Nemīlīgo vēju, nedaudz stindzinošo aukstumu, kas zogas piedurknē, drūmi savilkušos pelēkos mākoņus kliedē ugunskura siltums un pagasta cilvēku kopā būšana pie tā. Bez vārdiem, tikai ar skatienu vēja nestajās ugunskura dzirkstelēs esam “barikādēs” pirms 33 gadiem. Kādam ir ko atcerēties, kāds tikai iedomājas, kā tas varēja būt - no vecvecāku stāstītā un skolā mācītā.
Kāpēc svarīgi atcerēties “Barikāžu laiku”? Savu viedokli izteica Kalupes pamatskolas 9. klases skolēni.
Jekaterina: “Barikāžu laiks” ir apliecinājums visas tautas vienotībai un drosmei pretoties tā laika uzspiestajam režīmam, aizstāvot demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības.
Einārs: “Barikāžu laiks” dažādas paaudzes un sociālās grupas mobilizēja vienotam mērķim, kas veidoja lielu un nozīmīgu pretspēku cīņai bez ieročiem, tikai ar gara spēku.
Evija: “Ar lielu interesi vēroju barikāžu dalībnieku paustās izjūtas un emocijas, ar kādām tie stāstīja par sirds nemiera un neziņas laiku, bet tajā pašā brīdī - milzīgo mazās tautas apņēmības un uzdrošināšanās spēku stāties pretī daudz lielākam bruņotam pretspēkam.
Elriko: Janvāra notikumi pirms 33 gadiem atgādina, ka brīvība nenāk pūrā, tā ir vērtība, kura jāsargā.
Kristiāna: Pateicoties cilvēku vienotībai un drosmei “Barikāžu laikā”, šodien mēs dzīvojam savā zemē, demokrātiskā valstī, brīvi runājam savā dzimtajā valodā. Ik gadu šis laiks ir kā atgādinājums uzturēt tautas vienotību, tas ir apliecinājums spējai pārvarēt grūtības, ja vienojas kopīgam mērķim.
Lielais ozols pie vecās Kalupes skolas ir vērojis notiekošo ar vismaz sešu paaudžu acīm. Katrai no tām varēja būt atšķirīgi uzskati vai ideoloģijas, bet visas tās vienoja kopīga vēlme būt brīviem savā zemē, kopt to un mīlēt. Kā apliecinājums tam - barikāžu ugunskurs, pie kura blakām stāv skolēni, pieaugušie, arī veci vīri sirmām galvām - klusē, jautā, stāsta.
