Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
15.01.2022
Bebrenes pagasts
Titulbildes foto: Bebrenes katoļu baznīca, 1961, f. Cīparsons
Baznīca uzcelta 1797. gadā. Baznīcas novietojums saskaņots ar grāfu Plāteru – Zībergu muižas ansambli un parku, pils ar baznīcu atrodas uz vienas ass, kuru iezīmē parka un baznīcas vārti. Baznīcai nav torņu, ir tikai divi metāla krusti uz jumta – viens priekšpusē, otrs aizmugurē. Zvanu tornis veidots kā atsevišķa celtne, kurā ir trīs zvani. Šī celtne kalpo arī kā ieejas vārti baznīcas dārzā, kuru ieskauj akmens mūra žogs. Baznīcas fasādē abpus galvenajām durvīm četrās nišās gleznoti apustuļi – Pēteris, Lūkass, Matejs un Marks. Dievnamā ir trīs altāri. Centrālajā altārī atrodas gleznojums ‘’Marijas debesīs uzņemšana’’ (1866), vienā sānu altārī ‘’Rožukroņa Dievmāte’’, bet otrā sānu altārī ‘’Sv. Jānis Kristītājs’’ (1909).Dievnamā saglabājušies baroka formās darināti grāfa un vienkāršo baznīcēnu soli.
Pirmā pasaules kara laikā baznīcā tika ierīkota Vācijas armijas kara lazarete. Dievnamam bija ļoti augsti logi un tajā laikā tos visus no apakšas aizmūrēja, izveidojot tos par zemākiem, kādi tie ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Pirmā pasaules kara laikā baznīcā tika ierīkota Vācijas armijas kara lazarete. Dievnamam bija ļoti augsti logi un tajā laikā tos visus no apakšas aizmūrēja, izveidojot tos par zemākiem, kādi tie ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Baznīcas dārzā atrodas prāvestu Antona Šarko, Sigismunda Pipiniusa un Staņislava Čužāna kapi. Baznīcas novietojums saskaņots ar Bebrenes muižas ansambli un parku, pilij un dievnamam atrodoties uz vienas ass, ko iezīmē parka un dievnama vārti.
Baznīcā atrodas vēl joprojām darbojošās ērģeles (19.gs.)
Baznīcā atrodas vēl joprojām darbojošās ērģeles (19.gs.). Dievnams ir nozīmīgs ne tikai kā savrups sakrālās arhitektūras piemineklis, bet arī kā muižas un baznīcas ansambļa kopējā telpiskā risinājuma un vietējās kultūrainavas būtiska sastāvdaļa. Ikdienā baznīca apskatāma no ārpuses, dievnamā var ieiet svētdienās vai iepriekš piesakot ekskursiju vietējā gida pavadībā.
Bebrenes pirmais dievnams ir bijis koka ēka, ko cēlis 1652. gadā Braslavas kastelāns Jānis Višlings-Zībergs Svētā Jāņa Kristītāja godam. Tas ir bijis Ilūkstes draudzes filiālbaznīca, pie kuras 1783. gada 7. februārī izveidojusies patstāvīga Bebrenes draudze. Dievnams nodedzis 1790. gadā. No 1690. gada Bebrenē darbojusies Ilūkstes jezuītu misija, kuri pārzināja baznīcu un draudzi līdz 1773. gadam, kad tos nomainīja mūki lazaristi.
