13. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto rīkojuma projektu par 523 318 eiro piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Augšdaugavas novada pašvaldībai. Finanšu līdzekļi nepieciešami, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar 2023. gada pavasarī palu laikā radītajiem postījumiem Augšdaugavas novada pašvaldības teritorijā.
Pamatojoties uz Augšdaugavas novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2023. gada martā un aprīlī palu rezultātā Augšdaugavas novada teritorijā tika applūdināti un bojāti vairāki ceļi un tilts.
Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, sniedzot laikapstākļu raksturojumu Augšdaugavas novada pašvaldības teritorijā, norādīja, ka šogad sniega segas kušanu pavadīja arī nokrišņu daudzums, kas pārsniedza normu. Šī gada marts Latvijā bija mitrākais pēdējos 15 gados. Daugavpilī mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 88% virs normas. Īpaši mitras bija marta beigas, kad nokrišņu daudzums Daugavpilī par 219% pārsniedza normu.
Ūdens plaši izplūda ārpus Daugavas krastiem – applūda Daugavas palienes un zemākās teritorijas tās krastos. Daugavā garākā posmā arī pieteku lejteču posmos ilgstoši bija paaugstināts ūdenslīmenis un plaši applūdušas teritorijas. Marta beigās jau vairāki ceļu posmi bija slēgti, jo palu ūdeņi tos bija appludinājuši.
Saskaņā ar Augšdaugavas novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai novērstu palu laikā radītos postījumus novada teritorijā kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 747 597,38 eiro apmērā. Pamatojoties uz Augšdaugavas novada domes 2023. gada 8. maija lēmumu, pašvaldība gatava nodrošināt līdzfinansējumu 30% apmērā (224 279,21 eiro) palu radīto postījumu novēršanai, līdz ar to no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Augšdaugavas novada pašvaldībai paredzēts piešķirt 523 318 eiro.
Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe atzīst, ka vislielāko postu palu ūdeņi nodarījuši tieši pašvaldības ceļiem. “Ap 400 tūkstošiem eiro zaudējumi ir nodarīti vecajā Daugavpils novadā un ap 300 tūkstošiem bijušajā Ilūkstes novadā. Bet kopējie zaudējumi mazliet pāri 700 tūkstošiem eiro un tā ir ceļu infrastruktūra. Šobrīd pašvaldība jau sāk gatavot iepirkumu, lai mēs varētu dabūt uzņēmējus, kas sakārtos ceļu infrastruktūru Augšdaugavas novadā.”
Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu pašvaldībai ir jāslēdz līgums ar uzņēmēju un jāveic maksājums 30% apmērā par veicamajiem darbiem no pašvaldības budžeta un tikai tad var lūgt no valsts kompensēt atlikušos 70%.
Pašlaik tiek gatavota ceļu tehniskā specifikācija, lai jau augusta otrajā pusē varētu slēgt līgumu ar būvniekiem un sākt ceļu sakārtošanu. Izpilddirektors atzīst, ka ceļu sakārtošanu kavē dažādas birokrātiskas procedūras un jau pusgadu izskalotie ceļi joprojām ir sliktā stāvoklī.
Kopumā nāksies atjaunot vairāk nekā 30 ceļu posmus. Smagākie posmi ir Ribaku ciemā Līksnas pagastā, pie dārzniecības kooperatīva “Kooperators”, kā arī Dvietes, Bebrenes un Pilskalnes pusē. “Darbs, kas celtniekiem jāpaveic, būs diezgan intensīvs, jo tas būs jāizdara septembrī, oktobrī un novembrī, lai līdz saliem sakārtotu visus izskalotos pašvaldības ceļus,” teic izpilddirektors.
No paliem šogad ievērojami cietis Maļutku dārzkopības kooperatīvs, kur ūdens smēlās pāri aizsargdambim, appludinot ap 100 mājām un draudot pārraut dambi. Dambja nostiprināšanā iesaistījās gan pašvaldība, gan paši iedzīvotāji, iesaistot Zemessardzi un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Kopumā šīs infrastruktūras atjaunošana izmaksājusi ap 10 000 eiro. Dambja atjaunošanu veicis pats dārzniecības kooperatīvs, nedaudz paplašinot un paceļot dambi, lai nodrošinātos nākamajos plūdos, taču pašvaldība uzskata, ka uz Glinovkas upes izteces ir jābūvē polderu sūkņu stacija, kas atrisinās problēmu ilgtermiņā. Līdzīgas problēmas ik reizi palu laikā skar arī Ļubistes dārzkopības kooperatīvu, tāpēc pašvaldība jau vērsusies VARAM ar ideju par polderu stacijas būvniecību abu kooperatīvu teritorijā, bet pagaidām atbilde vēl nav saņemta. P. Dzalbe uzsver, ka pašvaldība turpinās darbu pie tā, lai šīs polderu sūkņu stacijas tiktu uzbūvētus, jo tas ļaus pasargāt iedzīvotājus un viņu īpašumu no turpmāko palu postošajām sekām.
