Baudot Krustpils noslēpumus un rotaļājoties Sēļu sētā ar “Skolas Somu”

Izglītība

Baudot Krustpils noslēpumus un rotaļājoties Sēļu sētā ar “Skolas Somu”

Kādā vējaini rudenīgā piektdienā Špoģu vidusskolas 5.–7. klašu skolēni devās uz Jēkabpili. Tā mūs sagaidīja ar saulīti, smaidīgiem, zinošiem muzeja gidiem  un senajiem noslēpumiem.

Pirmais apskates objekts bija Jēkabpils Vēstures muzejs, kurš stalti slejas Daugavas krastā. Ar lielu lepnumu gidi stāstīja, kā soli pa solim, zāli pēc zāles, kamīnu pēc kamīna tika restaurēta Krustpils pils. Tie, kas muzeju apmeklēja pirms vairākiem gadiem, bija patīkami pārsteigti, pamanot vairākas atjaunotās ēkas.

Šī vieta bija nozīmīga vēl pirms pils būvniecības, jo te krustojās zemes un ūdens ceļi. Tieši šeit senie ceļotāji ar pajūgiem varēja šķērsot citviet straujo upi.

Pateicoties gides atjautībai, bija viegli iegaumēt pils dibināšanas gadu (1237. gads).  Skolēni, sēdēdami lielajā zālē, sajuta senatnes elpu, klausoties pils spoku stāstos par pils tornī iemūrēto strādnieku un Brūno dāmu – nelaimīgas mīlestības upuri.

Pils pārsteidza ar savu bagātību un attīstību gan mūsdienās, gan senos laikos. Jau 19. gadsimta beigās tajā tika uzstādīts ūdensvads un drīz vien arī telefona sakari. Skolēniem bija iespēja arī palidināties ar gaisa balonu. Pilī ir goda istaba, veltīta ar Jēkabpili saistītām izcilām personībām un atklājumiem, tāpēc viesi ne tikai “lidoja” ar Kārļa Skaubīša izgudroto gaisa balonu, bet arī sēdēja Reiņa Nitiša sacīkšu mašīnā. Tikpat interesanta likās jaunatklātā pils virtuves ekspozīcija ar senajiem traukiem, virtuves piederumiem, bet vislielāko sajūsmu, spriedzi un piedzīvojumu garu visos skolēnos izraisīja plašie, tumšie pagrabi, kuros bija jūtama iemūrētās Brūnās dāmas klātbūtne. Atvadoties no teiksmainās pils, uzkāpām pils tornī izvējoties un apskatīt pilsētu no augšas.

Tālāk ceļojām uz Sēļu sētu, kurā nokļuvām ar stipru vēju un vēsu laiku, tāpēc aktīvi iesaistījāmies vadītāju piedāvātajās senlatviešu spēlēs. Visinteresantākās likās tās, kurās tika izmantoti kādi senatnīgi atribūti, piemēram, ķekatas.

Ekskursijas dalībnieki iepazinās ar senajām ēkām, sadzīves priekšmetiem, mēģināja uzminēt dažādu darba rīku funkciju un saprast to atbilsmes mūsdienās.

Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, skolēni izpētīja, kā senos laikos dzīvoja pilī, zemnieku sētā Jēkabpils apkārtnē un iepazina spēles, kuras saistīja mūsu senčus.

Teksts: Špoģu vidusskolas skolotāja Aloīda Suveizda

Foto: Jānis Suveizda, Valentīna Ivanova

Sila ezera krastā izveidota permakultūras dobe no niedrēm