Jau ilgus gadus Bebrenē darbojas biedrība “Spole”, kas pulcina kopā vietējās novada rokdarbnieces, lai kopīgi apgūtu jaunas prasmes un radītu kaut ko interesantu. Biedrības dalībnieces izveidojušas savu rokdarbu pulciņu “Māra”, kur sākotnēji nopietni pievērsās adīšanai. Vietējo sievu adītie cimdi ir devušies uz modes skati Milānā, zeķes un cimdi dāvāti Raimonda Paulam viņa jubilejā, bet šovasar rakstainie Sēlijas cimdi piedalījās Tautas lietišķās mākslas izstādē “Mēs” Rīgā.
No septembra biedrība uzsākusi arī šūšanas nodarbības, kurām visu nepieciešamo aprīkojumu iegādājās, pateicoties Augšdaugavas novada pašvaldības finansiālam atbalstam. Tas ir biedrības pirmais īstenotais projekts. Par pašvaldības piešķirtajiem 908 eiro iegādātas trīs šujmašīnas un malu apstrādes šujmašīna jeb overloks, kā arī diegi šūšanai un gludeklis.
Biedrības “Spole” vadītāja Olga Dogžina stāsta, ka iepriekš biedrības dalībnieces vairāk pievērsās adīšanai, lai gan veikti arī mazi darbi ar šujmašīnu. Radās doma šūšanai pievērsties nopietnāk un apgūt prasmes, kas noderētu ikdienā katrā ģimenē, piemēram, pāršūt lietotu apģērbu, izmantot spilvenu vai maisiņu izgatavošanai, kas noderēs dāvanām vai ikdienas vajadzībām.
Nodarbības notiek katru otrdienu, rīta pusē rokdarbnieces pievēršas adīšanai, bet pēcpusdienā sākas šūšanas nodarbība. Ik reizi nodarbības apmeklē vismaz 12 rokdarbnieces, ik pa laikam pievienojas vēl kāds dalībnieks.
“Tā kā prasmes mums ir ļoti dažādas, tas principā ir tāds apmācības cikls, kurā mēs sākam ar mazām lietiņām. Katrai šuvējai jābūt savam adatu spilventiņam, tāpēc pirmais šuvums mums bija šis adatu spilventiņš,” stāsta Olga Dogžina.
Nodarbībās dalībnieces mācās piegriezt, sadiegt, apstrādāt audumu, nošūt un gludināt. Nodarbības vada pati biedrības vadītāja Olga Dogžina, kura 37 gadus nostrādājusi par mājturības skolotāju. Taču pati visus rokdarbus aizguvusi no savas mammas. “Mamma prata visus rokdarbus, es no viņas mācījos. Mājās bija šujmašīna, stelles, adāmmašīna, tāpēc viss nācis kā izziņas process no mammas. Pati esmu strādājusi par skolotāju, tas laikam sēž manī iekšā. Es nevaru viena pati sēdēt un darboties. Laikam man ir nolemts dalīties ar to, ko es zinu un protu, tāpēc mēs te arī esam.”
Olga Dogžina
Marta Vanaga darbojas biedrībā jau gadu un atzīst, ka pa šo laiku ir ļoti daudz ieguvusi, pirmām kārtām jaunas paziņas. Visu dzīvi viņa nostrādājusi par sākumskolas skolotāju, bet tagad var veltīt laiku sev.
“Tagad esmu sevi palaidusi pensijā, man ir brīvs laiks. Es apgūstu daudz ko jaunu. Es piedalos deju kopā “Rudzupuķes”, apmeklēju mūsu mākslas pulciņu “Varavīksne”, tur pērn daudz ko interesantu mācījāmies. Šis ir priekš sevis. Pa šo gadu, pirmkārt, satiku cilvēkus, otrkārt, iemācījos daudz jauna. Protams, man ir bērni, es adīt jau pratu. Visu ikdienai nepieciešamo es adīju, bet tagad iemācos kaut ko vairāk, sarežģītāku, un man tas patīk. Es izmantoju iespējas, ko dod Bebrene,” saka Marta Vanaga un prāto, ka nav aiz kalniem Ziemassvētki, kad būs vajadzīgas dāvanas mazbērniem, ne tikai ikdienišķas zeķītes, bet arī kaut kas interesants.
Marta Vanaga
Zigrīda Radzoba tikai nupat pievienojusies Bebrenes rokdarbnieču pulciņam un jau pirmajā nodarbībā iemācījusies veikli darboties ar overloku. Dzīves laikā viņa guvusi pieredzi apavu izgatavošanā, strādājot kādreizējā apavu fabrikā “1.maijs” Subatē, bet šūšanas pamatus apguvusi kursos.
Zigrīda Radzoba
“Uz overloka neesmu šuvusi. Parasta šujmašīna man mājās ir, es šuju spilvendrānas. Dažreiz, ja gribas, no kleitas pārveidoju svārkus. Agrāk šuvu gan brunčus, kad gribējās uz balli, kamēr mamma neredz, gan blūzes, kursos iemācījos piegriezt. Man ļoti patīk overloks, tas ir kas jauns, dūrieni citi. Te var uztaisīt gan salvetes, gan spilvendrānas, visu ko. Ļoti laba mašīna. Es arī tādu gribētu mājās, noteikti. Tā ir pirmā diena, bet rezultāti jau redzami. Uz priekšu varbūt būs labāk un labāk.”
Jau pirmajās nodarbībās dalībnieces ir iemācījušās darboties ar šujmašīnām, izgatavojušas gan adatu spilventiņus, gan arī skaistus dāvanu maisiņus, kur iesaiņot kaltētas tējiņas. Nodarbību laikā plānots darināt ne tikai praktiskas lietas pašu vajadzībām, bet arī izstādēm, novada tirdziņiem un Sēlijas popularizēšanai Latvijas mērogā.
Atgādinām, ka ik gadu līdz 1. aprīlim biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas var pieteikties pašvaldības finansējumam un īstenot savas ieceres.
