Pašlaik no ārpasaules nošķirtas jau vismaz 45 mājsaimniecības, līdz kurām var piekļūt tikai ar laivu. Pašas viensētas nav applūdušas, jo atrodas uzkalniņos. Dažas mājas ir atslēgtas no elektrības padeves, taču tām ir nodrošināti ģeneratori. Uz šo brīdi ir evakuētas divas ģimenes, kopumā pieci cilvēki. Apgrūtināta arī bērnu nokļūšana skolā, tāpēc divi bērni Līksnas pagastā pašlaik mācās attālināti, vēl trīs bērni no mājām līdz skolas autobusam nokļūst ar laivu, bet Dvietes pagastā transportēt skolēnus no applūdušajam teritorijām uz skolu palīdz Zemessardze ar savu transportu. No paliem pamatīgi cietuši arī zemnieku lauki. Nīcgales pagastā vien applūduši 200 ha ziemāju, bet kopumā novada teritorijā applūduši ap 2000 ha sējumu. Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe palus sauc arī par lielu dabas katastrofu, jo līdz ar palu ūdeņiem no visas apkārtnes aizplūst gan atkritumi, gan dažādas ķīmiskas vielas, kas uzglabājas applūdušo mājsaimniecību teritorijā.
“Kopumā šobrīd applūduši jau 25 pagastu ceļu posmi, kur būs nepieciešami remontdarbi. Katra pašvaldības ceļa sakārtošana varētu izmaksāt 15-20 tūkstošus eiro, kas, reizinot ar 25, jau ir pusmiljons eiro. Papildus nodarīti bojājumi Ļubistes un Maļutku vasarnīcu iedzīvotājiem un dzīvojamām mājām, kopumā skartas vairāk nekā 200 mājsaimniecības, kur nodarītos zaudējumus jau tagad var aplēst vismaz miljona eiro apmērā.”
Lielas bažas pašlaik sagādā tieši vasarnīcu kooperatīvs “Maļutki”, kur palu ūdeņi draud pārraut dambi un appludināt ap 150 mājām. Diemžēl apdrošināšanas kompānijas neapdrošina īpašumus teritorijās, kas applūst vismaz reizi desmit gados, tāpēc iedzīvotāji var cerēt tikai uz valsts atbalstu. Pašvaldība kā risinājumu nākotnē saskata aizsargdambju būvniecību un Daugavas gultnes tīrīšanu.
Jau pirms nedēļas Augšdaugavas novada pašvaldība vērsās valdībā ar lūgumu izsludināt ārkārtējo situāciju novadā sakarā ar straujo ūdens līmeņa paaugstināšanos upēs, jo īpaši Bebrenes, Dvietes, Kalkūnes, Laucesas, Līksnas, Nīcgales, Pilskalnes, Sventes un Tabores pagastā. Taču ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzskata, ka šādas nepieciešamības neesot.
Pašvaldība tomēr plāno apkopot visu informāciju par plūdu radītajām sekām un vērsties valdībā pēc finansiāla atbalsta.
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts atzīst, ka šāda atbilde jau bija gaidāma, līdzīgi kā tas notika Jēkabpils novada plūdu sakarā. “Tas, ko saka mūsu ministrs, ka ārkārtas situācijā zemnieki nesaņems apdrošināšanu, ir pilnīgas muļķības, jo apdrošinātāji neapdrošina sējumus applūstošās teritorijās, un ministram tas būtu jāzina. Mūsu motivācija, pieņemot šādu lēmumu, bija ļoti vienkārša. Tur, kur nav šīs apdrošināšanas, kur bojāti ceļi, kādam būs visi zaudējumi jānovērš un jākompensē. Lai pievērstu valdības uzmanību, mēs pieņēmām šo lēmumu. Ja ir izsludināta šī ārkārtējā situācija, gan iedzīvotāji, gan pašvaldība var vērsties Ministru kabinetā un prasīt atlīdzību,” teica V. Aizbalts. Arī Jēkabpils plūdu gadījumā ārkārtēja situācija netika izsludināta, taču valdība sniedza finansiālu palīdzību plūdos cietušajiem, kas tiek solīts arī tagad. “Nu tad mēs turēsim ministru prezidentu pie vārda. Mums bija svarīgi, lai tiktu iesaistīti dažādi valsts dienesti un tiktu kompensēti zaudējumi. Valsts dienesti patiešām operatīvi iesaistās, tāpēc jācer, ka tikt kompensēti arī zaudējumi gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai.”
Pašvaldība plāno vērsties VARAM, lai pārrunātu iespēju piesaistīt Eiropas Kohēzijas fondu līdzekļus pretplūdu dambju būvniecībai applūstošajās apdzīvotajās teritorijās.
“Zinot iepriekšējo pieredzi, tad pārsvarā valdība vienmēr ir teikusi, ka cilvēki ir paši vainīgi, jo būvējas applūstošās teritorijās, un ka valdība neko nevar izdarīt, tāpēc cilvēkiem pašiem ir jāuzņemas savi riski. Diemžēl neviens apdrošinātājs neapdrošina īpašumus tajās teritorijās, kas tiek appludinātas vismaz reizi desmit gados. Tad varbūt jārisina savādāk, ir jātaisa pretplūdu dambji, kas tomēr nodrošina lielāku drošību iedzīvotājiem, kuri dzīvo riskam pakļautajās zonās, saka Pēteris Dzalbe.
Izpilddirektors atzinīgi vērtē Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu, kas savlaicīgi ir piegādājis glābšanas laivas gan cilvēku, gan mājlopu evakuācijai. Talkā nāk arī Valsts policija, kas ar dronu palīdzību monitorē applūdušās teritorijas, novēršot tajās iespējamās zādzības. Risināt dažādas problēmas palīdz arī Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze. Operatīvi darbojas arī pilsētas un novada apvienotā civilās aizsardzības komisija. Reizi trijās stundās tiek apkopota visa operatīvā informācija un apsekotas teritorijas.
“Cerēsim, ka, kopā sadarbojoties, mēs pārvarēsim šo dabas stihiju un pēc tam jau ,novērtējot nodarītos kaitējumus, griezīsimies pie valdības ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem,” saka pašvaldības izpilddirektors.
