8. decembrī Valsts heraldikas komisijas sēdē vienbalsīgi tika apstiprināts Augšdaugavas novada jaunais ģerbonis. Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos, komisijas atbildīgā sekretāre Ramona Umblija atzīst, ka heraldikas komisija ir gandarīta par sadarbību ar novada pašvaldību un mākslinieku Edgaru Simu, kā rezultātā ir tapis heraldiski interesants jaunā, apvienotā novada ģerbonis.
Atgādinām, ka līdz ar Augšdaugavas novada izveidošanu Daugavpils un Ilūkstes novada ģerboņi zaudēja oficiālo statusu. Saskaņā ar heraldikas komisijas skaidrojumu pēc administratīvi – teritoriālās reformas izveidotie novadi kā savu simboliku varēja apstiprināt kādu no jau eksistējošiem ģerboņiem, taču Augšdaugavas un Dienvidkurzemes novadam, kā jauniem subjektiem Latvijas kartē, bija nepieciešams izstrādāt pilnīgi jaunu ģerboni. Darbs pie tā sākās 2021. gada beigās, kad tika izsludināta iedzīvotāju aptauja. Tās mērķis bija noskaidrot Augšdaugavas novada galvenās vērtības, kuras varētu attēlot jaunajā ģerbonī. Kā vienojošo novada vērtību cilvēki minēja Daugavu vai Daugavas lokus, kas tika atzīmēti gandrīz katrā aptaujas atbildē. Bieži vien tika minētas arī Dvietes vīnogas, Stenders, Slutišķi vai Slutišķu sādža, Rainis. “Atzīstama, kā paraugs pašvaldības ģerboņa izveides procesā, ir notikusī iedzīvotāju aptauja, kuras rezultātā izkristalizējās galvenās vērtības, teritoriju raksturojoši aspekti, populārās krāsās. Tātad – vispārēji, kopēji raksturlielumi, nevis konkrēts zīmējums. Daugava, Daugavas loki, Latgales un Sēlijas klātbūtne ar zilās un zaļās krāsas lietojumu (toņi no abu vēsturisko zemju karogiem), arī Ilūkstes un Daugavpils novadu līdzšinējo ģerboņu simboli, kas gadu gaitā iedzīvotājiem kļuvuši tuvi,” teic R. Umblija.
Pēc tirgus izpētes tika uzaicināts mākslinieks, pirms tam izstrādājot detalizētu prasību aprakstu, kādam jāizskatās ģerbonim. Tajā ir iekļauts konceptuāls apraksts jeb tas, ko vēlas redzēt paši iedzīvotāji.
Ģerboņa izstrāde tika uzticēta Edgaram Simam, kam jau ir vērienīga darba pieredze ģerboņu izstrādē, turklāt viņš ir vēsturnieks, kas ir iedziļinājies novada vēsturē un dabas mantojuma izpētē. Māksliniekam ir arī pieredze Sēlijas ģerboņa izstrādē.
Ņemot vērā arī valsts heraldikas komisijas prasības par ģerboņa izmēriem, formu, krāsu un burtu pielietošanu, mākslinieks izstrādāja vairākus ģerboņa maketus, no kuriem sākotnēji tika izraudzīti divi, kas tika pilnveidoti un prezentēti pašvaldības deputātiem.
Pēc ilgākām diskusijām, uzklausot arī Heraldikas komisijas priekšsēdētājas Ramonas Umblijas viedokli, deputāti lēma vienu no variantiem virzīt apstiprināšanai. Minētais ģerbonis ir veidots, apvienojot bijušā Daugavpils novada un Ilūkstes novada simboliku.
Gala rezultātā no vairākiem piedāvātājiem ģerboņa zīmējumiem tika izraudzīts konkrētais ģerbonis, kura heraldiskais apraksts ir sekojošs: dalīts galvā ar viļņotu griezumu. Zils un sudrabs. Augšējā laukā plīvojošs sudraba karogs ar trīsdaļīgi šķeltiem galiem, apakšējā - no zaļa zāļaina pakalna izaugošs tāds pats ozols.
Augšējā laukā attēlots Daugavpils novada nu jau vēsturiskā ģerboņa simbols – karogs, uz zila, Latgali raksturojoša fona. Laukus sadala viļņota līnija, kas simbolizē Daugavu, tās lokus, savukārt apakšējā laukā izaugošais ozols ir kā citāts no Ilūkstes novada ģerboņa zaļā toņa, kas simbolizē Sēlijas klātbūtni. Tādējādi ar heraldikas zīmju un simbolu starpniecību jaunajā Augšdaugavas novada ģerbonī ir apvienots plašs vēstījums par vērtībām, kas pašu iedzīvotāju izlolotas.
