20. janvārī Kalupē pie kādreizējās skolas ozola tika iedegts atceres ugunskurs, simboliski pieminot barikāžu 32. gadadienu. Dienu, kad tautai bija vissmagākais pārbaudījums ceļā uz brīvību.
Pasākumā “Caur dziesmām uz barikādēm” pulcējās barikāžu dalībnieki, Kalupes pamatskolas mazpulcēni, skolēni, ciemiņi un kalupieši.
Atceroties 1991. gada notikumus, dalībnieki apliecināja, ka tas bija saviļņojošs, neaizmirstams laiks, kad gaismā virmoja milzīgs vienotības, enerģijas un spilgtu emociju gars. Ar jaunības degsmi, nenojauzdami par notikušo, uz Rīgu devās Aizupiešu sādžas jaunieši - Imants Ancāns, Juris Soms, bet Rīgā sagaidīja Rita Nitiša, Aldis Stašulāns - atceras Leonards Draška. Stāsts par karoga uzlikšanu uz skolas jumta bija satraukuma un saviļņojuma pilns, atceras Roberts Kuklis. Par savām izjūtām un darbību Daugavpilī dalījās atmiņās Gertrūde Rasnače. Pasākuma laikā uzzinot, ka viņas mamma Adele Rasnače bija šuvusi Latvijas karogus kalupiešiem, kurus uz skolas jumta vairākkārt stiprināja Roberts Kuklis, jo karogs vairākas reizes tika norauts. Ar pierādījumiem jeb barikāžu laika fotoaparātiem, somu un fotogrāfijām uz pasākumu ieradās Rihards Seilis. Galvenos notikumus viņš ir iemūžinājis fotogrāfijās - cilvēku pūļus, ugunskurus, smago tehniku.
”Mums nebija citas izvēles - mēs sapratām, ka jābūt vienotiem, mēs devāmies uz barikādēm,” atceras Ivars Bitinieks.
Uz jautājumu “Kas bija vissmagākais janvāra dienās?”, vēsturnieks Henriks Soms ieteica noskatīties Romualdu Ražuka interviju raidījumā “Viens pret vienu” (2023.13.01. ) Tas bija brīdis, kad patiešām jāierauga neredzamais, kad jāieskatās dziļāk un jāaptver plašāk.
Toties Arņa Slobožaņina, toreiz sešgadnieka, atmiņas aizrāva klātesošos, jo viņš novēroja savu ģimenes locekļu rīcības un sarunas par notikumiem Rīgā. Zēns neko nesaprazdams cēla dārzā pjedestālus, kāpa augšā un mēģināja kaut ko uzrunāt.
Pasākumā patriotisku noskaņu radīja izdziedātās dziesmas Brigitas Madelānes, Kalupes pamatskolas meiteņu ansambļa un Arņa Slobožaņina izpildījumā.
Starp atmiņu stāstiem un dziesmām tika deklamēta Knuta Skujenieka dzeja, ko lasīja Elīna Kļaviņa, kur svarīgu lomu spēlē - noklusējumi, pusvārdi, līdz galam nepateiktais, taču dziļi izjustais un pārdzīvotais, kā arī Miķeļa Sīļa dzejolis “Kur uguni, sildi gaisu” Maksima Sidareviča izpildījumā.
Kalupes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Ūbele pateicās barikāžu dalībniekiem, novēlot, lai šajās janvāra dienās vairāk tiktu iedegti ugunskuri, atceroties janvāra notikumus, cilvēkus, kuri tajos piedalījās un vēsturi stāstīt jaunajai paaudzei.
“Mums patlaban nevajadzētu aizmirst tās gaišās naktis - ne tikai no ugunskuriem, bet arī no cilvēku sirds siltuma”,- Latvijas neatkarības aizstāve Marina Kosteņecka.
Informāciju sagatavoja Kalupes pagasta kultūras darba vadītāja Inita Ivdra
