Vinetas Farenukas ģimenē par vīrieša stiprā pleca trūkumu nevar sūdzēties – viņas lielais balsts ir vīrs Jurijs un četri dēli Alekss (16), Lūkass (15), Džastins (3) un Kristiāns (2). Vecākie puikas jau ir īsti palīgi ģimenē, tikmēr mazie ir nebeidzamas enerģijas un prieka avots visiem pārējiem. Lai arī Vineta nekad tā īsti nav sapņojusi par kuplu ģimeni, taču uzskata to par īstu Dieva dāvanu. Arī abu vecākiem esot liels prieks un ņemšanās, palīdzot pieskatīt mazbērnus.
Kopā jautrāk
“Nevaru vairs iedomāties, kā būtu, ja būtu viens bērns. Ko lai viņš viens iesāk? Tā viņiem visiem kopā ir jautrāk, arī pamoka viens otru,” smejas Vineta. Kamēr mēs sarunājamies, Alekss pagatavo tēju, mazais Džastins uzmanīgi pasniedz katrai krūzi. Kristiāns gan pieprasa mammas uzmanību, taču, tikuši abi ar jaunāko brāli pie mammas mobilā telefona, uz brīdi ir nodarbināti. Jautāta, kā ir būt četru dēlu māmiņai, Vineta smejas, ka ar laiku dēli mammu uz rokām nēsās. “Kad mēs visi kaut kur kopā ejam, tā ir fantastiska sajūta,” saka māmiņa.
Katram bērnam ir savs raksturs, lai gan ievērojusi, ka bērni caur vienu ir ļoti līdzīgi gan raksturā, gan pēc ārienes. Starp otro un trešo bērnu bija lielāks pārtraukums – 13 gadi. Abi ar vīru ļoti gribēja meitiņu, bet tika vēl pie diviem puikām, par ko ir liels prieks. Visi četri zēni dzīvo draudzīgi, vecākie ir lieli palīgi vecākiem un palīdz pieskatīt mazākos. Pērkot kaut ko veikalā, Džastins norāda, ka jāpērk dubultā – sev un mazajam brālim.
Vineta atzīst, ka īpaši neiespringst, kādi kuram mājās ir pienākumi – mazie zina, ka mantas jāsakārto, vecākie tāpat palīdz piekopt mājas soli un brāļus pieskatīt. Virtuvē labprāt saimnieko arī vīrs, kurš gan maltīti pagatavo, gan palīdz māju piekārtot. “Nav tā, ka viss jādara tikai man, mēs darām visi,” saka Vineta.
Ar sirdi un saknēm laukos
Vineta un Juris nāk no Līksnas pagasta, kur ģimenei pieder lauku māja ar hektāru plūmju dārza un trim hektāriem upeņu. Vineta cer, ka reiz māju izremontēs un varēs turp pārcelties uz dzīvi, jo abus ar vīru saista saimniekošana, arī bērniem laukos esot labāka dzīvošana. Vineta pat pabeigusi divu gadu kursus Višķu tehnikumā un ieguvusi lauku apsaimniekotāja diplomu. Savukārt Jurijs pašlaik apgūst namu apsaimniekotāja arodu. Vineta uzskata, ka izglītība dzīvē vienmēr var noderēt. Tāpēc prāto, ka varētu iet pati mācīties tālāk, piemēram, par sākumskolotāju. Uz tādām domām viņu vedinājusi bērnu attālinātā mācīšanās, kad abiem ar vīru daudz jāpalīdz bērniem mācībās, arī ar mazajiem jāveic dažādi radoši darbiņi. “Ja šis ārkārtas stāvoklis turpināsies, būšu jau visu apguvusi,” smejas Vineta.
Laiks, kad skolas slēgtas, esot sarežģīts visiem. Vecākais dēls šogad pabeigs 9. klasi, priekšā eksāmeni, kas šogad ir īsts pārbaudījums. Izaugusi skolotāju ģimenē, Vineta saprot, ka arī skolotājiem tagad neklājas viegli. Alekss un Lūkass mācās Jersikas pamatskolā, kurp nācies pārcelties pēc Nīcgales pamatskolas slēgšanas. Kādu laiku apmeklējuši Vienības pamatskolu, taču ģimene nolēma, ka pilsētas vide nav viņiem domāta. Turklāt Vineta sapratusi, ka mazajās skolās esot pat labāk. Alekss plāno pēc skolas doties uz Rīgu un apgūt telpu dizainera profesiju. Arī Lūkass lūkojas Rīgas virzienā un domā par jūrskolu.
Tiek galā pašu spēkiem
Sākoties ārkārtējai situācijai, Vineta lēmusi aiziet no darba, lai var būt mājās ar bērniem. Vienīgais pelnītājs ģimenē ir Jurijs. Abi esot pazīstami jau sen, taču liktenis viņus savedis kopā neparastā veidā – Jurija vecmammas bērēs. Vineta tikusi uzaicināta palīdzēt saklāt bēriniekiem mielasta galdu. Kādu laiku abi strādājuši Rīgā. Vineta pēc Lūznavas tehnikuma pabeigšanas un sekretāres specialitātes iegūšanas iekārtojās darbā Jāņa Rozes grāmatnīcā galvaspilsētā. Ar Juriju roku rokā izstaigājuši krustām šķērsām visu Rīgu. Vineta jau bija saposusies doties strādāt uz Angliju, kad tika piedāvāts darbs Jāņa Rozes grāmatnīcā Daugavpilī, un viņa izlēma palikt, ko ne mirkli nenožēlo, jo atgriezusies Latgalē un ieguvusi brīnišķīgus kolēģus.
Lai arī tagad ģimene iztiek ar Jurija algu vien, Vineta par dzīvi nesūdzas. Turklāt drīz vasara un atkal sāksies rosība dārzā, kur izaug viss vajadzīgais. Ja būs laba plūmju un ogu raža, tās varēs notirgot. Palīdzību no pašvaldības ģimene nekad nav lūgusi, jo nav arī tam vajadzīgā statusa. “Iztiekam un pelnām kā jebkura cita ģimene,” saka Vineta. Tagad pirmo reizi gan varot pieteikties pašvaldības atbalstam sakarā ar ārkārtējo situāciju, kas ļoti noderēs, jo pabarot tik lielu saimi nav viegli.
Pietiek laika arī sev
Četru dēlu māmiņa atzīst, ka nejūtas iesprostota četrās sienās un var atlicināt laiku arī saviem vaļaspriekiem. Viņa dejo Nīcgales tautas nama vidējās paaudzes tautas deju kolektīvā “Lakši”, ar kuriem kopā izdejoja Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus. Arī mazajam Kristiānam, kam tolaik bija vien divi mēneši, nācies doties mammai līdzi uz Rīgu. Vineta piedalās arī Nīcgales amatieru teātrī un ļaujas citām radošām lietām, piemēram, floristikai, gleznošanai vai izšūšanai.
“Mammas brālim ir absolūta dzirde, var nospēlēt un nodziedāt jebko bez notīm. Mamma (Ingrīda Kokina – aut. piez.) ir māksliniece, viņai labi padodas portreti. Vecmamma Marija Zeile bija vizuālās mākslas skolotāja. Man no visa ir pa druskai. Varu spēlēt klavieres, bet nevaru dziedāt, varu nozīmēt jebko, bet nevaru pati izfantazēt,” stāsta Vineta. Tagad viņu gaida šūstīšanai iegādātās pērlītes, jo bija plānots dēla klasesbiedrenēm skolas izlaidumam darināt pērļu vainadziņus. Vineta arī darbojas daudzbērnu ģimeņu biedrībā "Lielas ģimenes" un cer, ka tajā iesaistīsies arī citas novada daudzbērnu māmiņas.
Izveidojusies arī tradīcija doties kaut kur kopā ar visu ģimeni. Pirmais ceļojums visiem bijis uz Igaunijas pilsētu Tartu, bet galvenokārt tiek ceļots pa dzimto Latviju. “Mēs katru gadu cenšamies apmeklēt kādas Latvijas pilsētas. Bijām Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā. Pērn vasarā apmeklējām atrakciju parku “Avārijas brigāde”, ļoti gribam aizbraukt uz ūdens atrakciju parku. Ceļojumus iepriekš neplānojam. Es varu vakarā izdomāt un no rīta jau doties ceļā. Šādi braucieni ir visforšākie,” saka Vineta. Viņa cer, ka arī šovasar tomēr izdosies atkal ar ģimeni doties nelielā ceļojumā.
