Ar Višķu pagasta vokālo ansambli “Anima Corde” tiekamies pie skaistā Višķu ezera, lai iemūžinātu meiteņu vokālo sniegumu un nedaudz parunātu par viņām pašām. Kas darbojas “Anima Corde” sastāvā, cik piesātināts ir meiteņu ceļš mūzikā, kā katrai no viņām sācies šis ceļš mūzikas pasaulē un dzīve vokālā ansambļa sastāvā.
Kolektīvs “Anime Corde” izveidots 2016. gadā, un jau nākamgad svinēs savu pirmo jubileju. Jāsaka, ka jau no pirmās tikšanās reizes, vēl jauniešu kora sastāvā, meitenes ir tik ļoti sadziedājušās, ka liekas, dara to jau veselu mūžību. Klausoties meiteņu perfekti nostādītajās balsīs un uzķerot to skaisto tembru, tiek skartas dvēseles stīgas. Gluži kā kolektīva nosaukums, kas tapis no vārdu savienojuma un tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “Dvēseles stīgas”. Meitenes bilst, ka stīgu instrumenti ir prioritārie viņu ansamblī, praktiski visas prot spēlēt ģitāru un kahonu, tos papildina klavieres un sitamie instrumenti. Meitenes gan smej, ka vēl nav apgūta pūšamo instrumentu spēle, bet tas vēl ir priekšā. Katrai no viņām, lielākā vai mazākā mērā, ir muzikālā izglītība.
Ansambļa dalībnieces nepārtraukti pucē savas balsis, trenējas un kopā sanāk mēģinājumos, kas nebūt nav tik viegli. Trīs no dalībniecēm nav no Daugavpils novada, bet braukā uz mēģinājumiem no Jēkabpils, Krāslavas un Rēzeknes novada.
Kolektīva nemainīgā vadītāja visus šos gadus ir Višķu pagasta aktīvā jauniete Agate Jermaļonoka, kas savu muzikālo izglītošanos paturpina Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā.
Agate stāsta, ka sākotnēji Višķu pagastā tika dibināts jauniešu koris, taču, laikam ejot, tā rindas kļuva retākas, kā arī ļoti trūka vīru balsis. “Sapratām, ka mums nav tik daudz vīru balsis, lai mēs varētu turpināt pastāvēt kā jauktais koris. Dalībnieki atsijājās un palika tikai meitenes. Tad arī radās ideja palikt par sieviešu vokālo ansambli. Arī par nosaukumu vienojāmies pēc tam. Man ļoti gribējās, lai nosaukumā tiktu pieminēts vārds “anima”, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “dvēsele”. Man likās, ka tas ir ļoti skanīgs, tāpēc visas kopā sākām tam piemeklēt vārdus, ar kuru tas skanētu tikpat labi. Tā kļuvām par “Anima Corde””, stāsta Agate.
Kolektīva sastāvam mainoties pirmajā gadā, nu jau četrus tā sastāvs ir nemainīgs. Visjaunākā dalībniece ir Marija, kas brauc uz mēģinājumiem no Krāslavas novada. Arī Olga kolektīvā ir “iebraucēja”, kuru savulaik Agate aicināja nākt palīgos dziedāt, bet nu Olgai te tik ļoti iepaticies, ka viņa tajā palika. Savukārt Marija pievienojās ansamblim pirms kādas no skatēm, arī piepalīdzot. Ideja par pievienošanos pastāvīgajam ansambļa sastāvam un Agates aicinājums likās tik foršs, ka Marija te dzied vēl joprojām.
Katrai no meitenēm dzīves ceļš mūzikā sācies pirms krietna laika – kurai no dzimšanas, kurai no skolas gadiem, kādai – no dalības kādā korī vai ansamblī. “Mani vecāki stāsta, ka es jau piedzimu ar balsi. Kad sāku iet pirmajā klasē, tad paralēli iestājos arī Špoģu Mūzikas un mākslas skolā, tā pagāja 8 gadi. Visus šos gadus es dziedu – korī, ansamblī, esmu piedalījusies dažādos konkursos. Arī tagad dziedu, mans hobijs ir “Anima Corde””, bilst Laura.
Sanākt jeb, pareizāk sakot, sabraukt uz mēģinājumiem, Agate min, ka nav viegli. “Katra dzīvo, mācās vai studē savā Latvijas pusē, daudzas arī Rīgā, Santa pārvācās dzīvot uz Rēzekni un sabraukāt tiešām ir grūti. Dažreiz ir tā, ka mēģinājumos nav pilns sastāvs, tos mēs saucam par bezjēdzīgiem. Jo foršāk un produktīvāk ir tad, kad esam visas. Kad mums ir kādi konkursi vai koncerti, tad mēģinājumi notiek intensīvāk un gatavojamies nopietnāk”, stāsta Agate.
Vidēji mēģinājumi ilgst divas stundas, taču meitenes atminas arī daudz ilgākus – 4 un 5 stundas, kad jādzied un jāspēlē vairāki mūzikas instrumenti. Neskatoties uz to, arī šādi ilgie mēģinājumi meitenēm ļoti patīk. Taču izcilībai robežu nav. Meitenes atzīst, ka priekšā vēl daudz darba, kā arī viens no lielajiem izaicinājumiem ir justies uz skatuves vēl brīvāk. Ja šobrīd ir vēl jūtama nedrošība un bailes uzstāties, tās ir izaicinājums pārvarēt. “dziedāt vēl brīvāk, dziedāt vēl tīrāk un skanīgāk – tāds ir mūsu mērķis”, papildina Agate.
Panākumi, ko vokālā ansambļa dalībnieces guvušas šo gadu laikā, stiprina viņu pārliecību, ka jebkuras kalnu virsotnes ir sasniedzamas. Viena no nozīmīgākajām ansambļa pēdējā laika uzvarām ir otrā vieta Latvijas mazo vokālo ansambļu kategorijā, taču arī ikviena cita uzvara ir tikpat dārga un nozīmīga. Jaunietes atzīmē, ka šādi rezultāti, iespējams, iesākumā pat negaidīti un neprognozēti, dod stimulu augt vēl augstāk. Tā ir arī iespēja redzēt, uz ko esam spējīgas. Mums ir liels prieks un lepnums, ka esam tik augsti novērtētas un tik tālu tikušas”, ar dzirkstelīti acīs stāsta kolektīva dvēsele Agate.
Laikam visskanīgāk meiteņu balsis skan, koncertējot dzimtajā novadā, taču gan pieredzei, gan redzesloka paplašināšanai viņas labprāt uzstājas arī ārpus novada un arī valsts robežām. Agate: “Mums patīk dažādība. Piemēram, tad, kad mums piedāvā padziedāt tikai a capella repertuāru vai tautisko, mēs sagatavojamies tam. Ļoti interesē dziedāt arī garīgo mūziku. Arī pirms skatēm, kad mēģinām, tīram un tīram tos akordus, lai skanējums būtu perfekts. Mēs varam padziedāt arī ko mūsdienīgu, tas, kas pašiem patīk. Ir ļoti interesanti arī pabraukāt apkārt, tikties ar citiem ansambļiem, apskatīties, kā tiem iet”.
Vasara ir laiks mūsdienu repertuāram, kas labi iederas brīvdabas koncertos. Pēdējo gadu laikā ansambļa repertuārā ienāk dziesmas arī angļu valodā. “Repertuārs katram pasākumam tiek piemeklēts, parasti apjautājamies, ko gribētu dzirdēt tie, pie kuriem braucam ciemos. Katru gadu repertuārs paplašinās, tādēļ mums ir, ko piedāvāt. Izvēle ir gaužām vienkārša, ja patīk, tad dziedam, ja nē, tad nedziedam”, tā Agate.
No ārzemju izpildītājiem “Anima Corde” repertuārā ienākusi Adeles dziesma “Rolling In The Deep”, amerikāņu alternatīvās roka grupas “Imagine Dravgons” dziesma “Demons”, labprāt tiek dziedātas arī 70.-90. to gadu dziesmas – Boney M “Sunny” un citas. “Dziesmas piemeklējam tādas, lai būtu interesanti dažādām paaudzēm. Lai nav garlaicīgi”, bilst Agate.
Meiteņu sapnis ir aizbraukt un sniegt savu koncertu kaut kur ārpus Latvijas. Kā bilst Agate, ļoti derīgi būtu aizbraukt arī uz kādu meistarklasi, piemēram horeogrāfijas. Meitenes arī pauž domu, ka iespējams kādreiz arī viņas kāds aicinās novadīt pašām savu meistarklasi. Par autoritāti mūzikas pasaulē, lielisku paraugu un padomdevēju, viņas uzskata Jevgeņiju Ustinskovu, kuru ļoti vēlētos uzaicināt novadīt meistarklasi.
Kas jums katrai ir mūzikas, dziesmas pasaule?
Olga: “Ja dzejnieks savas domas izsaka ar dzejoļiem, dejotājs – ar dejām, tad mēs savas domas izsakām ar dziesmu. Ja man ir slikts garastāvoklis vai kaut kas dzīvē atgadījies, es dziedu. Dziesma palīdz gan labos, gan sliktos dzīves momentos.”
Laura: “Mūzika ir mana sirdslieta. Kad satiekamies ar meitenēm, gūstam tik daudz pozitīvas emocijas. Tā noteikti ir arī jauna pieredze.”
Kristiāna: “Mūzika, tā ir dvēseles stīga. Tā ļoti palīdz.”
Agate: “Visa mana dzīve ir mūzika. Kopā ar Lauru mācījāmies pie burvīgas skolotājas – Diānas Kļavinskas, paldies viņai par ieguldīto darbu.”
Marija: “Man tuvāka ir tieši tautiskā mūzika – jebkurā valodā – krievu, latviešu, latgaliešu. Visu, ko dziedu, nāk no dvēseles. Man ļoti patīk, ka katrai dziesmai ir savs skanējums un katru no tām var nodziedāt dažādi.”
