Automatizētas katlumājas ļauj taupīt laiku un resursus
23.02.2024
AKTUĀLI
22. februārī Augšdaugavas novada Višķu pagastu apciemoja delegācija no Krāslavas novada, lai smeltos pieredzi automatizētu katlu māju darbības jomā. Višķu pagastā jau vairākus gadus darbojas divas automatizētas katlu mājas, kas apkurina gan pašvaldības iestādes, gan pagasta dzīvojamo fondu.
“Tā ir jau piektā sezona, kad darbojas šī katlumāja, un principā pagastam tas ir devis lielu ieguldījumu apkures sistēmas sakārtošanā. Mums ir ekonomija uz to, ka ietaupām šķeldas apjomus un arī uz cilvēku resursu rēķina, jo nav noslēpums, ka šobrīd ļoti grūti atrast darbinieku, kas var darboties un strādāt katlumājās,” sakaVišķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms.
Pašvaldības aģentūras “Višķi” direktors Kaspars Putniņš stāsta, ka sākotnēji
Višķu ciema katlumājā strādāja četri operatori un viens bija rezervē. Ieviešot modernas tehnoloģijas, sapratuši, ka automātika strādā efektīvi un prasa mazāk cilvēkresursu, tāpēc tika veikta papildus renovācija un automatizācija, kā rezultātā divām katlumājām pilnīgi pietiek ar vienu operatoru.
Šāda pieredze aizgūta no kolēģiem Igaunijā, kur viens operators apkalpo sešas katlumājas. Visa informācija nonāk telefonā vai datorā, lai var sekot līdzi katlumājas darbībai un ātri reaģēt dažādās situācijās. Abas katlumājas apkalpo tikai viens operators, kuram tas prasa maz laika, atliek vien pieslēgties telefonā katlumāju datoram un pārbaudīt, vai viss kārtībā. Klātienē vien jāierodas, ja tiek atvesta šķelda, jāizvāc pelni vai jānomaina kāda detaļa.
“Ar šiem katliem kurinātājam jābūt zināšanām arī datoros, jo viss ir automatizēts, visi paziņojumi, viss tiek nosūtīts uz telefonu un no tā notiek arī vadība, ja neatrodies uz vietas. Darbs nav sarežģīts, vairs nav tie laiki, kad ar rokām vajadzēja šķeldu grābt un regulēt darbu, šeit to visu dara dators,” stāsta katlumāju operators Valdis Zukuls.
Jaunās iekārtas ļauj taupīt ne tikai uz cilvēkresursu, bet arī uz kurināmā rēķina, jo maksa par kurināmo piegādātājam ir atkarīga no šķeldas kvalitātes.
Kaspars Putniņš stāsta, ka jau otro gadu ar šķeldas piegādātājiem notiek norēķini nevis par šķeldas berkubiem, bet saražoto megavatstundu daudzumu. Tas ļauj izvairīties no situācijām, kad tiek piegādāta sliktas kvalitātes šķelda.
“Atkarībā no piegādātās šķeldas kvalitātes ir siltumatdeve. Ja agrāk vienas megavatstundas saražošanai vajadzēja 1,8 berkubus, tagad tie ir 1,5 berkubi. Mēs ar piegādātāju norēķināmies par saražotajām megavatstundām, kas tiek fiksētas pēc siltuma skaitītāja.”
Mazākā katlumāja ražo siltumu Špoģu vidusskolai un Mūzikas un mākslas skolai, kā arī Špoģu ciema mājām, bet lielā katlumāja gādā par siltumu Višķu ciemā. Abu jaudas esot pietiekošas, lai varētu apkurināt vairāk māju, taču tamdēļ būtu jārenovē vecās siltumtrases. Tomēr Jānis Proms uzskata, ka viss ir iespējams. Protams, siltuma tarifi nav no lētajiem, taču energoresursi lētāki nepaliek un viņaprāt situācija varētu būt dramatiskāka, ja pirms pieciem gadiem nebūtu modernizētas katlumājas. “Protams, šobrīd arī nav lēti, bet pie tā visa jāstrādā un maksimāli jāsamazina visas izmaksas, lai apkure būtu maksimāli izdevīgāka mūsu iedzīvotājiem un pašvaldībai.”
Pieredzi šādu katlumāju izveidē un darbībā vēlas gūt arī krāslavieši. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks atzīst, ka pašlaik aktuāla problēma esot Dagdas pilsētas vecā katlumāja, tāpēc ar steigu jāmeklē risinājums. Dagdas katlumāja strādā ar malku, kas prasa arī nopietnus cilvēkresursus. “Šodien ar cilvēku resursiem ir problēmas, plus jābūt profesionāļiem. Un protams uzticamība - šeit var uzreiz noreaģēt, bet tur ja kaut ko palaidi garām, var slikti beigties. Turklāt tā katlumāja ir izdzīvojusi savu, tas nav nopietni.” Pēc G. Upenieka teiktā Dagdas katlumāja ir nopietnākais un prioritārais objekts, pagastos tik lielas katlumājas nav nepieciešamas. “Būsim godīgi, katlumājai ir jābūt kādai rezervei, lai būtu pārliecība, ka tā strādās vēl gadus, bet mums šodien tādas pārliecības diemžēl nav. Problēma ir tā, ka tur ir malka un šobrīd nav Eiropas programmas, kas paredz pāreju no malkas un šķeldu, bet mēs mēģināsim rast risinājumu, cerams, ka izdosies.” Viņš pateicās Augšdaugavas novada pašvaldībai par iespēju gūt šādu pieredzi, visu izrunāt un paskatīties, kā tas darbojas reālajā dzīvē. “Šīs katlumājas ir solis uz priekšu, tās jau pierādījušas sevi darbībā, bet mums uz to jācenšas iet. Prieks par kolēģiem, kas mūs var pamācīt.”
Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms pauda gandarījumu, ka var dalīties šādā pieredzē ar kaimiņu novadu. “Ļoti patīkami, ka pie mums daudzi atbrauc, paskatās, kādu darbu mēs esam izdarījuši, ka nestāvam uz vietas, ir ko parādīt un pastāstīt, pamācīt. Prieks redzēt šeit Krāslavas novadu. Domāju, ka viņi daudz ko labu redzēs no tā, ko esam sasnieguši, un var būt pat daudz ko labāk izbūvēs un sataisīs nekā mēs.”
Vizītes laikā Krāslavas novada domes delegācija iegriezās arī Latgales Industriālā tehnikuma izglītības programmas īstenošanas vietā "Višķi", lai redzētu, kā notiek korpusa renovācijas darbi un iepazītos ar skolā īstenoto izglītības procesu.
