Šogad Valsts svētku priekšvakarā Skrudalienas Jaunatnes attīstības centra aktīvists Iļja Venceļs saņēma Augšdaugavas novada pašvaldības Atzinības rakstu par ieguldīto sirdsdegsmi un enerģiju jauniešu saliedēšanā un novada nozīmes jaunatnes iniciatīvu īstenošanā. Iļja ir atraktīvs un atsaucīgs, organizē, pārliecina un saliedē jaunatni, ir īsts līderis jauniešu vidū – tā viņu raksturo jaunieši, kuriem viņš veltī savu brīvo laiku.
Puisis atzīst, ka saņemt pašvaldības atzinību ir ļoti patīkami, jo tas liecina, ka viņa darbs un ieguldījums novada sabiedriskās dzīves attīstīšanā ir novērtēts un viņš iet pareizā virzienā. “Patīkami, ka biju pamanīts un tika novērtētas manas pūles un centieni uzlabot jauniešu dzīvi novadā. Taču tas nebūtu iespējams bez atbalsta no Skrudalienas jauniešu attīstības centra jaunatnes lietu speciālistes Ināras Lapkovskas, Izglītības pārvaldes Jaunatnes lietu daļas speciālistiem un citiem domubiedriem.”
Ar prieku palīdz citiem
Ikdienā Iļja savas prasmes izmanto, lai iesaistītu jauniešus lietderīgā brīvā laika pavadīšanā un savu darbošanos uztver kā patīkamu vaļasprieku. Pirmā darba pieredze gūta kā Tabores pagasta sporta pasākumu organizatoram. Tā bijusi reāla dzīves pieredze, izaicinājums un iespēja sevi izmēģināt šajā jomā, kas deva pirmo rūdījumu. Pēc Salienas, Skrudalienas un Tabores jauniešu apvienošanas par jaunatnes lietu speciālisti kļuva Ināra Lapkovska, kuras ieguldījums šajā jomā ir vislielākais, bet Iļja cenšas viņu atbalstīt un palīdzēt realizēt dažādus jauniešu projektus.
Savu darbošanos jauniešu centrā puisis uztver tikai kā palīdzību draugiem, kaimiņiem un līdzcilvēkiem, kā savu ieguldījumu vietējo jauniešu nākotnē, palīdzot viņu ikdienu padarīt interesantāku. “Man tas sagādā prieku, es labprāt iesaistos visos pasākumos, bet visvairāk man patīk sporta aktivitātes. Ir gandarījums, ka ar pašu sasniegumiem mēs popularizējam savu pagastu dzīvi un ieinteresējam citus.”
Visvairāk Iļjam patīk būt kopā ar citiem jauniešiem, jautri un lietderīgi pavadīt laiku un attīstīties, kopā veikt jebkuru darbu vienmēr esot vieglāk un aizraujošāk. “Kopīgi pasākumi vieno mūs, mums ir viena ideja, viens mērķis. Jauki, kad kopīgiem spēkiem sasniedzam šos mērķus un jūtams katra ieguldījums, centieni uzlabot situāciju, degsme sasniegt mērķi. Dažreiz var manīt, ka jaunieši mainās, attīstās, uzņemas atbildību un pieņem lēmumus.”
Svarīga piederības sajūta
Iļjas dzimtā puse ir Tabores ciems, tāpēc vietējos jauniešus viņš labi pazīst jau kopš skolas sola. “Ar saviem vienaudžiem savulaik kopā gājām Tabores pamatskolas bērnu dārza grupiņā un pēc tam līdz 8. klasei mācījos Tabores pamatskolā. Pēc Laucesas un Tabores pamatskolas apvienošanas mācījos Laucesas pamatskolā, kur iepazinos ar pusaudžiem no Laucesas, Demenes un Mirnija.”
Iļja stāsta, ka iekustināt jauniešus neesot grūti, vajadzīga tikai vēlme un brīvs laiks. Ir jaunieši, kam nepieciešama individuāla pieeja, piemēram, dažādus jautājumus jāizrunā “zem četrām acīm”, jo daudziem ir jāmācās pārvarēt savas bailes un kautrīgumu. “Svarīgi atbalstīt katra centienus, pateikt, ka viņš ir vajadzīgs komandai. Katram pieaugušam cilvēkam ir vajadzīgs drauga plecs grūtā brīdī, bet jauniešiem jo īpaši. Mēs palīdzam un atbalstām jebkurā situācijā, tāpēc esam liela komanda, vairāk nekā 40 cilvēki, gluži kā liela ģimene, kurā katrs jūtas piederīgs, vajadzīgs un gaidīts.”
Iļja uzskata, ka darbs ar jauniešiem ir ļoti svarīgs un daudzpusīgs, taču bez pieredzes un zināšanām esot grūti sasniegt labus rezultātus. Viņš cenšas pastāvīgi pilnveidot savas zināšanas par jauniešu psiholoģijas jautājumiem, pusaudžu attīstības īpatnībām. “Mēs visi esam ļoti dažādi. Lai iemācītu citiem kaut ko jaunu, vispirms pašam tas jāiemācās. Ir svarīgi arī ieinteresēt jauniešus līdzdarboties,” saka puisis.
Pašam darbā ar jauniešiem visvairāk palīdz pieredzējušu cilvēku, speciālistu padomi un ieteikumi, aktīvi cilvēki, kas labprāt dalās ar savām zināšanām un prasmēm. Kā piemēru viņš min Augšdaugavas novada Jaunatnes lietu daļas vadītāju Olesju Ņikitinu, kuras lielā pieredze un mīlestība pret darbu viņam esot labs piemērs. “Strādājot ar Olesju, es ne tikai uzzināju, kā labāk strādāt ar jauniešiem, bet arī daudz jauna par sevi. Apmeklējot jauniešu pasākumus novadā, es apbrīnoju un vienlaikus mācos, kā var apvienot jauniešus, ieinteresēt viņus, rūpīgi izplānot pasākumu gaitu, organizēt pasākumu tā, lai gribētos atgriezties un piedalīties vēlreiz.”
Iļja uzskata, ka jaunatnes līderim jābūt godīgam un taisnīgam, bet savi vārdi jāpamato ar darbiem, jo tikai tā var iegūt autoritāti jauniešu vidū. “Līderis ir cilvēks, kuru pārējie atbalsta, ciena un, iespējams, vēlas viņam līdzināties. Cilvēks, kurš aizstāv savas komandas, sava pagasta un novada jauniešu intereses. Līderim ir jābūt aktīvam, atjautīgam, jāprot saskatīt savas kļūdas, novērst tās un paredzēt sava darba rezultātu.”
Puisis domā, ka dažas no šīm īpašībām piemīt arī pašam, taču viņš arvien tiecas uz jaunām zināšanām un sevis pilnveidošanu. “Manuprāt, jauniešus uzrunā pazīstami cilvēki, sportisti, uzņēmēji, kaimiņi, draugi, kas dzīvē ir kaut ko sasnieguši. Lasot intervijas ar slavenībām, kontaktējoties vai līdzdarbojoties ar viņiem, saproti - ja šis cilvēks to ir spējis paveikt, kāpēc lai es nespētu?”
Iļja uzskata, ka jauniešiem ir vajadzīga pārliecība par rītdienu un nākotni kopumā, jo viņi ir savas pieaugušās dzīves sākumā, plāno un cenšas realizēt savus plānus dzīvē, tāpēc esot svarīgi spēt apvienot savas intereses, mācības, darbu, veidot ģimenes un karjeru. “Protams, dzīvei nav melnraksta, tā ir reāla, ar visām problēmām. Visbiežāk tās ir bailes uzdrošināties izteikt savu viedokli un būt uzklausītam. Tā kā lielākā daļa jauniešu studē vai strādā, grūti apvienot darba grafiku ar pasākumiem,” jauniešu problēmas ieskicē Iļja.
Viens par visiem un visi par vienu
Iļja uzskata, ka strādāt ar novada jauniešiem ir vieglāk, jo viņi esot draudzīgāki. “Pilsētā jauniešu ir vairāk, arī vairāk iespēju attīstīties, atpūsties un nodarboties ar portu. Ar ko mēs atšķiramies? Pirmkārt, tā ir subordinācija un prasme ar cieņu izturēties pret pieaugušajiem. Otrkārt, ir uzvedības kultūra. Treškārt, fiziskā sagatavotība un izturība.”
Skrudalienas centrā jaunieši pulcējas gan vakaros, gan brīvdienās, izstrādā un īsteno dažādus projektus, pārrunā novada aktualitātes, plāno savu brīvo laiku, gatavojas novada pasākumiem, veido komandas un sadala pienākumus, piedalās ciematu labiekārtošanā. Centrā ir arī trenažieru zāle, kas ļauj jauniešiem nodarboties ar sportu un rīkot komandu spēles. Jaunieši nāk ar savām idejām, kas dažkārt šķiet neprātīgas, taču galvenais ir viņus uzklausīt, izanalizēt, atrast tajās racionālu domu un realizēt. Viena no šādām idejām bija par pašu volejbola komandas dalību Lietuvas čempionātā Visaginā, kur rezultātā iegūta godalgota otrā vieta.
“Mēs visi esam viens kopums. Mūsu devīze ir viens par visiem un visi par vienu. Mums ir ļoti aktīvi jaunieši, kam vēl nav 18 gadu, bet ir aktīva dzīves pozīcija un vēlme popularizēt savu pusi dažādos novadā rīkotajos intelektuālajos un sporta pasākumos, - Vitālijs Pilinovičs, Aleksandrs Žodžiks, Iļja Ļahs, Kamilla Matvejeva, Vika Viktorova, Jaroslavs Voitkevičs, Aleksejs Mateša, Ksenija Lukjanska, Matiss Didevičs, Artjoms Andruļs, Artjoms Geiko, Viktors Gasperovičs, Ruslans un Viktors Marenkovi, Vladislavs Pupins.”
Iļja atzīst, ka ļoti svarīga ir jauniešu piederības sajūta savai dzimtajai vietai, viņi apzinās sevi kā Skrudalienas, Tabores, Salienas pagastu daļiņu, katrs ir gatavs dalīties, atbalstīt cits citu. “Tas attiecas arī uz mani, mana dzimtene sākas no manas ģimenes, no vietas, kur es piedzimu. Es lepojos ar savu ciematu, dabas skaistumu un ļaudīm, kas šeit dzīvo.”
Katram jaunietim esot savas spējas, talanti. Kāds prot skaisti zīmēt, veido un noformē dekorācijas, datorpratēji veido prezentācijas, afišas, dažādus paziņojumus sociālajos tīklos, meitenes raksta pasākumu scenārijus. Jaunieši savus talantus demonstrē pagastu iedzīvotājiem un viesiem dažādos pasākumos un ir atzinīgi novērtēti.
Protams, jauniešu aktivitāte esot atkarīga no katra paša vēlmes iesaistīties. Ja nav vēlmes, nav arī rezultāta. Daudzi sāk saprast, ka svarīgi ir būt kopā, komandā, palīdzēt citiem un neatstumt.
Iet tēva pēdās
Darbs ar jaunatni aizņem Iļjas brīvo laiku, kura ir diezgan maz, jo ikdienā puisis strādā divos darbos un vēl palīdz vecāku lauku saimniecībā.
Iļja ir devies sava tēva Leonīda Venceļa pēdās un kopš 2023. gada strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona pārvaldes Višķu postenī par ugunsdzēsēju glābēju un autovadītāju. “Kopš bērnības man ir bijis priekšstats par šo sabiedrībai un dzīvībai svarīgo profesiju un reāls piemērs. Mans tētis ir strādājis par ugunsdzēsēju glābēju, autovadītāju Daugavpilī, bet pašlaik jau ir izdienas pensijā. Arī mans brālēns ir ugunsdzēsējs glābējs. Vienmēr esmu redzējis, kā šīs profesijas pārstāvji pašaizliedzīgi cenšas palīdzēt nelaimē nonākušajiem un jau sen nolēmu turpināt tēva gaitas.” Viņa galvenā motivācija būt par glābēju/ugunsdzēsēju ir vēlme palīdzēt cilvēkiem, neskatoties ne uz ko. Puisis atzīst, ka vislabākā ir tā maiņa, kad nenotiek ugunsgrēki un necieš cilvēki. “Katrā darba maiņā ir noteikta kārtība, ir noteikts darba režīms. Ir stundas, kad apgūstam vai atkārtojam mācību tēmas. Ugunsdzēsējam vienmēr ir jābūt veselam un labā fiziskā formā, tāpēc nodarbojamies ar sportu, kārtojam dažādas sporta pārbaudes. Ikdienā pārbaudām un novērtējam ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas, aprīkojuma, ekipējuma un sakaru līdzekļu gatavību darbam, uzturam tos tehniskā kārtībā.” Ugunsdzēsēja un glābēja darbs nav viegls, taču ikviens tam ir gatavs fiziski un emocionāli, jo to iemāca Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Neilgajā darba pieredzē ir nācies būt bīstamās situācijās, veicot glābšanas darbus gan uz ūdens, gan ugunsgrēka laikā. “Viens no lielākajiem ugunsgrēkiem bija, kad dega māja 250 kvadrātmetru. Par laimi cilvēkiem pašu spēkiem izdevās evakuēties. Sadarbībā ar kolēģiem no kaimiņu daļām paspējām nodzēst liesmas, izdevās izglābt mājas pirmo stāvu un daļēji otro, nenodarot lielus zaudējumus mājas īpašniekiem, kas arī ir ļoti svarīgi, jo cilvēkiem pēc ugunsgrēka ir jāatjauno savs īpašums. Šogad aprīlī izdevās izglābt slīkstošu cilvēku,” stāsta VUGD kaprālis Iļja Venceļs. Protams, jebkurā darbā nākas saskarties ar dažādām situācijām, tāpēc Iļja ir pateicīgs kolēģiem, kuri gatavi palīdzēt un nebaidās no grūtībām. “Gribu pateikt milzīgu paldies visiem maniem kolēģiem par viņu darbu, atbalstu un izpalīdzību un novēlēt visiem veselību, labklājību un veiksmi darbā.”
Tā kā darbs VUGD notiek maiņās, Iļja papildus strādā arī par taksometra vadītāju un palīdz saimniekot vecāku piemājas saimniecībā, kur nepieciešams apstrādāt zemi, lai izaudzētu savām vajadzībām dārzeņus un augļus.
“Protams, lai visus šos darbus apvienotu un visu paspētu, ir vajadzīgs tikai laiks, kura ļoti trūkst. Lai būtu formā, man palīdz sports, volejbols, ar kuru es nodarbojos daudzus gadus. Tuvinieki mani atbalsta, par ko es viņiem esmu pateicīgs. Ne vienmēr izdodas visu saplānot, paspēt un visur pabūt, bet es ļoti cenšos.”
Iļja plāno arī turpmāk tikpat aktīvi un radoši iesaistīties darbā ar jauniešiem, palīdzēt Tabores sabiedriskajā centrā aprīkot zāli boksa nodarbībām, jo tas ļaus jauniešiem nodarboties ar sportu un pārstāvēt savu pagastu un novadu valsts un pasaules mēroga spēlēs. Savu nākotni Iļja vēlas saistīt tikai ar Tabori, kur jūtas laimīgs un piederīgs. “Plānoju šeit dzīvot un veidot ģimeni. Tāpēc ir jādara viss, lai dzīvot te būtu interesanti, droši un laimīgi visiem neatkarīgi no vecuma.”
Teksts: Inese Minova
Foto: I. Minova un no Iļjas Venceļa personīgā arhīva
