 m attāluma.

“Ko es darītu ar aprīkojumu, ja nevarētu nokļūt pie klienta? Turklāt mašīna ir speciāli pārbūvēta, sertificēta, tā tomēr ir mobīlā laboratorija. Izvelkot galdiņus, pieliekot klāt mikroskopu, varu veikt izmeklējumus uz vietas.” Konkrēto automobīli, pēc nonākšanas no konveijera rūpnīcā Francijā, aizveda uz citu rūpnīcu, arī Francijā, lai speciāli pielāgotu un modificētu mobilās laboratorijas vajadzībām. Francijā tika ierīkota pilnpiedziņa, bet Latvijā pēc projekta tika ierīkoti speciālie plaukti, apšuve, izolācija, papildus apsildīšana. Otra tieši tāda pati mašīna nepastāv.

Dienā nobrauc pāri 200 km

Lai varētu maksāt algas, izīrēt nepieciešamās telpas, nopirkt medikamentus, un ieguldīt attīstībā, jāpalielina darbības ģeogrāfija. Veterinārārsta pakalpojumus SIA “Vetiņi” sniedz septiņos Latvijas novados. Pamatā tie ir Augšdaugavas novada lauksaimnieki, bet regulāri tiek apmeklēta Rēzeknes puse, Vecpiebalga, Mazsalaca, Tukums, Jelgava, Jēkabpils. Viena saimniecība nesen parādījusies

arī Madonas novadā. Pēc A. Elksniņa teiktā, veterinārklīnikas un laboratorijas pakalpojums ir ļoti pieprasīts. Gadā tiek nobraukti 75 000 km, mēnesī tie ir ap 6250 km. Dienā vidēji sanāk ap 200 km, un kā atzīst pats saimnieks – puse dienas mēdz paiet mašīnā.

“Vetiņos” darbojas divi veterinārārsti, bet, iespējams, no novembra uzņēmumā būs vēl viens kolēģis, jo darba apjoms ir liels. Vizīšu pieraksts ir aizpildīts divas ar pusi nedēļas uz priekšu. Patlaban sadarbība notiek ar 17 dažādiem liellopu un dzīvnieku uzņēmumiem. “Ja saimniecībā ir 100 govis, tad pēc labturības prasībām un citiem parametriem, reizi nedēļā vai reizi mēnesī mums tā ir jāapmeklē. Veterinārārsts nav tikai tas, kurš tikai ārstē. Man ,piemēram, ir iekārtas, ar kuru palīdzību nosakām pilnvērtīgāku barības maisījumu govīm, nodarbojamies ar govju ēdināšanu. Veterinārārsts ir arī padomu devējs saimniekiem.” Kā skaidro A. Elksniņš, veterinārārsti kalpo par stingru plecu, uz kura zemnieki vienmēr var atbalstīties. Tādējādi,  jūtoties drošāk un stabilāk, viņi iedrošinās palielināt savus ganāmpulkus. Augšdaugavas novadā ”Vetiņi” sadarbojas arī ar Viktora Kalāna zemnieku saimniecību “Kļavas V”, kas ir A. Elksniņa pirmā darba vieta, kā arī Zībertu ģimeni, kura savulaik pārcēlās no pilsētas uz Bebrenes pagastu un izveidoja alpaku saimniecību: “Mums ir radusies ļoti veiksmīga sadarbība. Domāju, ka viņi jūtas daudz drošāk par savu saimniecību, jo esam viena zvana attālumā.”

Pieaug pieprasījums pēc kvalitātes

Veterinārārstiem lauku saimniecībās ir jācenšas darīt visu, lai tiktu ievērotas labturības prasības. Gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem pastāv kopējas infekcijas, piemēram, visiem zināmais Covid – 19, kas ir pārcēlies no dzīvniekiem. Arī no cilvēkiem slimības var pāriet uz dzīvniekiem. Lai piens, ko mēs dzeram, būtu pilnīgi drošs, ir jāapkaro zoonozes slimības, arī lopkautuvēs tiek veiktas ekspertīzes, pirms gaļas izstrādājums nonāk uz galda. A. Elksniņš piebilst, ka pēdējo gadu laikā ir vērojams straujš kvalitatīvas produkcijas pieprasījums nozarē. To jūt arī dzīvnieku īpašnieki. Viņš neslēpj gandarījumu par to, ka lauksaimnieki seko pieprasījumam, un Latvijas tirgū arvien vairāk sāk pievērst uzmanību ne tikai daudzumam, bet arī kvalitātei. Daudz ko nosaka arī Eiropas Savienības likumdošana. “Septembrī biju starptautiskajā veterinārārstu kongresā Madridē, kur ieradās 3100 veterinārārstu no 76 valstīm. Varu secināt, ka uz kopējā fona Latvijas produkcija izskatās ļoti labi. Neesam vēl sasnieguši izcilību, daudz pie kā jāpiestrādā, bet virziens ir pareizs. 10 km rādiusā ap Daugavpili zinu dažas izcilas saimniecības, kurās  ražoto pienu var dzert pat nepasterizētu. Daudz kas ir atkarīgs no dzīvnieku īpašnieka, jo ir arī pretēji gadījumi.“

Andreja Elksniņa sieva Ilona Elksniņa arī ir veterinārārste. Par vienīgo trūkumu viņš sauc lielo aizņemtību darbā, bet piebilst, ka sieva, laikam tādēļ, ka arī ir līdzīgas profesijas pārstāve, izprot to, ka dažkārt mājās atbraukt sanāk vēlu. Profesiju viņš sauc par morāli sarežģītu, jo ir jājūt līdzi katram dzīvniekam.

16. septembrī Ilūkstes kultūras un mākslas centrā konkursa “Saimnieks 2022” ietvaros, z/s “Vetiņi” saimniekam Andrejam Elksniņam piešķīra apbalvojumu nominācijā “Gada populārākais uzņēmums – iedzīvotāju simpātija”.

Par projektu

Projekts tika īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. - 2020. gadam pasākumā „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” un pamatojoties uz biedrības “Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi”” izstrādātās sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju 2015.—2020. gadam ietvaros.

Kopējais projekta finansējums sastāda 46 910,17 eiro, no kuriem 32 837,12 eiro ir Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai  finansējums.

✎Teksts, foto: D. Bitiņš