15. maijā Bebrenē notika īpašs brīdis – Bebrenes muižas pakājē tika atzīmēta Bebrenes Brīvības pieminekļa atjaunošanas 30. gadadiena. Šis pasākums liek domāt par to, cik dārga ir savas valsts brīvība un neatkarība, ka varam būt lepni un pateicīgi, ka dzīvojam brīvā valstī un ka mūsu zemē valda miers.
1932. gadā Bebrenes centrā, muižas parkā pretī muižas ēkai, godinot kritušos Latvijas armijas cīnītājus, tika uzstādīts brīvības piemineklis. Pieminekļa metu veidoja arhitekts Aleksandrs Birznieks. Sākoties II pasaules karam, Latvijas brīvības cīnītāju pieminekļa pakājē tika apbedīti sarkanās armijas karavīri un 1945. gadā nogalinātie komjaunieši. Piecdesmitajos gados piemineklis tika nojaukts un tā vietā uzcelts apšaubāmas kvalitātes betona obelisks sarkanās armijas karavīriem un nošautajiem komjauniešiem.
1990. gadā Bebrenes ciema padomes priekšsēdētāja Ināra Vilciņa un 25 deputāti pieņēma drosmīgu lēmumu par Brīvības pieminekļa atjaunošanu, to atbalstīja arī rajona padome. Tika sameklētas senas fotogrāfijas un pieminekļa skices, pēc kurām arhitekte Ruta Dobičina izveidoja atjaunojamā pieminekļa projektu. Sarkanās armijas karavīri un komjaunieši ar Brāļu kapu komitejas gādību tika pārbedīti kapos.
1994. gada 15. maijā atklāja atjaunoto Brīvības pieminekli Bebrenē. Pieminekļa kopiju granītā veidoja tēlnieks Ojārs Feldbergs, bronzas detaļas veidoja Igors Dobičins, arhitekte Ruta Dobičina. Pieminekli iesvētīja Bebrenes draudzes prāvests Staņislavas Čužāns. Bebrenes pagasta iedzīvotāja Lorija Kaminska atceras, ka pirms 30 gadiem pieminekļa atjaunošanas pasākumā piedalījās meiteņu koris, visas dalībnieces rotājās tautastērpos. Kā toreiz, arī šodien tika atskaņotas dziesmas “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” un “Šeit ir Latvija”, ko 30. gadadienas pasākumā izpildīja Bebrenes Kultūras nama senioru vokālais ansamblis “Sarma”.
1994. gadā pieminekļa atjaunošanas pasākumā piedalījās arī Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts un bija viens no atbalstītājiem pieminekļa tapšanas procesā. V.Aizbalts atceras laiku pirms 30 gadiem, ir pagodināts un priecīgs, ka bija iespēja toreiz piedalīties un atbalstīt šī pieminekļa atjaunošanu. Uzsver, ka vislielāko pateicību ir pelnījuši toreizējie Bebrenes pagasta deputāti un priekšsēdētāja Ināra Vilciņa, jo viņi bija iniciatori Brīvības pieminekļa atjaunošanai. Vitālijs Aizbalts uzsver: “Brīvība un neatkarība - tās nav pašsaprotamas lietas. It sevišķi šobrīd. Mēs saprotam, cik svarīgi mums ir tas, ka mēs esam brīvi un neatkarīgi, un mēs saprotam arī to, ka katra paaudze Latvijā ir izdarījusi savu. Ir varoņi, kuriem par godu ir šis piemineklis, kuri izcīnīja un nosargāja Latvijas neatkarību, manai paaudzei bija tas gods atjaunot Latvijas neatkarību, un nākošajai paaudzei ir un būs tas gods nosargāt Latvijas neatkarību. Saules mūžu Latvijai un piemiņu varoņiem!”
Atceres pasākumā piedalījās arī Tautas frontes dalībnieks Stefans Rāzna - viņš ir gandarīts, ka pirms 30 gadiem izdevies šo vietu atbrīvot no “atbrīvotājiem” un atjaunot pieminekli. S.Rāzna atsauc atmiņās gan Baltijas ceļu, gan Tautas frontes aktivitātes, gan Barikāžu laiku un Bebrenes iedzīvotāju iesaistīšanos valsts neatkarības atjaunošanā. Savā uzrunā aktualizē arī šodienas notikumus pasaulē, apbrīnojot gan ukraiņu, gan gruzīnu spēju un degsmi cīnīties par neatkarību un brīvību, kā arī aicina latviešus atcerēties, ka šodien ir ļoti svarīga tā tautas vienotība, kas bija pirms 30 gadiem, atjaunojot neatkarīgu Latviju.
Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja Benita Štrausa teic: “Bebrenei ir savs Brīvības piemineklis, tāds pats kā Rīgā, un mēs par to esam ļoti lepni! Mēs lepojamies, ka mums ir jaunsargi un zemessargi, kas turpina šīs brīvības tradīcijas, un varam būt droši, ka mūsu zeme būs stiprās rokās arī pēc mums."
