Anete Aizbalte: “Es neesmu burve, es vēl tikai mācos”

13.09.2022

AKTUĀLI

Līksnas pagasta Kultūras namā atklāta līksnietes Anetes Aizbaltes gleznu izstāde “Es neesmu burvis, es vēl tikai mācos”. Darbi izpildīti galvenokārt akrila un eļļas tehnikās, tās veiksmīgi kombinējot un eksperimentējot. Arī žanri pārstāvēti visdažādākie – portrets, ainava, pasaku tēli. “Māksla ir kā tāda burvestība, jo var uzburt ainu, kura reāli neeksistē,” teic jaunā māksliniece. Anete atzīst, ka pašai visvairāk patīk gleznot ko sirreālu un fantastisku.

Aizraušanās ar zīmēšanu Anetei esot kopš bērnības, kad viņa skicējusi dažādus multfilmu varoņus. Pamata zināšanas apguvusi Saules skolā, bet profesionāli noslīpējusi Latvijas Mākslas akadēmijā. Anetes māmuļa Biruta Aizbalte piebilst, ka, jau meitai piedzimstot, esot bijusi pārliecināta, ka Anete būs māksliniece, un tā arī noticis, par ko viņai ļoti liels prieks. Tieši Biruta palīdzējusi sarīkot meitas darbu izstādi dzimtajā Līksnas pagastā. Pati Biruta skolas laikā aizrāvusies ar akvareļiem, tomēr savu talantu nav attīstījusi, izvēloties visu dzīvi veltīt skolotājas darbam. “Nezinu, no kurienes Anetei tas, laikam Dievs devis talantu,” saka Biruta.

Katrs Anetes darbs piesaista uzmanību ar savu neparasto šarmu. Daudzas gleznas ir Anetes fantāzijas auglis, apvienojot dažādus žanrus un rotaļājoties ar krāsām. Nesen viņa uzsākusi jaunu fantāzijas ciklu, apspēlējot dažādus ziedus un to nosaukumus, piemēram, lauvmutīšu laukā noslēpies lauvēns, bet biškrēsliņu laukā krēslā gozējas bite. Šai sērijai Anetei padomā turpinājums. Uzmanību piesaista dzīvnieku portreti, kas veltīti kaimiņu, draugu un arī pašu mīļdzīvniekiem.

Īpašs ir Anetes “ģimenes stūrītis”, kur gleznās atainoti viņai tuvi cilvēki – draugs, vecāki un krustvecāki, ietērpti seno laiku tērpos. “Tas ir mākslinieka uzdevums – veidot gleznu nevis tā, kā visi to redz, bet parādīt no citas puses, kā neviens, iespējams, nekad nav redzējis,” saka māksliniece un piebilst, ka mūsdienās tas ir moderns virziens, daži mākslinieki šādos augstmaņu tērpos ieģērbj dzīvniekus.

Mācoties mākslas akadēmijā, Anete apguvusi prasmi veidot mākslas darbu kopijas, kas viņai padodas ļoti meistarīgi, un viņas gleznas nevar atšķirt no orģināla. “Mums bija priekšmets – kopēšana. Gājām katru nedēļu uz biržas muzeju, stāvējām uz vietas un gleznojām, ko redzējām. Otrajā kursā bija klusās dabas, trešajā - ainavas, bet ceturtajā - portrets un daudzfigūru kompozīcija,” saka Anete un atzīst, ka uz vietas gleznot ir vieglāk nekā no fotogrāfijām, jo var redzēt īstās krāsas un precīzāk veidot kopiju.

Ikdienā Anete glezno no fotogrāfijām, ņemot tās par pamatu un apvijot ar savu fantāziju. Daudzi Anetes darbi jau aizgājuši tautiņās, jauniete labprāt glezno uz pasūtījumu. Viņas jaunākais darbs ir kaķis, kas saritinājies kādā telpā. Izstādes atklāšanā māksliniece aicināja klātesošos dot nosaukumu šai gleznai.

Anetei iekrājušās dažādas idejas, ko varētu apvienot dažādās izstādēs. Pašlaik viņa gatavo izstādi, ko varēs skatīt viņas darbavietā – kafejnīcā Rīgā.

Lai arī Anetei ir restauratores diploms, šajā jomā viņa strādāt neplāno, bet izvēlas būt brīvmāksliniece un māca gleznošanu citiem. “Restauratores zināšanas man noder ikdienā, varu restaurēt kādu lietu, galvenokārt gleznas, bet nevēlos ar to saistīt savu dzīvi un veltīt visu savu brīvo laiku,” teic māksliniece. Ikdienā viņai patīk darbs kafejnīcā un vadīt mākslas nodarbības iesācējiem, aicinot uzgleznot kādu darbu, baudot glāzi vīna.

“Tas ir interesants process. Cilvēki domā, ka viņiem nekas nesanāks, bet beigās aiziet katrs ar savu gleznu un ir pārsteigti par labo rezultātu,” Anete iedrošina nebaidīties pamēģināt. Grūtākais esot uzsākt darbu un to pabeigt, bet pārējais process esot jāizbauda. Viņa iesaka sakumā pārgleznot kādu konkrētu attēlu, pievienojot kādu savu detaļu. Pateicīgākā tehnika būtu akrils vai guašas krāsas. Pati Anete idejas ilgi patur prātā, pirms ieskicē uz audekla, turklāt dara to uzreiz ar krāsām. “Neesmu vēl pati sasniegusi tādu līmeni, ka varu uzgleznot visu, ko iedomājos. Man vēl daudz jāmācās un jātrenējas.”

Vēl viena Anetes aizraušanās ir tetovēšana, ko apguvusi pirms pāris gadiem. “Gribējās mākslu izmantot praktiskāk, padarīt cilvēku ikdienu ar to labāku, jo gleznu paskatīsies, aizies un vairs neredzēs, bet tetovējums vienmēr būs līdzi. Tā es nolēmu apgūt tehniku zīmēt uz ādas, jo arī tā ir māksla.”

Arī tetovējumos viņa saglabā reālistisku stilu ar ēnām, tonējumiem, dažādiem tēliem, tos nedaudz stilizējot, lai izskatītos mākslinieciskāk. Tā kā arī tetovējumiem ir savas modes tendences, Anete iesaka vispirms kārtīgi apdomāt savu ideju, pirms to īstenot. Viņa piedāvā saviem klientiem vispirms uzskicēt ideju un ar to nedaudz pastaigāt, lai gūtu pārliecību, ka tieši šo zīmējumu viņi vēlas, un tikai skici ietetovē.

☛ Anetes Aizbaltes gleznu izstādi varēs aplūkot Līksnas pagasta Kultūras namā līdz 10. oktobrim.