Augšdaugavas novada skolēni izzina kultūras un mākslas norises kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros

Programmas “Latvijas skolas soma” mērķis ir dot iespēju Latvijas skolēniem iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises (mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā), sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu, tā mazinot sociālo nevienlīdzību un stiprinot jaunās paaudzes pilsoniskuma un valstiskās piederības apziņu.

Programmai 2023. gada rudenī apritēja 5 gadi. Tā nostiprina sabiedrības izpratni par kultūras īpašo lomu personības attīstībā, kā arī sniedz nozīmīgu ieguldījumu kultūras nozarē, sekmējot jaunu kultūras produktu veidošanu bērnu un jauniešu auditorijai, paaugstinot radošo profesionāļu nodarbinātību, kā arī veidojot nākotnes auditoriju. Tā tiek īstenota jau sesto mācību gadu visā Latvijā un arī Augšdaugavas novadā.

2023./2024. mācību gada 1. semestrī Augšdaugavas novada 1885 skolēni no 14 izglītības iestādēm kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros piedalījušies daudzveidīgās, kopumā 77 aizraujošās klātienes un digitālajās kultūras un mākslas norisēs.

Semestra laikā novada izglītības iestāžu skolēni pieredzēja kultūras norises lielākoties klātienē, braucot iepazīt kultūras daudzveidību un izzināt vēstures līkločus uz tuvākām un tālākām Latvijas vietām, tādējādi pilnveidojot savas zināšanas, iemaņas un prasmes, apmeklējot un izzinot, piemēram, Daugavpils Skrošu rūpnīcas ekspozīciju, Inženieru arsenāla, Marka Rotko muzeja piedāvājumu Daugavpilī, Turaidas muzejrezervāta izstāžu daudzveidību, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja ekspozīcijas, izstāžu namu “Brīvvalsts dārgumu lāde” Rēzeknē, Latgales vēstniecības “Gors” rašanās vēsturi un darbību, ārpusmuzeja ekspozīciju “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta” un “Upāni” u.c. Piedalījušies daudzveidīgās muzejpedagoģiskās nodarbībās, piemēram, “Izlaušanās cauri laikmetiem” Āraišu ezerpilī, “E. Veidenbauma personības un vērtību iepazīšana” memoriālajā muzejā “Kalāči”, “Gaisma pašu rokām”, “Senās spēles” Jēkabpils vēstures muzejā, “Pieskarties stiklam” Līvānu stikla un amatniecības centrā, “Augt maizītei tīrumā” Preiļu novada vēstures un lietišķās mākslas muzejā, “Brīvības cīņas”, “Pirmo reizi izstādē” Latgales Kultūrvēstures muzejā, “Ciemos pie grāfa Borha Varakļānos” Varakļānu novada muzejā, “Pa Vecā Stendera takām” Stendera muzejā, “Pa grāfu Plāteru-Broelu” pēdām” Krāslavas novada muzejā, “Jaunie restauratori” Rundāles pils muzejā u.c.

Vairākas izglītības iestādes klātienē baudīja teātra izrādes, koncertlekcijas, kinolektorijus, piemēram, koncertlekciju “Mēs esam Latvija” Bebrenes vispārizglītojošajā un profesionālajā vidusskolā un Ilūkstes Raiņa vidusskolā, izrādes “Velveta trusis”, “Metode” Rēzeknes teātrī “Joriks”, “Burvju durtiņas” Latgales vēstniecībā “Gors”, “Un atkal Pifs” Daugavpils Kultūras pilī, “Spreideits” Daugavpils teātrī, komiska izrāde “Soļiņš” Lāču pamatskolā, “Ziedoņa klases” kultūrizglītojoša nodarbība “Es, cilvēks, pasaulē” Randenes pamatskolā, stāstījumi un lasījumi “Pasakas no pirmsākumiem līdz mūsdienām” Ilūkstes Raiņa vidusskolā u.c.

Augšdaugavas novada skolēni programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros piedalījušies arī daudzveidīgās attālinātās – digitālās kultūras norisēs, piemēram, vairāku animāciju un spēlfilmu skatīšanās mācību programmas papildināšanai, koncertlekcijas “Ziemassvētku ekspresis”, “Ziemassvētki apkārt pasaulei”, smilšu kino un smilšu aplikāciju nodarbība “Apkārt pasaulei” u.c.

Skolotāji un skolēni atsauksmēs norāda, ka šī programma ir lielākā valsts simtgades dāvana Latvijas bērniem un jauniešiem. Tā apvieno resursus, lai stiprinātu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskumu, valstiskās piederības apziņu, attīstītu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, paaugstinātu izglītības kvalitāti, kā arī mazinātu sociālo nevienlīdzību. Visiem novada skolēniem vismaz reizi gadā programmas ietvaros ir iespēja aizbraukt uz kādu attālāku kultūrizglītojošu pasākumu vai objektu, iepazīt Latvijas kultūru, mākslu un arhitektūru. Šīs norises ir mācību procesa sastāvdaļa – skolā apgūtā sasaite ar reālo dzīvi – redzētais, dzirdētais, piedzīvotais ārpus skolas papildina un nostiprina zināšanas, palīdz apgūt jaunas prasmes, veicina inovatīvu domāšanu, radošu problēmu risināšanu un elastību izglītības procesā un dzīvē kopumā, kā arī padara daudzveidīgu ikdienas mācību procesu. Skolēni ir nākotnes kultūras patērētāji un īstenotāji. Katra norise ir brīnišķīga kultūrizglītības stunda.

“Būt skolotājam – tas nav tikai darbs, kurā kaut kas jāiemāca un pareizi jāaizpilda kaudze papīru. Tā ir dzīves pozīcija, kurā ne vien ar teiktā saturu, bet arī ar skatienu, sejas izteiksmi un balss intonāciju katru dienu tiek ietekmēts daudzu cilvēku pašvērtējums, izaugsme, izpratne par sabiedrību un tās vērtībām. Skolotāju tā darbības dziļākajā būtībā neaizstās nekādas tehnoloģijas, gluži pretēji – cilvēciskā saskarsme kļūst par aizvien ekskluzīvāku pakalpojumu visās jomās. Skolotājs, tas, kurš ar lielo sākumburtu, nevis uzdod iemācīties, bet palīdz atrast zinātgribu, mudina un māca atrast informāciju un pārvērst to zināšanās, izpratnē un tad drosmē mēģināt un vēlmē darīt.” (Aija Tūna, programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja)

Paldies visām novada izglītības iestādēm, skolu programmu koordinatoriem, skolotājiem par iesaisti, atbilstošo norišu piemeklēšanu skolēnu vecumam un priekšmetu mācību saturam un strappriekšmetu saiknei!

Paldies programmas “Latvijas skolas soma” komandai par sadarbību un Augšdaugavas novada pašvaldībai par atbalstu!

Inese Zuģicka, programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore Augšdaugavas novadā