Bermontiādes laiks vēstures lapaspusēs un Lāčplēša diena mūsdienās
12.11.2024
AKTUĀLI
Iesākot Latvijas Patriotu nedēļu, svinam Lāčplēša dienu – pieminam par Latvijas neatkarību kritušos karavīrus, kā arī godinām ikvienu, kurš šodien piedalās mūsu valsts aizsardzībā. Šajā laikā īpaši domājam par to, ko mums nozīmē brīva un neatkarīga Latvija. 11. novembris kalendārā atzīmēts kā svētku un atceres diena, pieminot karā kritušos, bet it sevišķi Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku 1919. gadā.
1919. gada 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers starp Vācijas un Igaunijas armiju, noslēdzot Latvijas Neatkarības kara Cēsu un Juglas kaujas. Līdz ar šī pamiera pārkāpšanu bija sākusies Bermontiāde, kad Vācijas militārā un politiskā vadība atteicās evakuēt savu karaspēku no Latvijas, aizsegam izmantojot no Vācijas pārvietoto krievu brīvprātīgo formējumus, kuros iestājās apjomīgs daudzums vācu karavīru. Šo vienību vadīja komandieris Pāvels Bermonts. Attīstoties notikumiem, 1919. gada oktobra sākumā Bermonts nosūtīja prasību Latvijas Pagaidu valdībai atļaut karaspēkam šķērsot Pagaidu valdības teritoriju ceļā uz fronti, kā arī izdeva pavēli uzbrukt Rīgai. P.Bermonts savas armijas sastāvā oficiāli iekļāva Dzelzsdivīziju, Plēves grupu un Vācu leģionu. Viņa mērķis bija panākt savas armijas uzlabošanu, kā arī pārtraukt Antantes valstu ieviesto robežu blokādi. Uzbrukuma mērķis bija Latvijas armijas Dienvidu frontes spēku iznīcināšana, Pārdaugavas un Rīgas centrālās daļas ieņemšana, tādā veidā Bermonts vēlējās uzsākt sarunas ar Latvijas Pagaidu vadību un Antantes valstu pārstāvjiem, protams, šie notikumi sniedza cerības, ka viņa karaspēks varētu saņemt finansējumu no Vācijas.
Bermonta karaspēka jeb Rietumu brīvprātīgo armijas uzbrukumi Rīgai sākās 1919. gada 8. oktobrī, tuvojoties galvaspilsētai no Jelgavas, Bauskas un Kalnciema šosejām, atsevišķas vienības uzbruka arī Tukumam un Jūrmalai. Pēc uzbrukuma sākuma, Latvijas Tautas padome uz Igauniju, Lietuvu un Poliju nosūtīja delegācijas palīdzības saņemšanai, tomēr Latvijas valdība no piedāvātās palīdzības atteicās grūti izpildāmo prasību dēļ. Bermonta karaspēks turpināja virzīties tuvāk frontes līnijai, ieņemot Pārdaugavu. Tā kā pamiera sarunas neizdevās, Rietumu brīvprātīgo armija turpināja apšaudīt Rīgu. Oktobra vidū, Sabiedroto kara kuģa aizsegā, Latvijas armija veica sekmīgu desanta operāciju, atbrīvojot Bolderāju un Daugavgrīvu.
Pēc ilgām un asiņainām kaujām Latvijas armijai izdevās atbrīvot Pārdaugavu no Bermonta karaspēka, sakaujot spēcīgāko vienību – Dzelzsdivīziju. Nespējot pieņemt Latvijas armijas panākumus, jau oktobra beigās Bermonta karaspēks ieņēma Kurzemes pilsētas, cenšoties panākt arī Liepājas okupēšanu, bet 14. novembrī, Latvijas armijai sadarbojoties ar Lielbritānijas kara floti, tika atsists ienaidnieks arī no Liepājas.
Bermontiādes laiks krietni paplašināja Latvijas armijas skaitlisko sastāvu – gan brīvprātīgie, gan mobilizētie karavīri armijas rindas bija papildinājuši līdz teju 51 tūkstotim cilvēku. Bermonta karaspēkam pamatīgi trūka rezervju, kā arī sliktā apgāde neļāva pilnvērtīgi veikt uzbrukumus. Līdz ar to Latvijas armija izmantoja savas priekšrocības un padzina pretinieka armiju arī no Jelgavas un Bauskas apkārtnes. 1919. gada decembra sākumā Latvijas armijai izdevās padzīt bermontiešus no valsts teritorijas.
Bermontiādes laikā notika asiņainākās kaujas Latvijas armijas pastāvēšanas vēsturē, krita 743 karavīri, bet ievainoto un bezvēsts pazudušo skaits sasniedza aptuveni 2000 cilvēku. Bermonta karaspēka uzveikšana ļāva Latvijas armijai koncentrēt savus spēkus frontē pret Krievijas Sarkano armiju.
Bermonta armijas sakāve Latvijai bija kā simbols un sabiedrību vienojošais elements, jo Latvijas armijas rindām piebiedrojās ļoti liels skaits brīvprātīgo, arī mazākumtautību pārstāvji. 11. novembris tika pasludināts par augstākā Latvijas militārā apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – dibināšanas dienu, vēlāk iegūstot nosaukumu “Lāčplēša diena”.
Šodien Lāčplēša dienā pieminam ne tikai bermontiādē kritušos, bet visus Latvijas brīvības un neatkarības cīnītājus un viņu sniegumu Latvijas Republikas neatkarības sargāšanā.
Arī Ilūkstes pilsētā katru gadu tiek svinēta Lāčplēša diena, jau par tradīciju ir kļuvis lāpu gājiens no Ilūkstes pilsētas estrādes līdz Kultūras un mākslas centram, kur pie Lāčplēša kara ordeņa kavalieru stēlām ikviens aicināts nolikt svecīti un pieminēt Latvijas brīvības cīnītājus. Šogad svētkus īpašus radīja kuplais pulks jaunsargu, kas deva zvērestu un visi kopā dziedāja Jaunsardzes himnu “Te ir manas mājas”.
Lāpu gājiens 11. novembrī notika arī Bebrene un Kalupē. Augšdaugavas novada pašvaldība piedalījās lāpu gājienā Daugavpilī.
Patriotu nedēļā ikviens Latvijas patriots ir aicināts pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanā karoga lentīti, dziedāt latviešu dziesmas, skatīties pašmāju filmas un novērtēt, cik laimīga ir mūsu tauta, kas dzīvo brīvā un neatkarīgā Latvijā.
