Augšdaugavas novada skolas uzsāk jauno mācību gadu

Jau tradicionāli, tuvojoties jaunajam mācību gadam, novada pašvaldības pārstāvji apmeklē novada izglītības iestādes ar mērķi novērtēt skolu tehnisko stāvokli, nodrošinājumu ar mācību līdzekļiem, kā arī iepazīstas ar veiktajiem uzlabojumiem, inovācijām, pedagogu sagatavotību mācību programmu īstenošanai.

“Kopumā esmu lepns, ka mūsu pašvaldība ir ieguldījusi līdzekļus skolu tīkla sakārtošanā, un šo skolu tīklu uztur. Gribētu aicināt vecākus – ja jūs dzīvojat vai strādājat novadā, vai arī braucat pa ceļam uz pilsētas skolām, tad aicinu izvēlēties novada izglītības iestādes, jo tajās klases ir daudz mazākas, bet kvalitāte diezgan augstā līmenī,” teic Augšdaugavas novada izpilddirektors Pēteris Dzalbe.

Šogad īpašu uzmanību pievērsa pārejai 1., 4. un 7. klasēs uz latviešu valodas mācību programmu. Lai to īstenotu, bija nepieciešams licencēt jaunas izglītības programmas, kā arī nodrošināt pedagoģisko sastāvu, kas varētu mācīt valsts valodā. Augšdaugavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska: “Skolu un arī Izglītības pārvaldes uzstādījums ir, lai šajās klasēs strādātu latviešu valodas nesēji, kas ļoti labi pārvalda latviešu valodu, lai bērniem tiktu ielikti labi pamati. Skolas pie tā ir piedomājušas – pirmajās klasēs ir iesaistīti ļoti daudzi skolotāji latvieši. Līdzīgi arī vecākajās klasēs.”

Šajā mācību gadā novadā darbojas 19 izglītības iestādes, no kurām trīs ir pirmsskolas izglītības iestādes, 13 vispārizglītojošās skolas un viena speciālā pamatskola. Izglītības iestāžu tīklā izmaiņu nav, izņemot Vaboles vidusskolu, kas ar 1. septembri kļūs par pamatskolu. Turpina P. Dzalbe: “Ņemot vērā, ka šogad Vaboles pamatskolai nākuši 17 audzēkņi klāt, Augšdaugavas novads, liekot uzsvaru uz izglītības kvalitāti, nākotnē varētu atgriezt kādu no pamatskolām vidusskolas statusā. Tas ir atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem, piemēram, daudzi līksnieši ved savus bērnus uz Daugavpili, kas ir negatīvs faktors Augšdaugavas novada skolām.”

Lielākā novada skola ir Ilūkstes Raiņa vidusskola ar 410 izglītojamajiem, tai seko Špoģu vidusskola (242 jaunieši), bet no pamatskolām lielākā ir Lāču pamatskola ar 144 skolēniem un Biķernieku pamatskola ar 125 izglītojamajiem. Lielākais bērnu pieaugums ir vērojams Biķernieku pamatskolā (+40).

“Ja salīdzina ar pagājušo gadu, kopējais izglītojamo skaits nedaudz samazinājies. Uz 29. augustu tie ir 1739 izglītojamie. Priecē tas, ka 1. klasē ir 166 skolēni, kas ir par 9 bērniem vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pirmās klases ir mūsu nākotne,” skaidro Izglītības pārvaldes vadītāja.

Pirmsskolas izglītības posmā izglītības iestādes šogad apmeklēs kopumā 626 bērnu, kas ir par 22 mazāk nekā 2022. gadā. 296 bērni apmeklēs pirmsskolas izglītības iestādes piecgadīgo un sešgadīgo grupās, kas ir par 18 bērniem vairāk nekā 2022. gadā. Piecgadīgo un sešgadīgo kategorijā lielākā pirmsskolas izglītības iestāde šogad ir Ilūkstes “Zvaniņš” ar 68 bērniem un Naujenes “Rūķītis” ar 61 mazuli. Lielākais pieaugums ir vērojams Laucesas pamatskolas piecgadīgo un sešgadīgo grupiņā, kur šogad nāks 28 bērni, kas ir par 11 vairāk nekā pagājušogad. Laucesai šajā pašā kategorijā pieauguma ziņā seko Sventes vidusskolas pirmsskolas grupiņa, kurā šogad būs 15 bērni, kas ir par 9 vairāk nekā 2022. gadā.

Pēc J. Zarakovskas teiktā, novadā ir bijusi viena skolotāja, kurai nācās atstāt darbu nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ, bet kopumā skolās vakanto vietu uz pilnu likmi nav. Atsevišķās skolās ir brīvas stundas, kuras varētu iedot skolotājam, kurš varētu realizēt konkrēto mācību priekšmetu. Piemēram, Špoģu vidusskola meklē fizikas skolotāju uz nepilnu likmi.

Četrās Augšdaugavas novada skolās sāksies valsts aizsardzības mācības priekšmeta apgūšana. Iepriekš šo priekšmetu jau bija uzsākušas divas izglītības iestādes – Ilūkstes Raiņa vidusskola un Sventes vidusskola. Šogad tām pievienojās Salienas un Špoģu vidusskola. J. Zarakovska: “Valsts aizsardzības mācība nākotnē tiek plānota kā obligātais kurss. Daudz ko izšķir arī kadri, kā jau jebkurā priekšmetā. Ja novadā ir tik ļoti labs priekšmeta vadītājs, kāds strādā Ilūkstē un Sventē, tad es domāju, ka bērni tieksies apgūt šo priekšmetu, labprāt apmeklēs un mācīsies, un tam būs ļoti liela piekrišana.”

Augšdaugavas novadā vēl turpinās iepirkumi par skolēnu ēdināšanu, bet vairāki līgumi jau ir noslēgti. Piegādātāji, visticamāk, paliks tie paši, kas bija pagājušajā gadā. Skolēniem un vecākiem nav jāuztraucas, jo kamēr vēl nav noslēgti jauni ēdināšanas līgumi, ir tiesības pagarināt vecos, lai ēdināšana skolās neapstātos. Mazajiem skolēniem pieaugs maksa par pusdienām – līdz 3,09 eiro/dienā. Pusi no šīs summas sedz valsts, bet otru pusi pašvaldība. “Ļoti ceram saglabāt iepriekšējā gadā noteikto summu, kur 1,10 eiro sedza no pašvaldības puses, bet pārējo piemaksāja vecāki.”

Skolēnu pārvadājumi ir viens no smagākajiem jautājumiem, jo tas skar gan pašu transportu, gan loģistiku, gan daudz ko citu, taču pārvadājumi tiks nodrošināti. Augšdaugavas novads ļoti aktīvi strādā pie jaunu autobusu iegādes – ir jau pieņemts konkrēts domes lēmums. J. Zarakovska aicina Izglītības un zinātnes ministriju šajā jautājumā nākt pretī pašvaldībām. Ja IZM lemj par konkrēto skolu likvidēšanu, pašvaldība no ministrijas puses labprāt sagaidītu kādu jaunu autobusu, ar kuru pārvadāt skolēnus uz daudz tālāku mācību iestādi. 

Jaunajā mācību gadā sveic P. Dzalbe: “Zinību dienā mēs atgriežamies skolā, kā skolēni, kā direktori un, kā skolotāji. Gribētu novēlēt ikkatram savā sirdī sajust to, ka esat atgriezušies mājās, un, ka turpmākie deviņi mēneši tieši skola būs jūsu mājas. Lai izdodas veiksmīgi nomācīties šo mācību gadu un pārcelties uz jaunu klasi. Kāds arī aizies augstākā izglītības iestādē un kļūs par speciālistu, lai turpmāk atgrieztos, strādātu un veidotu karjeru tieši Augšdaugavas novadā. Veiksmi visiem!”

Teksts: Dainis Bitiņš
Foto: D. Bitiņš, Māra Multiņa