Tekstā vairākās vietās saglabāta Latvijas brīvvalsts perioda 20. gadsimta 20. – 30. gados pieņemtā pareizrakstība. Lietuvu piemēram, nezināmu iemeslu dēļ tā laika ziņu veidotāji sauca par “Lietavu,” lietuviešus par “lietaviešiem”. Arī citu vārdu pareizrakstībā ir sastopamas atšķirības.
1919. gadā pēc Daugavgrīvas ieņemšanas un Latvijas karaspēka nostiprināšanās Daugavas kreisajā krastā, Latgale no Latvijas vēl bija pilnīgi atgriezta – šeit saimniekoja Krievija. 1919. gada nogalē izstrādāja stratēģisko Latgales atbrīvošanas plānu. Sīvas kaujas par Daugavpils atbrīvošanu risinājās Bebrenē. Šeit Krievijas armijas karapulkiem pretī stājās 3. Jelgavas un 9. Rēzeknes pulks. 1919. gada 28. decembra naktī šie pulki deva sparīgāko triecienu Krievijas armijai. 1920. gada 3. janvārī tika atbrīvota Daugavpils. 1932. gadā Bebrenes centrā – muižas parkā pretī muižas ēkai tika uzstādīts brīvības piemineklis. Latvijas brīvvalsts laikā šo pieminekli vairākkārt apmeklēja prezidents Dr. K. Ulmanis. (“Lauku Avīze” nr. 38, 1994. gada 13. maijs).
“Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” 1929. gada 20. decembrī vēsta, ka jau 1928. gadā Bebrenes pagasta sabiedriskās organizācijas un iedzīvotāji bija dibinājuši pieminekļa celšanas komisiju Bebrenē un tās apkārtnē kritušiem Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībniekiem. Bebrenes pagasta padome pieminekļa celšanai lēma piešķirt 100 latus, ļaujot to uzcelt pie Bebrenes pamatskolas esošajā laukumā. “Tomēr Ilūkstes apriņķa valde gluži negaidot pagasta padomes lēmumus atcēla, aizrādot uz pagasta saimnieciskajām grūtībām un to, ka pagasta budžetā ziedojumam vajadzīgā nauda nebijusi paredzēta, bet pieminekli pie skolas nevarot celt tāpēc, ka uzceļot to skolas rotaļu un vingrošanas laukumā, rotaļām nepalikšot vietas.” Tālāk valdības laikraksts ziņo, ka pieminekļa celšanas ierosinātāji un 11 Bebrenes pagasta padomes locekļi pārsūdzēja šo lēmumu iekšlietu ministram, norādot, ka pieminekli viņi gribot celt, lai mūžīgā piemiņā paturētu kritušos Latvijas brīvības un neatkarības izcīnītājus. Iepazinies ar šo lietu, Pašvaldības departaments atcēla abus pārsūdzētos Ilūkstes apriņķa valdes lēmumus, aizrādot, ka tā nav pietiekoši augsti novērtējusi nesavtīgo Bebrenes apriņķa pagasta iedzīvotāju un padomes patriotismu, neatlaidību un pārliecību, tādēļ sīku lietvedības motīvu dēļ nevarot likt šķēršļus brīvības pieminekļa celšanai Bebrenē.
Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemineklis un pieminekļa celšanas rīcības komitejas locekļi. No kreisās: Jānis Strods, Pāvels Bucenieks, Jānis Dardzāns, Jāzeps Bleive, Kārlis Valks. Fotogrāfs nezināms.
“16 organizācijas ceļ Brīvības cīnītāju pieminekli” – ar šādu virsrakstu iznācis “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” nr. 388 1930. gada 16. aprīlī. Raksta autors ar segvārdu “Brīvības cīnītājs no Bebrenes” raksta, ka rīcības komitejā ievēlēja: J. Bleivi, K. Valku, J. Strodu, J. Dārdzanu un j. Zobu, bet revizijas komisijā T. Ingevicu, A. Grigali, J. Setkovski. Pieminekli cēla no lauku akmeņa.
Izdevums “Latvijas Kareivis”nr. 183 (1932. gada 17. maijs) raksta: “Klusajā Zemgales stūrī – Bebrenē, svētdien bija liela svētku diena. Šai dienā iekrita plašie katoļu svētki un bez tam pēcpusdienā notika kritušo karavīru pieminekļa iesvētīšanas svinības. Jau agri no rīta uz Bebreni plūda svētku dalībnieki, starp tiem daudzi aizsargi un aizsardzes.
Bebrenes Brīvības pieminekļa atklāšanā1932. gada 15. maijs
Plkst. 14, jūsmīgi sagaidīti, Bebrenē ieradās goda viesi: kara ministris ģenerālis Balodis ar adjutantu kapt. Mednīti, iekšlietu ministris J. Kauliņš, Saeimas kara lietu komisijas loceklis G. Mīlbergs, Pļaviņu apgabala garnizona priekšnieks Latgales divīzijas komandieris pulkvedis – leitnants Prauls un c. Viņus pie Bebrenes pag. nama sagaida jātnieku – aizsargu ekskorts un pagasta pašvaldības pārstāvji. Pie Bebrenes lauksaimniecības skolas dārza ieejas nostādīta aizsargu un aizsaržu goda sardze. Kara ministris ar pavadoņiem apstaigā goda sardzes fronti un sasveicinās. Aizsardzes savam goda šefam ģenerālim Balodim un ministrim J. Kauliņam pasniedza krāšņus rudens ziedus. Viesi uz īsu brīdi apskatīja Bebrenes lauksamniecības skolu un pēc tam dodas uz rom. - kat. Baznīcu, lai piedalītos kritušo varoņu piemiņas dievkalpojumā, kuru notur dekāns Velkme.
Pieminekļa atklāšanas svinības ievada ar garīgo aktu dekāns Velkme un ev. – lut. Draudzes mācītājs Gaučs no Subatas. Atklāj pieminekli, skan tautas lūgšana. Ģenerālis Balodis nes sveicienus arī no valdības un paziņo, ka vaiņaga vietā ziedo 200 latu trūcīgo un kritušo karavīru bērniem. Tālāk vaiņagus noliek Lietavas konsuls Daugavpilī, no Ilūkstes apr. valdes Jaunliniņš, vaiņagu noliek agr. Lesiņš, no zemnieku savienības runā dep. Mežaraups, no jaunsaimniekiem runā dep. G. Mīlbergs un vaiņagu noliek agr. Kalniņš, aizsargiem Valks un c.
Piemineklis izmaksājis 1600 latu. Maksas aprēķinu sastādīja inž. Komisārs. Piemineklis celts tikai labprātīgiem ziedojumiem un dažādos sarīkojumos iegūtiem līdzekļiem.
Pie pieminekļa dziedāja Bebrenes un apkārtnes kori, kam sekoja 12. Ilūkstes aizsargu pulka parāde. Svinības noslēdza plaši tautas svētki un kompielasts.”
Brīvības piemineklis Bebrenē tika uzstādīts 1932. gadā, bet iznīcināts 20. gadsimta 50. gados. Atjaunot to nolēma 1990. gadā. Atrazdams senās fotogrāfijas, tēlnieks Ojārs Feldbergs uzņēmās paveikt šo darbu. “Konkrētu ziņu par 1918. – 1920. gada notikumiem šajā pusē trūkst, taču pētniecības turpināsies,” ziņo laikraksts “Neatkarīgā cīņa” nr. 112 (1994. gada 16. maijs).
PSRS okupācijas perioda Bebrenes brāļu kapu piemineklis. Fotogrāfs nezināms.
Kad pagājušā gadsimta 50. gados Bebrenes brīvības piemineklis nojauca, tā vietā padomju vara uzcēla apšaubāmas kvalitātes betona obelisku sarkanās armijas karavīriem un nošautajiem komjauniešiem. Otrā pasaules kara sākumā sarkanās armijas karavīri un 1945. gadā nogalinātie komjaunieši tika apbedīti Latvijas brīvības pieminekļa pakājē. Pēc 1990. gada lēmuma atjaunot Bebrenes brīvības pieminekli sarkanās armijas karavīri un komjaunieši tika pārapbedīti kapos (“Lauku Avīze” nr. 38, 1994. gada 13. maijs).
Bebrenes pieminekļa atjaunošanas darbi 1994. gadā. Fotogrāfs Viktors Malaševskis.
Brīvības pieminekli no jauna atklāja 1994. gada 15. maijā. “Daugavpils rajona Bebrenē tika atklāts un iesvētīts 1932. gadā celtais un pēckara gados iznīcinātais piemineklis Latvijas brīvības cīnītājiem. Piemineklis veidots pēc A. Birzenieka metiem. Tā tagadējie autori – O. Feldbergs un R. Dobočina. Līdzekļus, kas bija nepieciešami pieminekļa atjaunošanai, piešķīrusi rajona valde,” ziņo “Lauku Avīze” nr. 39, (17.05.1994.).
Uz pieminekļa ir iekalti vārdi:
“Par Latvijas brīvību Par Tēvzemes mīlestību Kritušajiem varoņiem 1918. – 1920.”
Pieminekļa otro pusi rotā bronzā atlieta saule, kuras vidū zobens un ozollapu vainags un uzraksts:
“No zobena saule lēca Caur zobenu brīvi mēs”.
✎Apkopoja: D. Bitiņš Brīvības pieminekļa foto: M. Multiņa
