Ar parlamentāro sekretāru apspriež zirgkopības attīstību Bebrenē
25.04.2022
AKTUĀLI
22. aprīlī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Sandis Riekstiņš devās uz Augšdaugavas novada izglītības iestādēm, lai iepazītos ar to darbību, uzklausītu aktuālās problēmas, un apspriestu attīstības projektus. Vispirms S. Riekstiņš apciemoja Bebreni, kur vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas telpās notika saruna pie apaļā galda. Kopā ar parlamentāro sekretāru tikās skolas vadītāja Ērika Šaršune, novada priekšsēdētāja vietnieki Vitālijs Aizbalts un Maigurs Krievāns, deputāts Reinis Līcis, Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja Benita Štrausa, novada izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska un skolas darbinieki.
Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola pilnībā pieder pašvaldībai. Gan zeme, gan īpašumi, gan profesionālās programmas tiek veidotas un uzturētas ar pašvaldības palīdzību. Jau kopš tālākiem laikiem Bebrenes tehnikums bija pazīstams ar veterinārprogrammām. Latvijā ir divas vietas, kur šādus speciālistus gatavo – tā ir Smiltene un Bebrene. Savulaik Bebrenes profesionālo vidusskolu no bankrota paglāba tieši pašvaldība. ”Pašvaldības budžetā jau ir paredzēta nauda 3x3 basketbola laukuma izveidei. Bet kopumā viss pārējais ir savests kārtībā. Un tagad, kad skolas esošā infrastruktūra ir savesta kārtībā, ir jādomā par tās attīstību,” prezentējot parlamentārajam sekretāram infomateriālus, teic V. Aizbalts.
Viens no perspektīvajiem virzieniem ir zirgkopība, kuras attīstīšanai nepieciešams izremontēt stalli, uzbūvēt manēžu, kā arī klīniku. Pastāv ideja atjaunot kopš muižas laikiem esošos vēsturiskos staļļus, kuri ir saglabājušies diezgan labā stāvoklī. “Višķos mums jau ir labs piemērs, kā kopīgi veiksmīgi sadarbojas valsts, pašvaldība un privātie uzņēmēji. Arī Bebrenē ceram uz valsts un uzņēmēju līdzdalību,” turpina V. Aizbalts. Zirgkopības jomā paveras plašas attīstības perspektīvas. Šajā nozarē ir iespējams strādāt ne tikai zirgkopības attīstīšanā, bet arī tik nepieciešamo sociālo pakalpojumu - reitterapiju. Tieši Bebrenē varētu rīkot dažāda veida mācības un seminārus zirgkopības jomā, ēzeļu sertifikāciju, zirgu vērtēšanu u.c.
Kā skaidroja S. Riekstiņš, par valsts budžeta finansējuma naudām sarunas tikai sāksies. Arī IZM sagatavos zināmu projektu daudzumu uz noteiktām summām. Šī gada budžetā projektiem tika paredzēta valsts mērogā pavisam neliela summa – tikai miljons eiro, bet uz nākamo gadu ministrija cīnīsies par ievērojami lielāku finansējumu. ”No savas puses varu teikt, ka esmu vienmēr atbalstījis DBT projektus “Višķos” un Daugavpilī, un atbalstīšu arī profesionālo izglītību Bebrenē.”
Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas direktore atzīmē, ka skola ir pilnībā gatava realizēt programmas, kas ir saistītas ar zirgkopību. Zirgkopības programmās ietilpst arī tūrisms, veselība un apmācības par pašiem zirgiem, piemēram, zirgu psiholoģija u.c.: “Zirgs ir īpašs dzīvnieks. Tas nav parastais lauku dzīvnieks un pielietojums tam ir savādāks. Paveicām pietiekoši daudz, lai zirgkopības programmas pie mums pastāvētu. Esam vienīgā skola, kas jau trīs gadus realizē šo zirgkopības programmu.” Par šīm programmām ir liela interese no jauniešu puses, jo zirgs Latvijā parādās arvien biežāk. Daudzsološas perspektīvas var paverties sadarbībai ar ārzemju speciālistiem. Bebrenē jau bija pasniedzis speciālists no Amerikas. Manēža un staļļi būtu prioritārajā kārtā realizējamie projekti, jo tieši tas radītu pievilcīgu vidi potenciāliem audzēkņiem.
Patlaban Bebrenē darbojas četrgadīgā mācību programma, kurā zirgkopība tiek mācīta jau no pirmā kursa, atšķirībā no standartprogrammām, kur parasti līdz trešajam kursam tiek mācīts par visiem lopiem, bet tikai ceturtajā kursā specializēti par zirgiem. “Mūsu skolai vienmēr ir bijuši savi zirgi. Mācoties par zirgkopi, ir jāredz arī pataloģijas vai trūkumus, tādēļ mācības nevar notikt tikai uz sporta zirgu bāzes,” skaidro skolas direktore. Skolas audzēkņi arī gatavojas pasaules čempionātam zirgkopībā, kas notiks Nīderlandē. Tā ir lieliska iespēja “izbīdīt” mūsu jauniešus pasaules līmenī, kas celtu skolas prestižu. Latvijas zirgu audzētāji labi pazīst Bebrenes vārdu, tieši kā specifiskās nozares skolu, un zirgu audzētāju vidū liela daļa izskata iespējas apmācīt savu bērnus tieši Bebrenē. Bebrenes vispārizglītojošajā un profesionālajā vidusskolā četrgadīgajā programmā zirgkopībā mācās 12 audzēkņi, bet pusotra gada ilgajā programmā 15 izglītojamie.
M. Krievāns atzīst, ka izglītība nevar būt kvalitatīva bez materiāltehniskās bāzes: “Pašlaik skolas telpas ir izremontētas, ir telpas un pasniedzēji. Lai attīstītu zirgkopību, ir nepieciešama materiāltehniskā bāze. Manēža ir nepieciešama, jo ļoti daudzi no audzēkņiem vēlas ierasties ar savu zirgu. Arī tagad daudziem no izglītojamajiem šeit ir savi zirgi.” Viņaprāt, bez manēžas un staļļiem nevar runāt par jaunu audzēkņu piesaistīšanu, ar ko jāsāk vispirms.
Pēc mācību telpu un korpusu apskates S. Riekstiņš apciemoja Ilūkstes Raiņa vidusskolu, Ilūkstes pilsētas sporta centru, bet vakara pusē devās uz Višķiem, lai piedalīties Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas izbraukuma sēdē.
