Augšdaugavas novada ansambļi festivālā “Vaļā vērti atslēdziņ’!”

Pēdējā jūnija nedēļas nogalē pilsētā, kurā piedzimst vējš, izskanēja Latvijas mazākumtautību festivāls, kas pulcēja teju 1500 dalībniekus no visiem Latvijas nostūriem. Augšdaugavas novadu Liepājā pārstāvēja Naujenes Mūzikas un mākslas skolas (NMMS) instrumentālais ansamblis (vadītājs Giršs Kagans) un Silenes vokālais ansamblis “Līgaviņas” (vadītāja Inna Kralika).

Viens no festivāla mākslinieciskajiem vadītājiem režisors Juris Jonelis paskaidroja, ka festivāla nosaukums "Vaļā vērti atslēdziņ’!" ir rindiņa no tautasdziesmas. “Doma ir arī tāda, ka ikviens no mums ir arī atslēga draudzībai, nākotnei. Kā mēs parādīsim cits citam savas tautas kultūras mantojumu un kādu veidosim dzīvi šodien," intervijā LSM stāstīja Jonelis.

90 kolektīvi, 16 mazākumtautības

Trešais Latvijas mazākumtautību festivāls sakās ar svinīgu dalībnieku gājienu no Jāņa Čakstes laukuma. Pilsētnieki un viesi varēja vērot neparasti spilgtu un krāsainu ainu – vairāk nekā 90 mazākumtautību kolektīvi, NVO, individuālie izpildītāji un amatu meistari dažādu tautu tērpos piepildīja Liepājas ielas, dodoties uz Rožu laukumu.

Divu dienu garumā skanēja koncertprogrammas, notika mākslas darbu izstāde, tērpu skate, nacionālo ēdienu degustācijas, lekcijas, meistarklases un citas aktivitātes. Daudzveidīgajā programmā bija iespēja tuvāk iepazīt 16 dažādas mazākumtautības – azerbaidžāņu, baltkrievu, bulgāru, ebreju, gruzīnu, krievu, ķīniešu, itāļu, lietuviešu, moldāvu, poļu, romu, spāņu, pakistāņu, ukraiņu un vācu.

Izbaudīt kultūras dziļumu

Kultūras ministre Agnese Lāce nosauca festivālu par brīnišķīgu notikumu Latvijas kultūras telpā, kas parāda Latvijas sabiedrības dažādību, krāšņumu, kas ir pastāvējis vēsturiski. “Tā ir iespēja sarunāties sava starpā, tā ir iespēja uzzināt vairāk, varbūt pat graut kādus mītus un arī vienkārši tīri praktiski izbaudīt to kultūras dziļumu un plašumu, kāds te mājo,” piebilda ministre.

Koncerti skatītājus un klausītājus priecēja centrālajā skatuvē Rožu laukumā, uz skatuvēm kultūrvietā “Pegaza pagalms”, pie “Fazer” pulksteņa un koncertdārzā “Viktorija”. Svētās Trīsvienības katedrālē tika piedāvāta mazākumtautību koru koncertprogramma, bet “Lielajā dzintarā” instrumentālo ansambļu un orķestru koncertprogramma "Zītarā vērti".

Naujenes Mūzikas un mākslas skolas instrumentālais ansamblis, kuram šogad aprit divdesmit gadi, priecēja klausītājus ar ebreju tautas dziesmām, klezmeru mūzikas popūriju, latviešu un latgaliešu skaņdarbiem Girša Kagana Voldemāra Skutāna un Nikolaja Sļusara apdarē, kā arī poļu tautas dziesmām ansambļa “Barwy Daugawy” solista Staņislava Jakovenko izpildījumā. NMMS instrumentālais ansamblis piedalījās ne tikai pilsētvides koncertos, bet arī instrumentālo ansambļu un orķestru koncertprogrammā, ko veidoja Arnis Miltiņš.  Dziesminieks uzsver, ka tieši šādā pasākumā var redzēt tautību dvēseli un priecāties par visam dažādajam šķautnēm. Silenes ciema vokālais ansamblis “Līgaviņas”, kurš līdzīgi kā Naujenes instrumentālais ansamblis tika dibināts 2004.gadā uzstājās gan Rožu laukumā, gan koncertdārzā “Viktorija”. Inas Kralikas vadībā dāmas izdziedāja “Skaists mana tēva sēta” un krievu tautasdziesmas.

Iepazīt garšas un prasmes

Taču festivāla programmā bija ne tikai koncerti – Latvijas mazākumtautību pārstāvji stāstīja par savu kultūru, rādīja lietišķo mākslu un ļāva izbaudīt kulināro mantojumu. Ukraiņi uz vietas gatavoja pampuškas, vereņikus un brošču, gruzīņi – hačapuri, igauņi cienāja ar spēka graudu maisījumu – kamu, krievi ar pankūkām, pīrāgiem un zaļo zupu, baltkrievi ar kartupeļu pankūkām, spāņi ar paelju, bet poļi ar dārzeņu salātiem un kūkām.

Savukārt amatu teltīs ar radošajām darbnīcām organizatori aicināja iemēģināt roku dažādu lietišķo mākslu veidos. Ikkatrs interesents varēja iepazīt karošu grebšanu, koka dēlīšu apgleznošanu, tradicionālo salmu leļļu darināšanu, pērļošanu, izšūšanu, rotu veidošanu, pīšanu, tekstila pagleznošanu un citas prasmes. Amatniecības prasmes ir nozīmīga kultūras atslēga, kas atklāj katrai nācijai raksturīgo krāsu un formu izjūtu, mīlestību pret dabas materiāliem un prasmi tos vērst lietderīgā un krāšņā kultūras liecībā.

Vienotībā spēks un iespējas

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš uzskata, ka Mazākumtautību festivāls ir nozīmīgs ne tikai Liepājai, bet valstij kopumā: “Šodien mēs redzam, cik mēs esam dažādi, kas dzīvo Latvijā. Šeit Liepāja ir sapulcējušies amata meistari, dziedātāji vai dejotāji un tas parāda mūsu spēku un, es gribētu teikt, iespējas. Liepājai tas ir svarīgi, jo mēs esam ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadam un šī sadarbība ar dažādu tautu kultūrām, starp dažādu tautu spējām un pratībām ir tas, kas Latvijai vajadzīgs.” Pilsētas saimnieks uzsver, ka Liepājā katru pasākumu uzņem ar prieku un smaidu un jāsaka, ka šis bija tikai viens no daudzajiem lielajiem vasaras pasākumiem pilsētā, līdzās pusmaratonam, “Prata vētras” koncertam vai festivālam “Summer Sound”. “Visus laipni gaidām Liepājā, izbaudīt vēju, jūru, jauku kultūras dzīvi un mūziku,” aicina Gunārs Ansiņš.

No oberegiem līdz kubismam

“Lielajā dzintarā” tika atklāta mazākumtautību mākslinieku izstāde "Gaismā vērti". Biedrības “Sadarbības platforma” valdes priekšsēdētāja un izstādes projekta vadītāja Lauma Celma stāsta, ka pirmo reizi šāda izstāde notika pagājušā festivāla laikā Jelgavā. Pieredze bija veiksmīga un arī šoreiz organizatori uzrunāja dažādu jomu māksliniekus: “Gribam paradīt ne tikai dažādo Latvija dzīvojošo tautu iedzīvotāju kultūru kā dziedošu, dejojošu, spēlējošu, bet arī ļoti dažādos un daudzveidīgos darbus, ko viņi dara… Ir kaut kādas ļoti tradicionālas lietas, kas šeit izstādē ir redzamas, bet mēs centāmies šogad parādīt to, kā dažādo tautību cilvēki ienes savu kultūru arī caur dažādiem mākslas darbiem. Vistālākā no mums māksla ir ķīniešu māksla, ko mēs šodien šeit redzam. Ir eļļas, akrila glezniecība, gravīras, keramika, mums ir pinumi, kas gan vairāk būtu kā lietišķa māksla,” stāsta Lauma. Izstādē varēja aplūkot arī slāvu tautām populāras lellītes, ko sauc par oberegiem, rotaslietas un koka traukus, taču pārstāvēti bija arī tādi mākslas virzieni kā kubisms. Savu pienesumu bija devuši arī ukraiņu mākslinieki, kuri, bēgot no kara, ir iedzīvojušies šeit Latvijā.

Koncentrēts, bet visaptverošs

Pirmās festivāla dienas vakarā arī tā dalībnieki izbaudīja atpūtu Liepājā, jo visi tika aicināti uz kopīgu vakarēšanu kultūrvietā “Atmodas dārzs”. Šī bija īpaša svētku norise, kuras laikā varēja pulcēties pie ugunskura, kopā tērzējot, stāstot pasakas, teikas, minot mīklas, dziedot, dejojot.

Festivāla noslēguma koncertā "Lielajā dzintarā" 30.jūnijā uzstājās folkloras kopas, autentiskās dziedāšanas, vokālie, folkloras un instrumentālie ansambļi, tautas deju kolektīvi un ansambļi, tautas instrumentu orķestris, sniedzot koncentrētu un reizē visaptverošu skatu par Latvijā dzīvojošo tautību kultūras mantojumu. Koncertā tika integrēta arī tautas tērpu skate, bet tā izskaņā dalībnieki no katra kolektīva kopā izdziedāja “Manu dziesmu”.

Latvijas mazākumtautību festivāla mērķis ir popularizēt un attīstīt valstī dzīvojošo mazākumtautību tradicionālās kultūras mantojumu, mudināt mazākumtautību iedzīvotājus izprast savas kultūras nozīmi Latvijas kultūrvidē un sekmēt starpkultūru mijiedarbību.  Pasākumu rīkoja Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Liepājas valstspilsētas pašvaldību un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centru un bija iekļauts Latvijas dalības Eiropas Savienībā divdesmitgades svinēšanas svētku programmā.

Teksts: Kristīne Kuņicka

Foto: Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Kristīne Kuņicka