Biedrība “Raxtu sēta” – kur sapnis pārtop par realitāti

Cik labi latvietes pratušas aust, par to liecina vēsturiskie, ornamentiem bagātie un tehniski labi izstrādātie audumi valsts muzejā un privātkolekcijās. Aušanas mākslu latvietes mācījās viena no otras, un audumu veidi izplatījās no sētas sētā.

Jaunākā laikā mājas aušana stipri gājusi atpakaļ, to izkonkurējuši lētie ārzemju fabriku ražojumi. Fabriku audumi ir gan lēti, taču estētiskā ziņā nav līdzvērtīgi mājas audumiem. Mājas aušanā ikviena audēja var darināt audumu pēc savas gaumes un patikas, pieskaņojot to apkārtnei. Tāpēc pēdējos gados latvietes atkal sāk atzīt mājas audumu priekšrocības un ķeras rosīgi pie darba, lai celtu saulītē senos tikumus.

Biedrība “Raxtu sēta” 2016. gada nogalē nāca klajā ar aicinājumu atsaukties Daugavpils novada un pilsētas rokdarbnieces, kas nodarbojas vai agrāk ir nodarbojušās ar aušanu. Tāpat tika meklēti cilvēki, kuru īpašumā ir stelles (iespējams – vecas un sen nedarbinātas) un interesenti, kas nākotnē vēlētos apgūt aušanas prasmi. Arī pirmās biedrības stelles tika iedarbinātas 2016. gadā, savukārt diegus darbam sarūpēja Latvijas Sarkanā krusta Daugavpils un Ilūkstes komiteja.

Biedrība “Raxtu sēta” dibināta 2016. gada pavasarī. Tās pašreizējā mājvieta ir Naujenes Kultūras centrs, savukārt darbības mērķis - laika gaitā izveidot tautas amatniecības un lietišķās mākslas studiju, kas spētu piesaistīt gan produkcijas ražotājus – rokdarbnieces un amatniekus, gan potenciālos pircējus. Biedrībā darbojas trīs cilvēki.

Biedrības “Raxtu sēta” izpilddirektore Inta Uškāne stāsta, ka ideja par biedrības dibināšanu dzima pavisam nejauši. “Kopā ar Olgu Kuzminu satikāmies “Saules skolas” organizētajos aušanas kuros pieaugušajiem. Tā kā mans personīgais sapnis kopš jaunības ir bijis iemācīties aust, bija brīvs laiks un iespēja, es pieteicos kursiem. Tā mēs abas ar Olgu pēc kursu noslēguma sapratām, ka ar to viss nevar beigties, ir jāturpina. Aušana ir mūsu sirdslieta. Sapratām, ka jādibina biedrība. Iesākumā mums nebija ne steļļu, ne diegu, ne telpu”, atminas Inta. Olga Kuzmina papildina, ka viss nāca pamazām, īstajā laikā.

Biedrības dibināšanas gadā tika realizēts Daugavpils novada domes atbalstīts projekts aušanas prasmju apgūšanā un popularizēšanā, ar mērķi organizēt latviešu tautas tērpa elementu izgatavošanas meistardarbnīcas. Biedrības “Raxtu sēta” dibināšanas stāsts ir gaužām vienkāršs – te kopā sanāk tie, kuriem aušana ir sirdslieta.

Inta stāsta, ka vēlēšanās iemācīties aust viņai radusies jau bērnībā, vērojot, kā to dara vecmamma. Tagad, atminoties to laiku, prātā ataust saulainas atmiņas. Savukārt Olgai pirmās aušanas nodarbības noritēja skolas pulciņā. “Atceros, kā pati noaudu lielu, rakstainu jostu. Pret rokdarbiem vispār ir interese un tie padodas”, tā Olga.

Intas pirmie uzaustie paklājiņi mājās kalpo vēl joprojām. Savukārt pirmie lielākie darbi Intai tapa, jau darbojoties biedrībā. Audumu gabaliņus, no kuriem top grīdas celiņi Intai sagādā māsa, kas ir šuvēja. Ļoti daudz diegi tiek iegādāti arī veikalos.

Inta Uškāne: “Kamēr audu savus pirmos celiņus, radās ideja Latvijai simtgadē uzaust dāvanu. Izdomāju, ka audīšu četrus Latvijas ceļus – zemes, ūdens, uguns un gaisa. Šie darbi man pašai ļoti patīk, ceru, ka patīk arī citiem”.

Pērnā gada novembrī Naujenes kultūras centrs kļuva par pagaidu mājām brīnišķīgai grīdas celiņu un oriģinālu plecu lakatu un šaļļu izstādei. “Raxtu sētas” pārstāves stāsta, cik ļoti svarīgi ir iesaistīt aušanas procesā arī citus cilvēkus, kuru grib iemācīties šo seno amatu prasmi.

Pašlaik Naujenes kultūras centrā notiek aušanas nodarbības, kas tiek organizētas pārrobežu sadarbības projekta ietvaros un nodarbības vada jau pieredzes bagātās aušanas meistares no Zarasiem – Rimute Vitaite un Birute Andrijauskaite. Projektā aušanas nodarbībās ir iesaistīti 10 cilvēki.

Visas četras biedrības sagādātās stelles tiek nodarbinātas. Uz vienām taps autentiskie dvieļi, uz otrām – autentiskie priekšauti, kā arī grīdas celiņi uz divu un četru pedāļu stellēm.

Biedrības “Raxtu sēta” valdes priekšsēdētāja Olga Kuzmina stāsta, ka pirmās stelles uz biedrību atceļojušas no Lūznavas tehnikuma. Vēl divas stelles palīdzējis sagādāt novada Sociālais dienests.

Stelles vēsturiski ir saglabājušas savu darbības principu, taču ļauj integrēt jaunus mūsdienu materiālus, netradicionālas tehnikas, tādējādi radīt mūsdienīgas inovatīvas idejas. Uz biedrības stellēm tagad tiek sastiepti dažādi materiāli un raksti.

Pirms ķerties klāt aušanai, stelles ir jāsagatavo darbam, kas ir ļoti sarežģīts, matemātisks un ilgs process. Kā stāsta aušanas meistare Rima Vitaite, steļļu sagatavošanas process var ilgt līdz pat 30 stundām.

Aušanas meistare Rima Vitaite, kas vada aušanas nodarbības, brauc šurp no Zarasiem un stāsta, ka diegi nodarbībām tika uztīti Lietuvā. “Mēs atbraucam uz Daugavpils novadu jau kādu 9. reizi, mācam un mācāmies arī pašas, jo šeit esošās stelles mums nav tik parocīgas un pazīstamas. Tās ir specifiskas, jo darinātas vēlākos laikos nekā tās, ar kurām strādājam Lietuvā. Pie mums ir tradicionālās stelles. Vispirms bija jāiepērk materiāls – diegi, nītis, virves, lentītes. Pēc tam tika kārtotas stelles. Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums. Domājām, ka šodien sāksim aust, bet vienas stelles ir vēl līdz galam jāsakārto, tas pagaidām nav izdevies”.

Rima ir Zarasu rajona folkloras ansambļa vadītāja, kas apvieno vairāk kā 50 dalībniekus. “Zarasos 2003. gadā tika realizēts projekts, kura gaitā mācījām aust. Taču nopietnāk aušanas darbam pievērsāmies 2006. gadā, kad sākām aust mūsu tautas tērpus un priekšautus. Ideja aust radās, jo rajona kolektīviem bija nepieciešami tērpi. 2016. gadā ieguvām pirmo vietu tautas tērpu skatē folkloras ansambļu vidū.”, tā Rima.

Rima cer, ka arī pēc aušanas nodarbībām, kas noslēgsies aprīlī, darbiņu paturpinās “Raxtu sētas” dalībnieces.

Inta Uškāne bilst, ka daudzi nāk un domā, ka aust ir vienkārši, taču tā tas nebūt nav: “Šim darbiņam vajadzīga ellišķīga pacietība. Jo lielākais darbs jau tiek veikts līdz aušanai. Kamēr tu stellēs katru detaļu apmīļo, tad jāsavelk diegi un velki, un nītis. Tas ir ļoti sarežģīti. Daudziem pietrūkst šīs pacietības, un viņi saprot, ka aušana nav viņu nodarbe”.

Inta un Olga stāsta, ka katru gadu biedrībā top pa kādam projektam, lai piesaistītu nepieciešamo finansējumu biedrības darbības nodrošināšanai. Biedrība ir izveidojusi arī internetveikalu ar savu zīmolu “Etnolux”. Tajā pieejamām precēm ir izveidojies pieprasījums, taču darbiņus ir iespējams iegādāties arī tāpat.

Intas un Olgas rokām ir tapusi arī pati biedrības telpa, kas ir pārveidota un atremontēta. Dažviet vēl pat nav izžuvusi krāsa, savukārt plauktus diegiem un gatavajiem darbiem pagatavojis amatnieks Valdis Grebežs.

Biedrības nākotnes plānos ir aušanas nodarbību turpināšana un vēl ne vienas vien izstādes atklāšana.

Kontaktinformācija interesentiem: Olga Kuzmina t. +371 2639773, e.pasts: olgakuz@inbox.lv; Inta Uškāne t. +371 26763573, e.pasts: intau@inbox.lv

FOTOGALERIJA