Bibliotekāram jāprot arī spēlēt leļļu teātri un kvestu
13.02.2023
AKTUĀLI
“Strādājot par bibliotekāri, es mācos uzzināt ko jaunu, atklāt sevī jaunus talantus un radošumu,” saka Naujenes tautas bibliotēkas bērnu nodaļas bibliotekāre Aiga Soldatjonoka, kura pirms dažiem gadiem nolēma aiziet no darba skolā un pievērsties jomai, par kuru jau kādu laiku bija sapņojusi. Darbs ar bērniem ir ieguvis pavisam citu, daudz interesantāku un radošāku nozīmi.
Draugos ar dabu
Būdama pēc profesijas pedagoģe, Aiga atzīst, ka nekad nav plānojusi strādāt skolā, tas sanāca nejauši un ievilkās uz daudziem gadiem. Viņas plāni bija saistīti ar bioloģiju, kas skolā bija vismīļākais priekšmets. Aiga sapņoja strādāt farmācijas nozarē vai kādā laboratorijā. “Interese par bioloģiju nāk no agras bērnības. Dzīvoju mazā pilsētā Dagdā, kur mums bija sava saimniecība, gotiņas, cūkas, dārzs. No bērnības patika viss, kas saistīts ar dabu, visādi augi, kukaiņi un putni, patika vienai staigāt pa mežu un runāt ar kokiem,” jautri teic Aiga.
Klausot mammas ieteikumam mācīties to, kas pašai patīk, Aiga izvēlējās studēt bioloģiju Daugavpils Universitātē, ieguva arī bioloģijas, ķīmijas un veselības mācības pedagoga diplomu. Aizvietojot uz laiku saslimušu pedagogu kādā skolā, Aiga aizkavējās skolotāja darbā uz 12 gadiem, mācot pamatskolas un vidusskolas skolēniem bioloģiju. Taču pats pedagoga darbs neaizrāva, aizvien biežāk galvā iezagās doma par darbu bibliotēkā. Aiga vairākkārt sūtījusi savu CV uz dažādām bibliotēkām, saņēma arī atteikumus, jo nav bibliotekāra izglītības, taču pirms sešiem gadiem Aiga tomēr savu sapni piepildīja. Naujenes tautas bibliotēka meklēja bibliotekāru tieši darbam ar bērniem un tobrīd bibliotekāra diploms nebija noteicošais. Aiga atzīst, ka viņas iemīļotās bioloģijas gan pietrūkst, taču viņa šo trūkumu kompensē vasarnīcā, kur var izbaudīt dabu un darboties dārzā.
Uz bibliotēku ar kaķi
Kad Aiga uzsāka darbu bibliotēkā, vadītāja esot teikusi - dari, ko gribi, bet tavs pienākums ir dabūt bērnus uz bibliotēku. Lai piesaistītu jauniešus, Aiga apmeklē pagasta skolas, kur vada bibliotekāra stundas, aicina bērnus iegriezties bibliotēkā. Katram apmeklētājam viņa meklē pieeju, parunājas par dzīvi, apjautājās, kā pagājusi diena. “Darīju visu, lai sadraudzētos, pat kopā mājasdarbus pildījām. Vēlāk bērni man atzinās, ka es viņiem šķitu dīvaina bibliotekāre, jo esot daudz jautājusi. Sākumā bērniem tas šķita savādi, jo diemžēl nereti pat vecāki neinteresējas par saviem bērniem,” saka Aiga.
Viņa ievēroja, ka bērni nāk uz bibliotēku, jo te ir iespēja satikties ar draugiem ārpus skolas, te neviens neko neuzspiež, var kopā pildīt mājasdarbus vai vienkārši pavadīt laiku. Pirms dažiem gadiem kāda meitene palūdza atļauju bibliotēkā nosvinēt dzimšanas dienu, jo mamma neļāva saukt draugus uz mājām. “Padomāju – kāpēc nē? Es atļāvu, uzvārīju tēju, meitene atnesa torti, atnāca daži draugi, kopā nosvinējām, mierīgi, klusi. Šeit, laukos, bērniem bibliotēka ir vieta, kur būt kopā. Galvenais, lai viņi te jūtas ērti, ģimeniski. Bet, kad apkārt vēl ir grāmatām pilni plaukti, var piedāvāt kādu paņemt palasīt.”
Aiga spēra soli tālāk un piedāvāja bērniem nākt kopā ar saviem mājdzīvniekiem un lasīt viņiem priekšā. “Bērni nāca, atnesa kāmi, divas žurkas, lielo gliemezi, lasīja viņiem grāmatu fragmentus. Pie viena dalījās pieredzē, kā kopt un barot dzīvniekus. Citi nāca paskatīties, aptaustīt žurciņu, jo ne katram ir mājās.” Bērniem šī ideja iepatikās un viņi lūdza atļauju atnākt ar saviem kaķiem. Jau pēc nedēļas bija kaķiem veltīta pēcpusdiena, kāds sēdēja šņākdams krātiņā, cits jutās omulīgi klēpī, bet viens pat izmanījies aizmukt. Aiga sagatavoja grāmatas par kaķiem. Bērni labprāt šķirstīja un lasīja priekšā saviem mīluļiem. Ko gan neizdarīsi, lai tikai piesaistītu literatūrai.
Kvests un lelles
Lai ieinteresētu bērnus un jauniešus, jāliek lietā visas iespējas, jāmeklē arvien jaunas idejas. Bibliotēkā bērniem regulāri notiek dažādas radošas nodarbības, reizē ar bērniem arī pati Aiga ir apguvusi jaunas iemaņas, piemēram, pērļošanu, aušanu, termo mozaīku, papīra rokdarbus, sejas apgleznošanu, darbu ar 3D printeri. No kolēģes Ņinas iemācījusies sveču liešanu. Pašlaik Aigai padomā apgūt kopā ar bērniem batikošanu, apgleznojot dažādus apģērba vai auduma gabalus, kā arī izmēģināt dekupāžu un stikla apgleznošanu.
Ar sajūsmu bērni uztver dažādas spēles un kvestus. Nesen Aiga izdomāja kvestu “Kraujas ciema mistērijas”, mudinot bērnus pēc QR koda meklēt ciematā interesantus objektus - kokus, kanalizācijas lūkas, akas u.tml., pie viena gūstot papildu informāciju par ciematu. Savukārt kvests “Iepazīsti Naujeni un Latviju kopā ar datubāzi Letonika.lv.” mudināja bērnus pildīt dažādus uzdevumus par kultūru, himnu, ģerboni, ciemata vēsturi un tādejādi iemācoties arī izmantot datubāzi. Idejas Aiga smeļas internetā un no kolēģiem, pati pilnveido un pārveido pa savam.
Jau kādu laiku bibliotēkai ir arī savs leļļu teātris. Sākotnējās bailes uzstāties uz skatuves bērniem pāriet ļoti ātri, apzinoties, ka viņus pašus pat neredzēs, vien dzirdēs. Aiga sarakstījusi scenārijus kādām 10 lugām, pamatā izmantojot latviešu autoru darbus. Pirmā bijusi pēc Margaritas Stārastes pasakas “Rūķis Svečulējējs” motīviem, ko bērni izrādīja Naujenes pamatskolā. Katra luga ir vien 10 minūtes gara, lai bērni nepagūst nogurt un nezaudē interesi. “Svarīgi ir atrast galveno varoni, kas izturēs visu lugu. Cits priecāsies pateikt tikai vienu frāzi, bet kāda meitene visu lugu turēja rokā ziediņu un bija laimīga par to pašu,” saka Aiga. Pašlaik viņa ir jauna aktieru sastāva meklējumos, jo iepriekšējais jau izaudzis.
Bibliotēkai pārceļoties uz jaunām telpām, beidzot pavērsies arī plašākas iespējas, jo bērnu radošajām darbnīcām ir iedalīta atsevišķa telpa, kur viņi varēs darboties, netraucējot pārējiem bibliotēkas apmeklētājiem. Turpat glabājas arī visi nodarbībām nepieciešamie materiāli. Bibliotēkā ir arī atsevišķa rotaļu zona pašiem mazākajiem apmeklētājiem, viņi varēs sēdēt uz paklāja, bumbām, likt puzļus un spēlēt dažādas galda spēles. Pusaudži jau nolūkojuši augšstāvu kā telpu, kur gatavoties eksāmeniem.
Vasarā varēs izmantot arī verandu, kur būs iespēja rīkot izrādes, aicināt skatītājus no kaimiņu mājām, pensionārus un māmiņas ar bērniem. Veranda būšot lieliska vieta plenēriem un koncertiem, te bērni varēs ņemt līdzi arī mājdzīvniekus.
Mazāk burtu, vairāk bilžu
Lai bērni iemīlētu grāmatas jau no mazotnes, Aiga iesaistījusies programmā “Grāmatu starts”, uzrunājot 3-4 gadus vecu bērnu vecākus nākt ar saviem mazuļiem uz individuālām nodarbībām, kuru laikā rotaļas veidā bērni iepazīstas ar grāmatām un bibliotēku. Svarīga esot tieši vecāku iesaiste, lai bērns justos droši un pārliecināti.
Interese par grāmatām un lasīšanu mainās līdz ar laiku. Aiga atzīst, ka pati bērnībā daudz lasījusi, viņu piesaistīja grāmatu īpašā smarža bibliotēkā. “Šķirstot vecās grāmatas, var sajust šo bērnības smaržu. Jaunās grāmatas tā nesmaržo”. Viņas pirmā izlasītā grāmata bija par Sarkangalvīti. No bibliotēkas mājās nesusi pilnu somu, cēlusies agrā rītā, kamēr visi guļ, un centusies lasīt. “Istabā tumšs, acis lāgā neredz, varēju tikai uzminēt rakstīto, bet gribējās lasīt. Mūsu pagalma lasīja visi bērni, mēs gājām uz ābeļdārzu, sēdāmies zaros, katram bija sava vieta, visi kopā lasījām. Tolaik nebija mobilo telefonu, multfilmas rādīja reizi dienā vai brīvdienās. Protams, bija izklaides, kā futbols, paslēpes, lelles vai velosipēds, bet arī daudz lasījām.” Aiga ievērojusi, ka mūsdienās bērnus vairāk interesē internets, rotaļlietas, viņi nespēj ilgstoši nekustīgi nosēdēt ar grāmatu rokā. Ja izvēlas grāmatu, tad tai jābūt pēc iespējas plānākai, ar vieglu un izklaidējošu saturu, košiem attēliem. Modē esot komiksa veida grafiskie romāni, kur ir daudz zīmējumu un maz teksta. Vairāk izvēlas grāmatas par burvestībām, supervaroņiem, princesēm un animācijas filmu varoņiem.
Lai varētu bērniem pastāstīt par kādu grāmatu, Aiga tās lasa pati, cenšas iesaistīt lasītprasmes veicināšanas pasākumos, piemēram, Bērnu žūrijā. Grāmatas nes arī mājās lasīt priekšā savam dēliņam.
Uz kalniem pēc adrenalīna
Aigas ikdienas darbs ir gana piesātināts un ļāvis apgūt arvien jaunas radošas lietas. Jautāta, vai ir pašai kāds vaļasprieks, Aiga teic, ka viņai patīk sēņot, zvejot, nakšņot teltī un iet kalnos. Pēdējais gan izdodas diezgan reti, bet esot lielisks veids gūt adrenalīnu un atslēgties no visa.
Kopā ar dzīvesbiedru Aiga jau divreiz ir kāpusi Polijas Tatru kalnos Zakopanē. Pirms otrās kāpšanas pat nopietni gatavojusies, lai varētu pievarēt sarežģītākus maršrutus. Kāpšana Tatru kalnos saistīta ar sarežģītiem pārgājieniem pa brīžiem nepārejamām kalnu takām, taču Aigai izdevies tikt līdz uzstādītajiem mērķiem. “Paldies Dievam, neko nesalauzu, bet bez piedzīvojumiem gan neiztika,” stāsta Aiga. Otrā pārgājiena laikā uznācis pēkšņs negaiss, sēdējusi lietus mākonī, apkārt zibens, dārdoņa, bija nobijusies līdz asarām, bet blakus kāda sieviete metusi krustus. Pēc gada internetā Aiga uzgāja rakstu, ka tā negaisa laikā gājuši boja divi kāpēji. “Kalnos laiks mainās strauji, te spīd saule, te pēkšņi negaisa mākonis. Es toreiz ļoti nobijos, bet noteikti vēl braukšu. Protams, vajag sagatavoties. Man ļoti patīk, ka kalnos pilnībā var atslēgties no visām problēmām, ķermenis strādā, bet smadzenes atpūšas, domā tikai, kā nezaudēt samaņu un izdzīvot. Gājiena laikā pazaudēju ūdens pudeli un varēju domāt tikai par slāpēm, padzēros no strauta un šķita, ka tas ir garšīgākais ūdens pasaulē. Pēc gājiena jūties kā no jauna piedzimis. Tā ir iespēja gūt adrenalīnu,” saka Aiga.
***
Pērn valsts svētkos Aiga Soldatjonoka saņēma Augšdaugavas novada pašvaldības Pateicības rakstu par profesionālu un radošu ieguldījumu bērnu un jauniešu lasītprieka veicināšanā.
