Tuvāko 5-6 gadu laikā Norvēģijas uzņēmums “Vindr” iecerējis Augšdaugavas novadā attīstīt vēja parku. “Latvijas valsts mežu” (LVM) rīkotajā izsolē uzņēmums ieguvis tiesības vēja parka attīstībai izmantot LVM teritoriju Augšdaugavas novadā 3000 hektāru platībā. Pirms būvdarbu sākšanas vēl jāveic virkne vides ietekmes un tehnisko pētījumu, kā arī apjomīgu saskaņošanas darbu ar valsts un pašvaldības institūcijām.
Lai iepazīstinātu ar savu ieceri, 3. decembrī uzņēmuma pārstāvji un Norvēģijas vēstniece Latvijā Īne Morenga tikās ar Augšdaugavas novada pašvaldības vadību un Attīstības nodaļas speciālistiem.
Uzņēmums nodibināts 2019. gadā, attīstīta atjaunojamās enerģijas projektus Norvēģijā, Zviedrijā, Igaunijā un Latvijā, viens no mērķiem ir kļūt par vadošo atjaunojamās enerģijas ražotāju Ziemeļeiropā. “Vindr” īpašnieks ir Infravia – viens no Eiropas lielākajiem privātā kapitāla infrastruktūras fondiem.
“Vindr” biznesa attīstības vadītājs Latvijā Dmitrijs Guzs pastāstīja, ka ieceri plānots īstenot divās kārtās. Pirmajā kārtā plānots attīstīt vēja parku līdz 26 turbīnām, kura saražotais elektrības apjoms gadā būs 727 GWh/y, kas ir ap 10% no Latvijas kopējā enerģijas patēriņa gadā. Otrajā kārtā varētu tikt izbūvētas vēl 33 turbīnas. Minimālā distance starp vēja elektrostaciju un dzīvojamo māju Latvijā drīkst būt ne mazāk par 800 m. To nosaka Ministru kabineta noteikumi “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība“. Vēja turbīnu atrašanās vietas tiek izvēlētas tā, lai tās radītu minimālu traucējumu vietējiem iedzīvotājiem.
Iecerētais vēja parks atradīsies LVM teritorijā Nīcgales pagastā, kur teritorija ir piemērota atjaunīgās elektroenerģijas ražošanai, izmantojot vēju. Apkārtējās vides apstākļi atbilst vēja parka būvniecības priekšnosacījumiem, ir pieejams pieslēgums augstsprieguma elektrotīklam, kā arī nav būtisku ar valsts aizsardzību saistītu ierobežojumu, kas varētu radīt šķēršļus attīstībai. “Šajā teritorijā ir samēra augsts vidējā vēja ātrums. Vides riski - putnu migrācijas ceļi, putnu ligzdas esošās, biotopi, sikspārņi - tieši Nīcgales mežā ir izvērtēti ka salīdzinoši zemi, tāpēc šo teritoriju esam izvēlējušies.”
Uzņēmums īsteno arī citus vēja parku projektus Latvijā, lielākoties Kurzemes pusē, bet tie vēl ir procesā. 2023. gadā darbu uzsāka pirmais uzņēmuma vēja parks Jemtlandē, Zviedrijā. Bjerkvatnetas vēja ģeneratoru parks ir 175 MW spēkstacija, kas ir daļa no Vindr portfeļa. Spēkstaciju veido 33 turbīnas, ar zaļo enerģiju var nodrošināt 175 000 mājsaimniecību un katru gadu ietaupīt 215 000 tonnu siltumnīcefekta gāzu emisiju. “Protams, grūti salīdzināt projektus divās dažādās valstīs, jo ekonomiskie rāmji un elektrības cenas katrā valstī atšķiras. Tomēr vēja parku izbūve kā tāda atnes attīstību reģionam un valstij, jo, palielinot enerģijas ražošanu, samazinās elektroenerģijas cena un tas piesaista citas industrijas, kam nepieciešama pieejama un lēta elektroenerģija. Mēs ceram, ka tas notiks arī Latvijā.”
Dmitrijs Guzs uzskata, ka no vēja parka izbūves ieguvēji būs gan pašvaldība, gan vietējie iedzīvotāji. Vēja parku būvniecība sniedz tiešus ieguvumus tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo līdz 2 kilometru attālumā no vēja parka. Maksas apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai”, kas paredz ikgadēju maksājuma 2500 eiro apmērā par katru, tajā skaitā arī nepilnu vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu. Šo maksājumu sadala starp pašvaldību un mājsaimniecībām ap vēja turbīnām. “Tā būs nauda, ko saņems pašvaldība un iedzīvotāji. Protams, šādam projektam vajadzīga infrastruktūras izbūve un uzlabošana. Nīcgales pagasta iedzīvotāji var būt droši, ka viņu ceļu infrastruktūra noteikti uzlabosies.”
Pirms vēja parka būvniecības tiks veikta visaptveroša ietekmes uz vidi analīze, kuras laikā tiks izpētīta visa iespējamā ietekme uz vidi, tostarp arī uz putniem un dzīvniekiem. Jau pašlaik uzņēmums sadarbojas ar Daugavpils Universitātes ornitologiem, kas pēta plānotā vēja parka ietekmi uz putnu populāciju.
“Vindr” komercdarbības vadītājs Latvijā Mārtiņš Vonda uzskata, ka vēja parka attīstība piesaistīs reģionam arī investorus, jo būs iespēja nodrošināt potenciālajiem investoriem, kas vēlas te uzsākt ražošanu, vēja parka ražoto zaļo enerģiju. No vietas izvēles vēja parkam līdz pašai būvniecībai var paiet 4-6 gadi. Sākumā tiek izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums un lokālplāns, kas var aizņemt trīs gadus, jāsaņem visas nepieciešamās būvatļaujas, jāizstrādā arī pārējās infrastruktūras tehniskie projekti un tikai tad tiek slēgti līgumi ar vēja turbīnu piegādātājiem un rīkots būvdarbu iepirkums.
Uzņēmuma pārstāvji uzskata, ka darba iespējas pagasta un novada ietvaros tiks nodrošinātas visa vēja parka dzīves cikla laikā. Gan parka būvniecībā, gan vēlāk arī apkalpošanā uzņēmums labprāt izmantotu vietējo uzņēmēju un cilvēku darbaspēku.
Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe atzīst, ka, pirms vairākiem gadiem sākoties sarunām par vēja parku izbūvi Latvijā, sabiedrību jau sākotnēji interesē galvenais jautājums – vai elektrība kļūs lētāka. “Iepriekš nebija pārliecības, ka nāks labas tehnoloģijas un investori, kas var attīstīt zaļo enerģiju. Mēs zinām, ka Norvēģijā ir viena no lētākajām elektrības cenām pasaulē un Eiropas zonā noteikti. Tāpēc varam būt pārliecināti, ka brīdī, kad uzņēmums beigs būvēt pirmo posmu un sāks attīstīt otro posmu, jau sasniedzot 10% saražotās jaudas no Latvijas kopējā patēriņa, un kad būsim atslēgušies no BRELL elektroapgādes tīkla, nebūs papildus izdevumu par starpvalstu savienojumiem, kas šobrīd ir ar Skandināviju, un mēs izmantosim vietējo elektroenerģiju.” P. Dzalbe atzīst, ka arī Latvijas likumdevēji pieņēmuši labvēlīgus nosacījumus vietējai kopienai un pašvaldībai, kas saņems kompensāciju par katru saražoto megavatu. “Protams, pašlaik atklāts jautājum – kā sadarboties ar kopienu un ko piedāvāt kopienai, kādi būs kopienu uzstādījumi, kā gribēs šo naudu ieguldīt – vai tā būs tīrā kompensācija par to, ka viņi atrodas šajā zonā, vai arī attīstīt jaunu pakalpojumus un iespējas iedzīvotājiem. Kopumā elektroapgādes neatkarība un tas, ka Latvijā sāk attīstīties ražošanas objekti, dos iespēju, ka nākotnē novada iedzīvotāji, kas strādā šādu objektu apkalpošana ārpus Latvijas, atgriezīsies strādāt mājās. Tas nozīme arī atgriezenisku saiti pašvaldībai – iedzīvotāju ienākuma nodokli.” Pagaidām vēl nav rasta atbilde, kā vēja parki ietekmē dzīvniekus un tūrismu, tāpēc sākumā tiks izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums, bet nākamā gada sākumā uzņēmums “Vindr” kopā ar pašvaldību plāno rīkot tikšanās ar vietējās kopienas iedzīvotājiem, lai plašāk pastāstītu par projekta ieceri un atbildētu uz visiem jautājumiem. Oficiālas atsauksmes par projektu varēs sniegt ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, kura laikā notiks sabiedriskā apspriešana. Pašlaik iedzīvotāji vairāk informācijas var gūt uzņēmuma mājaslapā vindr.eu, kur projektu sadaļā var atrast plašāku informāciju par Nīcgales vēja parka projektu.
Tikšanās laikā uzņēmums “Vindr” uzdāvināja divus basketbola bumbu komplektus Kalupes un Vaboles pamatskolai.
