Andrejs Repins: “Bērnam ir svarīgi būt sadzirdētam
27.05.2022
AKTUĀLI
Darbdienas rītā Špoģu Mūzikas un mākslas skolā valda klusums. Bet tikai uz īsu brīdi, jo jau ap pusdienlaiku ierodas pirmie audzēkņi un dzīve kūsā pilnā sparā, telpas piepildās ar bērnu čalām un mūziku. “Te drīz sāksies kārtīgs troksnis - savā skolā mēs cenšamies radīt apstākļus, kas bērniem ļautu justies brīvi un nepiespiesti, kā zināms, mākslinieciskām izpausmēm nemēdz būt kādi ārišķīgi rāmji un robežas. Atklāti sakot, es tikai ārkārtas gadījumos velku uzvalku, ikdienā ģērbjos neuzkrītoši, lai ar savu stingro dreskodu nebiedētu bērnus,” smejas skolas direktors Andrejs Repins, kurš vada šo mācību iestādi jau teju 30 gadus.
Dzīve bez skolas zvana
Mazliet neierasti, ka skolā neskan zvans, no tā atteikušies jau sen. “Nedrīkst bērna dzīvi dalīt no un līdz zvanam. Te notiek radošs process, pedagogi seko līdzi pulkstenim, bet neierobežo bērnus laikā. Kāds mācību vielu apgūst ātri, bet citam nepieciešams vairāk laika – tādā gadījumā mēs neliedzam audzēknim darboties arī pēc noteikta stundas laika.” saka skolas direktors. Viņš uzsver, ka bērni te jūtas kā mājās, viņiem ir ļoti nepieciešama komunikācija un svarīgi tikt sadzirdētiem. Audzēkņi te ir mīļi gaidīti ne vien savā laikā pēc stundu saraksta, brīvo laiku var pakavēt ar skolotājiem pie tējas tases sarunās par dzīvi.
Arī pedagogiem darbs ir radošs process, kas nereti iziet ārpus “darba laika rāmjiem”, liekot aizkavēties līdz vēlam vakaram, vasarās notiek mūzikas un mākslas plenēri, tiek rīkotas izstādes un koncerta izbraucieni - ar to rēķinās gan paši pedagogi, gan viņu ģimenes.
Skolas vadību Andrejs uzņēmies, būdams “jaunizcepts” speciālists. Studējot Daugavpils Universitātē, kas tolaik vēl bija Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Andrejs paralēli strādāja par skolotāju Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolā, bet uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas aicināts nākt par direktoru Špoģu Mūzikas un mākslas skolā. “Biju pārsteigts, ka mani virza uz tik nopietnu amatu, bet bija rekomendācija no Ilūkstes skolas, laikam biju labs skolotājs,” jautri teic Andrejs un piebilst, ka savu darbu vienmēr cenšas darīt apzinīgi un nopietni.
Uzņemties direktora amatu bijis izaicinājums. “Biju visjaunākais kolektīvā un uzreiz direktors. 1993. gadā mums izdevās paplašināt piedāvājamo mācību programmu klāstu – skolā tika izveidota vizuāli plastiskās mākslas nodaļa. Mēs uzaicinājām jaunus pedagogus, to vidū bija arī mani kursabiedri. Prieks apzināties, ka šī izvēle ir bijusi pareiza, par ko liecina fakts, ka kolektīva kodols ir saglabājies līdz pat šodienai.”
Savdabīgs kultūras centrs
Špoģu Mūzikas un mākslas skolai ir vairākas mācību organizēšanas vietas - Kalupē, Vabolē un Kalkūnē.
Ikdienas dzīvē arvien biežāk skan frāze “ekonomiski izdevīgi vai neizdevīgi”. Sabiedriskie procesi un cilvēku dzīve ir atkarīga no kalkulācijām un rentabilitātes. Bez šaubām, ekonomika ir ļoti nozīmīga sfēra, bet bērnu radošuma attīstību, interesi par kaut ko jaunu nevar mērīt ciparos, skaitļos un grafikos. Diemžēl ir daudzas ģimenes, kurās bērniem ir iespēja piedalīties tikai skolu rīkotājos pasākumos, tāpēc mums kā skolai svarīgi sniegt šo iespēju, būt tuvāk bērniem, organizējot mācību procesu tur, kur bērnu koncentrācija ir lielāka. Protams, bērnu skaits šī risinājuma gadījumā būtiski nepalielinās, tomēr svarīgākas ir rūpes par bērniem un par to, lai mūzikas un mākslas ievirzes izglītība viņiem būtu pieejamāka. Mācību punkti tika atvērti blakus pamatskolām, tādējādi sniedzot bērniem iespēju nodarboties ar sevis izvēlēto virzienu (mūziku vai mākslu) uzreiz pēc stundām vispārizglītojošajā skolā.
Piesaistot dažādu fondu un sponsoru finansējumu, skola pakāpeniski atjauno gan mūzikas instrumentu klāstu, gan iegādājas iekārtas mākslas nodarbībām. Pērn skola ieguva jaunu flīģeli, profesionālu akordeonu un keramikas krāsni, šogad ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu iegādāti jauni akordeoni pašiem mazākajiem audzēkņiem un moderna fotoaparatūra mākslas klasei, ko varēs izmantot arī kvalitatīvu videoierakstu veidošanai, kas nepieciešami dalībai attālinātā formāta konkursos, stāsta Andrejs. Viņš uzsver, ka tas ir ļoti svarīgi gan bērnu motivēšanai mācīties, gan izglītības kvalitātes uzlabošanai. “Jebkurš cilvēks, vēl jo īpaši bērns, saņemot jaunu mantu, ir priecīgs. Redzot jaunu instrumentu, kuram ir patīkamāks skanējums, bērnam rodas pavisam cita attieksme pret mācībām. Jauns mūzikas instruments kļūst par sava veida impulsu bērna radošajā dzīvē. Skolas vēsturē ir bijis gadījums, ka tieši jauna akordeona dēļ kāds zēns, kuru piemeklēja domas pamest mācības mūzikas skolā, tomēr izšķīrās par labu mācību turpināšanai un veiksmīgi pabeidza skolu.”
Paralēli mācību procesa organizēšanai skola pievērš lielu uzmanību jauniešu un pieaugušo radošuma attīstībai, uzņemoties savdabīga kultūras centra funkcijas Višķu pagasta teritorijā. Uz skolas bāzes darbojas muzikālā studija, kurā bērniem un jauniešiem ir iespēja apgūt dažādu instrumentu (ģitāras, bungu, sintezatora) spēli ar mērķi nākotnē veidot instrumentālās grupas un vokāli instrumentālos ansambļus. Muzikālā studija kļuva par platformu jauniešu grupas “Out core” izveidei, pašlaik studijā darbojas vokāli instrumentālais ansamblis „Bulta” un tiek veidots vēl viens ansamblis ar jaunu dalībnieku sastāvu. Skolai ir izveidojusies radoša sadarbība ar biedrību “Lauku studija”. Muzikālās studijas attīstīšanas nolūkos tiek ņemta dalība dažādos projektos. Ar to palīdzību ir izdevies uzlabot materiāltehnisko bāzi, iegādājoties jaunus mūzikas instrumentus un apskaņošanas aparatūru. „Muzikālās studijas attīstības plānos ir ideja iegādāties jaudīgu aparatūru, kas ļautu apskaņot pasākumus brīvdabas apstākļos, proti, Višķu estrādē, un izveidot pat savu ierakstu studiju,” stāsta Andrejs.
Skolā darbojas koklētāju ansamblis, kas ir bijis divu Dziesmu un Deju svētku dalībnieks, un Tautas lietišķās mākslas studija “Pūpoli”, kura aktīvi ņem dalību dažādos projektos, izstādēs, amatu prasmju demonstrējumos, Dziesmu un Deju svētku pasākumos. Studijā tiek piedāvāta iespēja jebkura vecuma interesentiem apgūt klūgu pīšanas mākslu. “1997. gadā mums ar Valsts kultūrkapitāla fonda palīdzību izdevies realizēt projektu par pieaugušo apmācību. Toreiz mēs piedāvājām apgūt pamatprasmes floristikā, keramikā, klūgu pīšanā, stikla apgleznošanā, tekstilmākslā, taču impulsu turpmākai attīstībai saņēma vien klūgu pīšana. Pret to vēl joprojām ir vietējo iedzīvotāju interese, cilvēki labprāt izvēlas lietderīgi pavadīt laiku, radot kādu noderīgu lietu. Jāpiebilst, ka dalībniekiem nav vecuma ierobežojumu – var nākt gan liels, gan mazs, turklāt nodarbības neprasa nekādus finansiālos ieguldījumus.” stāsta skolas direktors.
Tradīcijas spēcīgākas par pandēmiju
Špoģu Mūzikas un mākslas skolu ir absolvējuši daudzi talantīgi audzēkņi, daži te atgriezušies jau pasniedzēju lomā, piemēram, Margarita Livanoviča tagad māca klavierspēli, bet Agate Jermaļonoka pagastā vada sieviešu vokālo ansambli “Anima Corde”. Arī pašlaik skolai ir savas zvaigznītes, kas piedalās un gūst panākumus dažāda mēroga konkursos, piemēram, akordeonisti Rolands Kļavinskis, Dmitrijs Karpečkovs un citi. Vai viņi turpinās profesionālo mūziķu gaitas, rādīs laiks.
Ar gadiem skolai ir izveidojušās savas tradīcijas, viena no tām ir ikgadējā modes skate, kurai mākslas programmas audzēkņi veido krāšņas tērpu kolekcijas, un parasti pasākums izvēršas par lielu festivālu. Pērn pandēmijas dēļ modes skate nenotika, bet šogad norisinājās attālināti. “Mēs tieksimies uz to, lai turpmāk viss notiktu klātienē, citādi pazūd emocijas, šovs, spilgtums. Pat pandēmijas apstākļos mēģināsim meklēt kādu risinājumu, jo šis konkurss ir īpaši skaists,” saka skolas direktors un atklāj, ka nākamā gada konkursam ir izvēlēta tēma “Dabas stihijas - zeme, gaiss, ūdens, uguns”.
Jāteic, ka pandēmija iecirta pamatīgu robu arī pašā mācību procesā. Apgūt mūziku vai mākslu attālināti vai patstāvīgi ir visai grūti, process likumsakarīgi piebremzējās. “Tas bija liels izaicinājums, nebijām gatavi šai situācijai. Vispārizglītojošās skolas klātienes procesā atgriezās ātrāk, bet mums grupu nodarbības joprojām netika atļautas, tās notika attālināti. Bez šaubām sekoja neapmierinātības vilnis gan mūsu pašu, gan vecāku vidū – grūti bija samierināties ar jauniem apstākļiem, ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus vienlaikus uzturot izglītības kvalitāti nepieciešamajā līmenī. Protams, būdami optimisti, meklējām arī pozitīvus momentus visā šajā pandēmijas laikā - pārbaudījām, cik lielā mērā bērni prot strādāt patstāvīgi, bet skolotāju un audzēkņu tiešās saskarsmes trūkums nevarēja neiespaidot mācību procesa kvalitāti – jaunas zināšanas un prasmes nav iedomājamas bez skolotāju atbalsta un ievirzīšanas pareizajās sliedēs un bez emocijām, kuras var gūt tikai tiešās saskarsmes rezultātā,” saka Andrejs. Taču dzīve pandēmijas laikā neapstājās, pateicoties pedagogu un pašu audzēkņu uzņēmībai, gūti panākumi arī starptautiskajos konkursos. Virtuāli ir apceļotas daudzas pasaules valstis, kas reālā dzīvē finansiālu apsvērumu dēļ nebūtu iespējams, bet jāmin arī šāda veida konkursu otrā puse: virtuāli ne vienmēr ir iespējams izsekot līdzi visu sāncenšu sniegumiem, lai izprastu savu vietu un nospraustu mērķi turpmākai sevis pilnveidošanai, bieži vien iztrūkst arī žūrijas komentāri par konkursantu izpildījumu. Taču jebkuri audzēkņu panākumi ir ļoti svarīgi, jo jebkurš rezultāts ir ne vien labs stimuls audzēkņiem, bet arī apstāklis, kas palīdz skolotājiem neizdegt savā darbā. “Ja izdodas sasniegt labus rezultātus, tas dod impulsu turpmākai attīstībai. Pozitīvs rezultāts stimulē un liek pievērt acis uz grūtībām.”
Audzēkņos redz pats sevi
Kopš Andrejs vada skolu, pieredzētas dažādas izmaiņas. Diemžēl sabiedrības attieksme pret izglītošanos mūzikā un mākslā mainījusies ne uz labāko pusi. Pirms 30 gadiem bijis liels konkurss, desmit bērni uz vietu, tika veikta atlase, izvēloties labākos no labākajiem, tagad bērni jāstimulē, jārada viņos vēlme mācīties. Direktors spriež, ka mūsdienu apstākļos, kad bērniem ir tieksme ieslīgt moderno tehnoloģiju varā, viņiem visvairāk ir nepieciešams vecāku atbalsts. Bieži vien vecāki ikdienas dzīvē spiesti risināt dažādas problēmas, jautājumus, kas saistīti ar ģimenes materiālās labklājības uzlabošanu, laika trūkuma dēļ nereti iztrūkst komunikācija ar bērniem. Tā ir liela problēma, ņemot vērā to, ka pamatvērtības bērnos jāaudzina tieši ģimenēs. Direktors uzsver, ka vecākiem jebkurā situācijā būtu jāatbalsta un jāattīsta savi bērni. Gadās, ka vecāks atved savu bērnu uz mūzikas un mākslas skolu, klusībā cerot, ka mēs viņu neuzņemsim, jo vecāks pats netic sava bērna dotībām vai arī nevēlas uzņemties atbildību un tērēt savu laiku un līdzekļus viņa radošo spēju attīstīšanā” saka Andrejs Repins. Viņš uzskata, ka katrs bērns piedzimst ar spējām, bet tikai no vecākiem atkarīgs, vai šīs spējas tiks atklātas un attīstītas.
Andrejs par savu muzikālo izglītību ir pateicīgs paša vecākiem, kas viņu mudināja izvēlēties šo ceļu. Būdama klavierspēles skolotāja Ventspils Mūzikas vidusskolā, Andreja mamma mūzikas virzienā aicinājusi lūkoties arī abus dēlus. Jaunākais brālis Vitālijs mācījies akordeona spēli, bet neturpināja mūziķa gaitas. “Viņš audzina piecus bērnus, mūzikai nav laika,” smejas Andrejs, kurš pats no bērnības apguvis klavierspēli un vairākkārt gribējis pamest mūzikas skolu. “Kā jau visiem jauniešiem, bija tāds vecuma lūzums, gribējās 12 gadu vecumā mainīt savu dzīvi, mūzika neinteresēja,” atceras Andrejs. Taču mācoties mūzikas skolas izlaiduma klasē un jau mūzikas vidusskolas laikā sapratis, ka izvēlējies īsto jomu, un devies iegūt augstāko pedagoģisko izglītību uz Daugavpili. Tieši šī pilsēta viņam šķita klusāka, pievilcīgāka nekā Rīga un atgādināja viņa dzimto Ventspili. Lai arī Andrejs tika gaidīts atgriežamies dzimtajā Ventspilī, kur bija nodrošināts darbs, viņš izvēlējās palikt Latgalē. “Pēc Ventspils ilgojos vienmēr, atceros tur katru ieliņu…” saka Andrejs. Izgājis pusaudža lūzuma gadus, Andrejs zina, kā komunicēt un līdzēt ar padomu saviem audzēkņiem, lai palīdzētu līdzīgās situācijās, kad viņiem ir vēlme visam atmest ar roku.
Andreja ģimenē ar mūziku neviens vairs neaizraujas. Vecākais dēls Rostislavs absolvēja Špoģu Mūzikas un mākslas skolu vizuāli plastiskās mākslas programmā, bet neturpināja mākslinieka gaitas. Mazajai Emīlijai ir tikai divi gadi, bet Andrejs jau tagad ir pārliecināts, ka viņa apgūs mūziku vai mākslu tieši Špoģu Mūzikas un mākslas skolā. Bet pagaidām, kamēr meita aug, viņai tiek veltīts viss tēta brīvais laiks. “Viņa man dod enerģiju dzīvot un strādāt tālāk,” teic Andrejs.
***
Šogad 4. maijā Augšdaugavas novada pašvaldība pasniedza Atzinības rakstu Špoģu Mūzikas un mākslas skolas direktoram Andrejam Repinam par prasmīgu skolas pedagoģiskā kolektīva vadīšanu un radošu ieguldījumu Augšdaugavas novada kultūrvides attīstībā.
