7. augusta vētra un krusa nodarījusi būtiskus postījumus dabai un saimniecībām Augšdaugavas novadā, kā arī visā Latvijā. Taču tā nav jauna parādība. Kaut kas līdzīgs notika arī pirms daudziem gadu desmitiem.
1931. gada 25. jūlija izdevums "Latvijas Kareivis" vēsta, ka "Aizvakar Dubnas pilsētai un tās apkārtnei gājis pāri bargs negaiss ar krusu, no darot daudz posta lauksaimniecībai. Kādā karaspēka nodaļā, kas bija izgājusi manevros un nepaspēja pirms krusas sasniegt kazarmas, milzīgie krusas graudi — vistas olu lielumā — ievainoja apm. 80 kareivjus. Kazarmās un citos namos plašā apkaimē izsisti ap 1600 logu stikli. Kazarmu tuvumā krusa nositusi trīs zirgus."
1939. gada 3. jūlija izdevums "Daugavas Vēstnesis" savukārt vēsta, ka "Krusas negaisos cietušas 819 saimniecības. Krusas negaisi pagājušā mēnesī lauksaimniekiem nodarījuši prāvus zaudējumus. Krusas negaisos cietušas 819, bet vētrās — 559 saimniecības. Rēzeknes apriņķī vien cietušas 249 saimniecības un 381 saimniecībā sējumi no krusas. Daugavpils apriņķī krusa nopostījusi laukus 231 saimniecībā, bet vētrā bojātas ēkas 125 saimniecībās. Vētrā visvairāk cietuši labības šķūņi un kūtis, bet vismazāk dzīvojamās ēkas. Krusa visvairāk skārusi ziemāju sējumus."
