Pēc Pirmā Pasaules kara uz senās Putānu draudzes un Livdiņišķu kapelas teritorijas tika nodibināta jauna Augškalnes draudze. 1926. gadā tika uzsāka jaunās draudzes dievnama būve, kuras celtniecību pabeidza pēc diviem gadiem.
1928. gada 16. decembrī baznīcu iesvētīja Svētās Ģimenes godam. Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada jūlijā baznīca nodega.
Attēlā redzamais priesteris iespējams ir Jānis Romanovskis, kas vadīja baznīcas celtniecību.
1928. gada 16. decembrī baznīcu iesvētīja prelāts Daniels Jasinskis. Augškalnes katoļu baznīca bija gotiskā stila koka celtne ar akmens mūra pamatiem un 29 metrus augstu torni. Tā bija 24,7 metrus gara un 13,2 metrus plata trīs navu ēka krustveida formā.
Iekštelpās bija betona grīda, bet altāra daļā un sakristejā — koka. Dievnamam bija trīs altāri — lielajā altārī bija Svētās Ģimenes glezna, sānu altāros — Jēzus Sirds un Svētās Terēzijas glezna. Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada jūlijā baznīca nodega.
Leonu Dzeni 1946. gada pavasarī nomainīja prāvests Jānis Strods, kurš uzsāka jaunas baznīcas būvi, kurai līdzekļus saziedoja draudzes locekļi. Ēku uzcēla no baļķiem, apšūdami ar dēļiem, bet vidu piepildīja ar zāģu skaidām. 1947. gada 14. augustā prāvests Jānis Strods iesvētīja baznīcu un noturēja pirmo dievkalpojumu. Vēlākos gados prāvesta Antona Mičulīša laikā baznīcā tika veikti pārbūves un iekārtošanas darbi — uzlika skārda jumtu, apšuva ar baltajiem ķieģeļiem, bet iekšpusi ar finieri. Dievnamam tika uzbūvēti jauni altāri, izgatavoti soli un ievilkta elektrība.
Celtniecības laikā, 1927. gads
Pēc kara bijušā pasta ēkā prāvests Leons Dzenis iekārtoja kapelu, kur sāka noturēt dievkalpojumus
