Pie baltiem galdautiem klātiem galdiem Daugavpils novada ļaudis pulcējās, lai kopā svinētu Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienu, kas 1990. gadā bija izšķirošs un jauns sākums Latvijai, kļūstot par iedvesmu citām Latvijas cilvēkiem svarīgām norisēm.
Baltā galdauta svētki norisinājušies daudzviet Latvijā, un to mērķis ir stiprināt tradīciju 4. maijā cilvēkiem pulcēties pie viena galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai kopienas lokā, apzināti svinot savas valsts esību un godinot tos, kuri palīdzējuši to radīt un nosargāt. Baltā galdauta svētkus cilvēki rada sev paši, uz tiem katrs nāk ar savu cienastu, katrs pievieno galdā un kopīgajās sarunās savu devumu, kopīgi radot svētku sajūtu.
Naujenes pamatskolas skolēni Baltā galdauta svētkos rīkoja sadziedāšanos. Skolas pagalmā, skanot patriotiskām un skanīgām dziesmām, pulcējās viss skolas kuplais kolektīvs. Pamatskolas mūzikas skolotāja Līvija Koroļkova atzina, ka bērniem patīk dziedāt un svinēt Latvijas valstij nozīmīgus svētkus. Taču bērni patriotismu un piederību savai valstij izjūt ne vien caur dziesmu, bet arī katrs savās mājās un ģimenē. Viņasprāt, svarīga ir patriotisma audzināšana arī skolā, biežāk stāstot un rādot, kā var darīt labus darbus. “Caur dziesmu vēlējāmies šodien parādīt, ka esam lepni dzīvot Latvijā, runāt latviešu valodā, apbrīnot mūsu dzimtenes dabu un cilvēkus. Esam gandarīti arī par to, ka esam dziedātāju tauta, un visos mums svarīgos un svinīgos brīžos dziedam un priecājamies”, tā skolotāja L. Koroļkova. Naujenes pamatskolas skolnieces Sindija un Inna pastāstīja, ka gan Valsts svētkus, gan 4. maiju svin gan skolā, gan ģimenē. Arī skolēni kopā ar skolotājiem cienājās ar Naujenes pagasta saimnieču pašcepto maizi pie balti klātiem galdiem. Meitenes priecājas, ka Latvijas iedzīvotājiem ir savas tradīcijas, dziesmas un valoda, kā arī par to, ka viņām ir iespēja dzīvot brīvā Latvijas valstī.
Naujenes ciema centrā tā iedzīvotāji pulcējās labo domu piknikā, lai vienotos dziesmās, stāstos, sarunās un darbos. Pēc kopīgas sadziedāšanās folkloras kopas “Rūžeņa” pavadībā iedzīvotāji sēdās pie balti klāta galda, lai dalītos labās domās un vēlējumos.
Pasākums tika uzsākts ar uzrunu un aicinājumu doties simboliskā gājienā ar plakātiem, uz kuriem bija rakstīti gaiši un pozitīvi saukļi. Pirms visi sēdās pie Naujenes saimes galda, tika veikts arī sens latviešu rituāls – galda apdziedāšana. Senie latvieši ticējas, ka, apdziedot galdu viņi pievelk pārticību, bagātību, pasakās par to, kas ir uz galda un lūdz, lai turpmāk arī nekā netrūktu. Pie galda notika kopīga sadziedāšanās Ingas Zeiles un folkloras kopas “Rūžeņa”, Zitas Nitišas un senioru vokālā ansambļa “Dzeipurs” vadībā. Visiem klātesošajiem amatu meistara Valda Grebeža vadībā no māla varēja izgatavot “Laimes pogas” sev un saviem tuvajiem, iemīcot mālā visas savas labās domas. Kopīgiem spēkiem naujenieši ar saviem gaišajiem novēlējumiem izplaucēja arī “Novēlējumu koku”.
“Labo domu piknikam” pievienojās arī Naujenes pagasta biedrību pārstāvji – Olgas Kuzminas un Intas Uškānes biedrība “RAXTU SĒTA”, Diānas Čiževskas biedrība “Sieviešu klubs “Šarms””, Oļesjas Nikitinas Jauniešu biedrība “Esam kopā” un Staņislavas Locikas biedrība “Zelta ābele”, jo tieši biedrībās ir tie cilvēki, kuri rūpējas par sava pagasta labklājību, darbojoties un attīstot to. Kopā ar biedrību pārstāvjiem un visiem klātesošajiem pasākuma noslēgumā kā atgādinājums par “Labo domu pikniku” un Baltā galdauta svētkiem Naujenē tika iestādīti Latvijas nacionālie koki – ozoli un liepas.
Kalupes pagastā turpinās Baltā galdauta aušanas akcija Latvijas simtgadei. Arī šeit, baudot pašcepto maizīti un sieru, pie balta galda visas dienas garumā nāca vietējie iedzīvotāji. Pagasta ēkā bija apskatāma krāsaino darbu izstāde, kurā vienuviet apkopoti vietējo audēju un rokdarbnieču darbi. Izstādē skatāmas segas un galdauti, kas darināti pat pirms simts gadiem. Daudzas no autorēm jau aizsaulē, viņu darbi paliks par piemiņu bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem. Šī nezūdošā vērtība un lepnums par to, ka Kalupe ir tik bagāts pagasts, bagāts ar šo gara mantojumu.
Kalupietes Genovefa Mukāne, Lūcija Kolosovska un Viktorija Bartuseviča stāsta, ka Latgales ļaudis izsenis ir sēdējuši pie baltiem galdautiem klātiem galdiem - visos godos un arī ikdienā. Kundzes atzīst, ka lieliski atceras 1990. gadu, kad Latvija atkal kļuva neatkarīga. “Atceramies to laiku, kad klausījāmies katru Tautas frontes sēdi, laika nebija pat lopus mājās padzirdīt. Tik ļoti mēs priecājāmies! Tagad mūsu solis palicis lēnāks, lai Dievs dod spēku jaunajai paaudzei, lai viņiem veicas labi!”, atmiņās dalījās Genovefa, Lūcija un Viktorija.
Līdz ar 4. maija svētkiem un baltā galdauta izklāšanu daudzos novada pagastos radīti un skaisti nosvinēti labo domu svētki - tā pavisam vienkārši un vienlaicīgi arī iedvesmojoši.
