Biruta Ozoliņa: “Laime strādāt ar komandu, uz kuru vari paļauties”
28.09.2023
AKTUĀLI
“Ja ir saliedēta komanda, uz kuru var paļauties, tad ir laime strādāt, un man tā arī ir bijis,” saka Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa, kura darbam pagastā veltījusi teju 40 gadus, bet nu ir nolēmusi doties pelnītā atpūtā. Izstaigājot skaisti sakopto Līksnas parku un runājot par šajos gados piedzīvoto, Birutai brīžiem aizlūzt balss. “Nezinu, kā jutīšos 1.oktobrī, bet pašlaik šķiet, ka mans lēmums ir pareizs, būs labi, atpūtīšos, dzīvošu kā citi seniori,” saka Biruta un prāto, ka beidzot būs laiks mājai, dārzam, grāmatām un citām lietām. “Savulaik esmu gan dziedājusi, gan dejojusi. Šogad man bija laime ar pagasta deju kolektīvu aizbraukt uz dziesmu un deju svētkiem,” Biruta teic, ka tas bija patiesi skaists darba cēliena noslēgums.
Jāuzskaita katrs bišu strops un govs
Aiz muguras paliek raiba un piesātināta darba pieredze dažādās jomās. Jaunībā Biruta ieguvusi grāmatveža profesiju Jēkabpils ekonomiskajā tehnikumā un desmit gadus strādāja Daugavpils Informācijas un skaitļošanas centrā, sākumā par kasieri, vēlāk par ekonomisti. Jau strādājot, pabeidza Baltijas Krievu institūtu tiesībzinātnē un ieguva jurista kvalifikāciju. 1985. gadā Biruta atnāca strādāt uz Līksnas pagastu par sekretāri. Lai arī Līksna ir dzimtais pagasts, jaunā darba profils bija pilnīgi svešs. “Dažreiz, kad paliku pagastā viena un zvanīja telefons, es necēlu klausuli, jo man bija bail, ka man kaut ko jautās un es nezināšu, ko atbildēt,” pirmos darba gadus Līksnā ar smaidu atmin Biruta. Bija vēl padomju laiks, kas prasīja savas nodevas, piemēram, veikt stingru uzskaiti pagastā. “Tolaik bija mājsaimniecību uzskaites kartiņas, janvāra vidū bija jānodod statistikas atskaites. Tas bija murgs. Uz rūtiņu lapas ar zīmuli vilku svītras, cik ir bērnu līdz sešu gadu vecumam, cik senioru, cik bišu saimes, cik govis, cik teles līdz gadam un vecākas par trim gadiem. Bija rakstāmmašīnas, uz kurām drukājot, palika zili nagi,” atceras Biruta. Savus noteikumus diktēja kara komisariāts, kas varēja nakts vidū likt nogādāt uz pilsētu kādus iedzīvotājus uz “sarunu”, tika izsludinātas trauksmes, bija jāzina dažādas paroles, kas apzīmēja vētru vai kādu citu šifrētu darbību vai dabas kataklizmu.
Drošībnieki regulāri uzmanīja pagastu darbību, bet īpaši bieži apciemoja laikā, kad sākās Latvijas neatkarības atgūšanas vēsmas, interesējās par pagasta iedzīvotājiem un viņu darbībām. Nācās visādi izlocīties, lai nevienu nenodotu. Trauksmains bijis barikāžu laiks, neviens nezināja, kas sagaida turpmāk, Biruta uztraucās par brāli, kas tobrīd atradās mobilajā pulkā Rīgā, visiem bija bailes. “It kā viss labi beidzās, bet ar valsts uzplaukumu mums kaut kā neiet. Nezinu, kur pieļauta kļūda, kaut ko darām nepareizi.”
Līksnas pagasts ir viens no latviskākajiem novadā, turklāt latviskumu te izdevies noturēt arī padomju rusifikācijas laikā. Biruta atceras, ka tolaik rajonā lietvedība bijusi krievu valodā, taču Līksnas pagasts turēja savu latvisko latiņu augstu un dokumentus rakstīja latviešu valodā, latviskojot arī deputātu padomju lēmumus. Līksnā tiek saglabātas senās tautu tradīcijas, pagasts lepojas ar savām rokdarbniecēm, kas nodod prasmes jauniešiem. No 2005. gada te ilgu laiku notika jaunās mūzikas festivāls “Mūzikas skritulis”, bet covid un citu iemeslu dēļ šī tradīcija izzuda. “Divreiz vienā laivā nevar iekāpt, varbūt vajadzētu to skrituli, bet citā formātā, taču visam vajadzīgs finansējums,” saka pagasta pārvaldniece.
Darbs 24/7 režīmā
Biruta piedzīvojusi neskaitāmas reformas – ciema padomes, pagasta padomes, valdes, tautas deputātu padomi. Ar šausmām atceras zemes reformu, kad mēneša laikā mainījās visa likumdošana. “Bija laiks, kad pulveri, kafiju un citas lietas varēja nopirkt tikai par taloniem. Mums līdz ziliem nagiem bija jāzīmogo taloni, lai nākamajā dienā visiem izdalītu,” atceras Biruta.
Daudzus gadus Biruta bija pagasta pārvaldes vadītājas Janīnas Jalinskas vietniece, bet pēc 2009. gada reformas, kad tika izveidotas pagastu pārvaldes, tika apstiprināta par pagasta vadītāju. Darba specifika un pagasta vajadzības jau bija zināmas. Biruta atceras, ka kolēģi viņu sagaidīja jaunajā amatā ar orhideju, kuru viņa joprojām rūpīgi kopj un no tās izaudzējusi atvasīti. Darba gados izieti neskaitāmi kvalifikācijas kursi un mācības, jo šajā darbā vajag nemitīgi pilnveidoties.
“Līdz 90. gadiem visu saimniecisko darbību veica kolhozs, pagastam nebija jāuztur infrastruktūra. Kad 1994. gadā likvidēja kolhozus, mums atdeva šo kultūras nama ēku, ceļus, ūdens apgādi. Pašlaik pagasts apsaimnieko dzīvojamo fondu, pagasta ceļus 94 km garumā, trīs kapsētas. Stādot budžetu, skatāmies, lai katra joma būtu nodrošināta finansiāli. Gadiem ejot, saproti, ka pārvaldniekam ar labo gribu vien ir par maz. Jābūt arī finansiālam segumam. Protams, svarīga ir komanda, viens pats neesi karotājs.”
Biruta gandarīta, ka izdevies paveikt daudzus nozīmīgus darbus. Pagastā sakārtota infrastruktūra, īstenots Eiropas projekts ūdenssaimniecības attīstībā, nomainot ūdensvada un kanalizācijas sistēmas. Tika iekārtotas jaunas telpas ģimenes ārsta praksei, pielāgojot tām dzīvokli ar atsevišķu ieeju. Trim daudzdzīvokļu mājām nomainīts jumts un veikts koptelpu remonts. Nomainīts jumts Patmaļu kapličai, tas ir kultūrvēsturisks objekts. Pagasts uztur un kopj muižas parku. Pēc iedzīvotāju lūguma Liepziedu ielā noasfaltēts ceļš.
Birutas telefons nekad netiek atslēgts un darbojas režīmā 24/7, jo var saņemt zvanu nakts laikā un būs jāskrien risināt problēmu. “Izaicinājumus pēdējā laikā dod daba. Mūsu pagasts ir plūdu zona pavasara palu laikā. Cilvēki zvana, dusmojas, kāpēc es nedodu komandu Pļaviņu HES atvērt slūžas. Ja ikdienas jautājumus dažkārt izdodas atrisināt pat bez lieka finansējuma, tad pret dabu esam bezspēcīgi,” saka Biruta. Viņu priecē, ka pagasta ļaudis ir ļoti aktīvi, nāk, interesējas. Tikai tā izdodas daudzus jautājumus atrisināt. “Protams, pārvaldnieks nav Dievs. Mēs varam tikai to, ko varam, dažreiz darām arī to, ko nevaram.Darbs ir interesants. Taču daudzi uzskata, ka mums nav, ko darīt, sēžam un dzeram kafiju.”
Diemžēl ne visu iecerēto izdodas paveikt, piemēram, netika īstenota iecere par kultūras nama pārbūvi. “Bija būvprojekts, varēja to sadalīt daļās un pašlaik nebūtu jāmokās. Nācās atjaunot bijušo veikala ēku, pielāgot kultūras namam. Bet jau šodien esam pārliecinājušies, ka līksniešiem tā ir maza vieta. Šovasar uz teātra izrādi vairāk kā puse nevarēja tikt iekšā.” Neizdevās arī iecere bijušajā Līksnas skolā izveidot pansionātu, lai gan interese no investoriem bija, taču viņus atbaidījis fakts, ka ēka ir pašvaldības un draudzes kopīpašums. Biruta sapņo, ka varētu kādreiz atjaunot arī ceļa malā esošo vēsturisko objektu – mācītāja māju, vismaz ierīkot piemiņas vietu. “Viss, ko sapulcēs iedzīvotāji lūdz, nekur nav pazudis, kaut vai Vaikuļānu kapličas būvniecība. Visas ieceres ir iesniegtas novada investīciju plānā.”
Lai arī Līksnas pagasts nav izņēmums iedzīvotāju skaita sarukšanā, tomēr Birutu priecē, ka ir daudz spēcīgu zemnieku saimniecību, kas mantotas no paaudzes paaudzē, ka daudzi līksnieši atgriežas pagastā, būvē mājas, uzsāk savu uzņēmējdarbību. “Gribētos, lai viņu būtu vēl vairāk. Tukšu pamestu māju mums īsti nav, visas tiek pārdotas. Pieļauju, ka kādreiz Līksna būs Daugavpils guļamrajons. Ceru, ka īstenosies iecere par industriālā parka būvniecību pagastā, būs darba vietas. Visam jāiet uz priekšu, nevar dzīvot pagātnes atmiņās.”
Ar pateicību sirdī
Biruta Ozoliņa uzskata, ka cilvēkam, kas pārņems pagasta vadības grožus, ir jāmīl cilvēki, savs kolektīvs un pats darbs. “Jābūt mazliet zinošam, nemitīgi jāmācās un jāpilnveidojas, jāiet līdzi laikam, jāiejūtas gan jaunieša, gan seniora ādā. Jāpaļaujas uz komandu, jo viens neko nevarēsi izdarīt. Man darbs bija otrā ģimene, mājās nācu tikai pārgulēt, diemžēl ģimene palika novārtā un to nevar atgriezt. Ja tagad būtu jāsāk dzīve no sākuma, laikam būtu tāpat, jo liktenis tā ir ielicis un tam tā ir jābūt.”
Biruta vienmēr centusies katru iedzīvotāju apsveikt jubilejā, priecājas par bērniņu piedzimšanu katrā ģimenē un pārdzīvo par cilvēku aiziešanu mūžībā. “Iespējams, sava ašā rakstura dēļ esmu kādu aizvainojusi. Taču es nekad nevienam nesolu to, ko nevaru izdarīt. Varbūt cilvēkam to nav patīkami dzirdēt, toties godīgi.”
Biruta ir pateicīga ikvienam par atbalstu, stipru plecu un padomu šajos gados, saviem vecākiem, ģimenei un kolēģiem. “Īpašs paldies bijušajai novada izpilddirektorei Vandai Kezikai. Superīga vadītāja, vienmēr korekta un saprotoša. Iedziļinājās katrā problēmā un vienmēr prata ieteikt labāko risinājumu. Mēs – pārvaldnieki viņu mīļi dēvējām par mūsu māmiņu. Lai viņai veselība un možs gars! Pateicos pagasta iedzīvotājiem- gan jauniešiem, gan senioriem, gan pašdarbības kolektīviem par sadarbību, atbalstu un labiem vārdiem. Paldies ikvienam, ar ko ir krustojušies mani dzīves un darba ceļi.”
Biruta sapņo, ka beidzot varēs rast vairāk laika apciemot vecākus, gaidīs ciemos dēlu, kurš jau 14 gadus dzīvo ārzemēs, kops savu dārzu un divas siltumnīcas. “Kaut kā bija pierasts, ka mani sagatavotie ziemas krājumi pamazām pārceļoja uz darbu, kur kopīgi degustējām. Kur lai tagad lieku?” smejas Biruta, solot, ka būs vien pa retam jāapciemo nu jau bijušie kolēģi.
Birutai Ozoliņai tika pasniegts Augšdaugavas novada pašvaldības Atzinības raksts par ilggadēju, godprātīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu pašvaldības darba pilnveidošanā un Līksnas pagasta teritorijas attīstībā.
Kolēģu ceļa vārdi Birutai Ozoliņai
Biruta ir Biruta. Citas tādas nav! Par Birutu var teikt visu labāko - gudra, izskatīga, strādīga, izpalīdzīga, laba saimniece... /Elita Poļakova/
Paldies par padomu un atbalstu! /Aiga Ķeire/
Mums ir paveicies ar sirsnīgo, jauko, labestību izstarojošo pārvaldes vadītāju Birutu! Mēs Tevi ļoti cienām! /Andris Kevišs/
Ar savu darbu Biruta ir pierādījusi, cik skaisti un skaļi izskan mūsu pagasta vārds Augšdaugavas novadā. Tikai pateicoties viņas darbam un neatlaidībai, ir uzlabota un labiekārtota pagasta vide. Mēs esam pateicīgi par to sirsnību, rūpēm, ko sniedzi ikdienā! Ir skaidrs, ka labāku pagasta vadītāju pie mums novadā neatrast! Mīlam Tevi ļoti, ļoti! /Sintija Giptere/
Es jūtos ļoti pateicīga par visu, ko man devi – darbu, padomu, atbalstu un burvīgu kolektīvu. Paldies par Tavu dzīves gudrību, laipnību un optimismu! Paldies! /Ināra Keviša/
Paldies par visu, kas mums ir bijis kopīgs! Sadarbība bija brīnišķīga! /Anita Ozola/
Paldies Birutai par sapratni un atbalstu! /Aldis Rokjāns/
Biruta, paldies par visu - atbalstu, sadarbību, padomu, pozitīvismu! /Zane Ozola/
Paldies, ka vienmēr pamanījāt un novērtējāt savus darbiniekus. Mēs jūs tik ļoti mīlam un cienām! /Elvīra Vorošena/
Paldies māmiņai par visu! Tu mums esi zelts! /Jānis Veliks/
Miljons PALDIES labākajai priekšniecei pasaulē! Tu esi vienreizēja! /Līga Vaidere/
Paldies ir mazs vārds, jo Tavā vadībā es no Tevis esmu iemācījies tik daudz! /Aigars Teniss/
Paldies, ka darīji apbrīnojamu, novērtējamu darbu mums visiem šeit - Līksnas pagasta pārvaldē! /Andris Kupšāns/
Liels paldies par lieliski paveikto darbu! Lai veicas jaunajā dzīves posmā! /Juris Jonāns/
