Dabas skaitīšanā apsekoti jau 90% no plānotajām teritorijām
22.07.2020
AKTUĀLI
Dabas skaitīšanā, ko 2016. gada izskaņā uzsāka Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde), dabas vērtību apzināšana jeb biotopu kartēšana ir veikta 90% no apsekojamās teritorijas. Un teju puse biotopu īpašnieku jau ir saņēmuši informāciju par viņu īpašumā esošajām dabas vērtībām.
Biotopu kartēšana šogad noslēdzas, bet kopsavilkums par pirmo visas Latvijas dabas vērtību inventarizāciju sešās biotopu grupās būs pieejamas nākamā gada otrajā pusē.
Visaptverošā Eiropas Savienības (ES) nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu apzināšana ir visapjomīgākā no trim projekta aktivitātēm, ko iedzīvotāji visbiežāk asociē ar dabas skaitīšanu. Tas saistīts ar lielo iesaistīto personu loku, jo informatīvās vēstules par ekspertu apsekojumiem jau saņēmuši vairāk nekā 130 tūkstoši zemju īpašnieku ikvienā Latvijas novadā. Lai skaidrotu dabas skaitīšanas nepieciešamību, procesus, ieguvumus un sniegtu atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, ir aizvadīti semināri 65 pašvaldībās.
Vēstule par apsekojuma rezultātiem tiek sūtīta tikai tad, ja teritorijā ir konstatēts biotops. Zemes īpašnieks ir pirmais, kas uzzina dabas skaitīšanas rezultātus, pēc tam tie digitālā veidā tiek ievadīti dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (http://ozols.daba.gov.lv/pub), kur pieejami ikvienam interesentam.
Pateicoties dabas ekspertu vērīgumam un specifiskajām zināšanām, aizvadīto triju sezonu laikā ir atklātas četras līdz šim nezināmas alas, viens pilskalns, divas jaunas augu sugas, piecas jaunas sēņu, tostarp divas piepju sugas, piecas jaunas sūnu sugas, četras jaunas ķērpju sugas, divas jaunas lielās kosas atradnes un daudzu citus reto sugu jaunas atradnes.
Jau ceturto gadu visu triju aktivitāšu īstenošanu kopumā nodrošina ap 400 cilvēku. Jo līdztekus biotopu kartēšanai, to aizņemtās platības un kvalitātes noteikšanai pēc zinātniski pamatotiem kritērijiem, iegūto datu pārbaudei un zemju īpašnieku informēšanai, kā arī datu digitalizēšanai tiek veikta arī 25 esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānu, kā arī 5 sugu aizsardzības plānu izstrāde.
No sākotnēji plānotajiem 20 ĪADT plāniem, kuru skaits pērn tika palielināts līdz 25 plāniem, 13 jau ir izstrādāti. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie atlikušajiem 12 plāniem, tostarp Gaujas un Ķemeru Nacionālajā parkā un Lubāna mitrājā. Visu teritoriju aktuālos biotopu datus un jauno, mūsdienām atbilstošo aizsardzības jeb apsaimniekošanas plānu gaida ne vien iedzīvotāji, bet arī pašvaldības. Jo dabas vērtību profesionāla apzināšana, izvērtējums un plānā iekļautie izspriestie priekšlikumi paver ceļu to ātrākai īstenošanai ar ES fondu atbalstu. Tādēļ Pārvalde aicina iedzīvotājus, pašvaldības un citus interesentus aktīvi iesaistīties plānu izstrādē, lai visi priekšlikumi tiktu analizēti savlaicīgi un konstruktīvi.
No pieciem sugu aizsardzības plāniem šobrīd ir izstrādāts plāns sugu grupai “Pūces”. Dīķa naktssikspārņa un sugu grupai “Roņi” plāns ir izstrādes finiša taisnē. Plānots, ka šie plāni līdz ar platausainā sikspārņa un sugu grupas “Dzeņi” plānu tiks izstrādāti līdz šī gada beigām.
Visas trīs dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” aktivitātes jāpaveic līdz 2023. gada 31. decembrim. Aktuālā informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv un www.daba.gov.lv.
