12. aprīlī zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja divas Augšdaugavas novada zemnieku saimniecības. Vispirms ministrs devās z/s “Jaundīķi”, kas atrodas Nīcgales pagastā.
Nav noslēpums, ka visā Latvijā ziemas rapša sējumi ir pilnībā iznīkuši. Līdzīga situācija ir arī Nīcgales pagasta saimniecībā. Apskatot laukus, varēja pārliecināties, ka rapša vietā paveras tumši brūns lauks.
Kā norāda Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra augkopības eksperts Andris Skudra, pagājušajā rudenī augsne bija pārmitrināta. Iestājoties kailsalam, augiem tas bija liktenīgi: “Janvārī temperatūra ļoti nokritās. Daugavpilī tie bija -29 grādi, kas kailsala ietekmē bija kritiskākais periods. Rapši šo sala triecienu neizturēja. Tad arī izsala rapši lielākajā daļā Vidzemes un Latgales.”
Vēlāk ministrs devās uz Sventes pagasta z/s “Upenes”, kas nodarbojas ar piena lopkopību. Saimnieks ministram iezīmēja savas attīstības ieceres (plāno uzbūvēt jaunu, automatizētu kūti), un norādīja uz acīmredzamo Latvijas piena lauksaimnieku produktu diskrimināciju lielāka uzcenojuma veidā pašmāju tirgū.
Zemnieku seminārā
Apskatot zemnieku saimniecības, A. Krauze devās Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa”, lai piedalītos “LKKC Daugavpils biroja” informatīvajā seminārā
“Aktualitātes tiešmaksājumos un lauku attīstības programmā 2024. gadā”. Klātesošos sveica Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins. Viņš izteica cerību, ka seminārā izveidosies atgriezeniskā saite starp ierēdņiem un lauksaimniekiem, kā arī tiks atbildēts uz visiem iespējamajiem jautājumiem.
“Man arī pašam ir saimniecība, esmu lauksaimnieks. Pagājušogad iesējām 25 ha rapša un pilnīgi viss ir gājis bojā. Jāsaka, ka rapsis ir viena no tām kultūrām, kuru var apdrošināt. Zemkopības ministrija subsīdijās atvēlēja līdzekļus 50% polises vērtības dzēšanai,” teic A. Krauze. Ministrs arī piebilda, ka šogad daudz vairāk līdzekļu ir atvēlēts ne tikai apdrošināšanai, bet arī kredītu procentu dzēšanai, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No valsts kapitālsabiedrības “Altum” apgrozāmiem līdzekļiem būs pieejams finansējums ar pazeminātiem procentiem. “Attiecībā uz birokrātiju, visu ziemu esam runājuši ar dažādām organizācijām, pašā Zemkopības ministrijā, ar Briseles ierēdņiem. Liela daļa no tā, kas bija jādara jeb jāievada pagājušogad ir atcelts vai samazināts. Līdz minimumam ir samazināta fotografēšana, GPS datu ievade, mēslošanas plāns.” Ministrs gan piebilda, ka pilnīgi atteikties no birokrātiskās datu ievades nebūs iespējams, taču slogs tika samazināts tur, kur tas ir iespējams. Par nozari atbildīgais ministrs izteica pārliecību, ka jāveido vienotu datu ievades sistēmu, lai visa informācija, ko zemnieki sniedz, tiktu ievadīta vienotā veidā un tiktu sinhronizēta.
