Darbnīcā tapa vecticībnieku lūgšanu rituāla priekšmeti
07.02.2019
AKTUĀLI
Naujenes Novadpētniecības muzejā norisinājās pirmā radošā darbnīca, kas tika organizēta biedrības “Sadarbības platforma” un Britu padomes Latvijā atbalstītā projekta “Latvijas kultūras vēstnieku akadēmija 1” gaitā. Darbnīcā piedalījās Maļinovas, Naujenes, Kalkūnes un Biķernieku pagasta iedzīvotāji.
Darbnīcu vadīja pieredzējusi rokdarbniece, vecticībniece, Grebenščikova garīgās skolas pasniedzēja no Viļāniem Jeļena Delikatnaja. Jeļena ir rokdarbniece ar lielu stāžu. 10 gadu garumā tiek vadītas vasaras nometnes Svētdienas skolas bērniem, nododot savas prasmes jaunajai paaudzei.
Tā ir projekta pirmā radošā darbnīca, kuras laikā varēja apgūt podrušnika, ļestovkas un vītās jostas izgatavošanas iemaņas. Darbnīcas laikā tika pastāstīts un parādīts, kā izgatavot vecticībniekam tik ļoti nepieciešamos lūgšanu rituāla priekšmetus, kā arī apgūt krievu sarafāna un vīriešu krekla jostu vīšanas pamatus.
Latvijas vecticības pētniece, biedrības “Moskvinas vecticībnieki” pārstāve, kā arī viena no projekta idejas autorēm Tatjana Kolosova no Preiļiem stāsta, ka iecere sadarboties ar Naujenes novadpētniecības muzeju radās jau sen, taču ierosme, kā to darīt, nāca apmācību cikla “Latvijas kultūras vēstnieku nometne” gaitā, kas notika pagājušā gada septembrī. Tika uzrakstīts projekts, kas tagad veiksmīgi tiek arī īstenots. Pirmās nodarbības notika Preiļos, kuru laikā tika vāktas vecās fotogrāfijas un rokdarbi, no kuriem veidota izstāde. Izstāde būs ceļojoša un sāks savu gaitu jau martā. Aprīļa mēnesī tā būs skatāma Višķos un maijā – Naujenē. Savukārt augustā atgriezīsies uz Moskvinas vecticībnieku draudzi.
Jeļena atzīst, ka diemžēl Latvijas vecticībnieki pazaudēja tradīciju izšūt un darināt šos senos lūgšanu rituāla priekšmetus, savukārt Krievijā un Baltkrievijā, piemēram, ļestovkas vienmēr ir līdzi lūgšanu namos un arī mājās. Latvijā tādas izmanto vien garīdznieki un baznīcas kalpotāji.
Darbnīcas vadītāja Jeļena Delikatnaja atminas stāstīt, ka agrāk vecticībnieku ģimenēs šūšana un izšūšana bija ierasta lieta. Sievietes audzēja linus, vērpa vilnu, no lina šuva kreklus, palagus un segas, savukārt no vilnas – darināja vīriešu kostīmus un mēteļus.
Ļestovka (no senkrievu valodas – лествица, kas nozīmē kāpnes, ir lūgšanu kreļļu veids senajā Krievijā, pēc šķelšanās ar vecticībniekiem tika aizvietota ar "vervicu". Pārsvarā to izmanto vecticībnieki, taču mūsdienās tā ir populāra arī valdošajā pareizticīgajā baznīcā. Atšķirībā no pārējām lūgšanu krellēm, ārēji atgādina kāpnes.
Jeļena uzsver, ka ļestovkas šūšana aizņem diezgan ilgu laiku un ir darbietilpīgs process. Divi trijstūri simbolizē divas liecības plāksnes, ko Dievs deva Mozum Sinaja kalnā. Četras trijstūru puses simbolizē četrus evaņģēlistus - Mateju, Marku, Lūku un Jāni. Trijstūra forma simbolizē Svēto Trīsvienību. Trijstūru iekšpusē atrodas 7 bīdekļi, kas simbolizē 7 baznīcas sakramentus.
Šobrīd Belajakriņicas vecticībnikiem ir izplatīta tradīcija, kad katrā "pakāpienā" tiek ielikts papīra rullītis ar tanī uzrakstītu lūgšanu. Šāda tradīcija nav sastopama pomoru vecticībniekiem. Pats par sevi ļestovkas aplis simbolizē Dieva vladīšanas bezgalību un nepārtrauktu lūgšanu. Trīs iesākuma "pakāpieni", 3 nobeiguma pakāpieni un 3 lielie pakāpieni kopā simbolizē 9 eņģeļu kārtas.
Divas tukšās vietas simbolizē zemi un debesis, tāpēc visa lūgšanās pēc lestovkas simbolizē uzkāpšanu no zemes uz debesīm. 12 pakāpieni simbolizē 12 apustuļus. 38 pakāpieni, kas simbolizē 38 nedēļas, kurās Jaunava Marija miesā nēsāja Kristu. 33 pakāpieni, kas simbolizē Kristus vecumu. 17 pakāpieni simbolizē 17 praviešus, kuri vēstīja par Kristus atnākšanu.
Ir sastopami dažādi ļestovku veidi. Vīrieši, pēc tradīcijas, izvēlas tos šūt no mierīgu krāsu toņiem, sievietes visbiežāk izvēlas košu krāsu ļestovkas ar bagātu izšuvumu. Visbagātāk izrotātas ir laulības ļestovkas, baltā vai sudraba krāsā. Uz tām dažreiz attēlo vīnogulāja ornamentu, kas simbolizē auglību.
Meistardarbnīcas dalībnieki, kuru pulkā bija arī vīriešu kārtas pārstāvji, atzina, ka iemācīties kaut ko jaunu vienmēr ir interesanti. Jeļena no Maļinovas pagasta stāsta, ka viņu pusē vecticībnieku ir diezgan daudz, darbojas arī lūgšanu nams. Jeļena iesaka arī citiem nesēdēt mājās, bet atbraukt uz darbnīcām. Savukārt Svetlana, kuras senči ir dzīvojuši Vasargelišķos, par darbnīcu uzzinājusi no interneta. Viņai šķiet jauki, ka Naujenē šādas darbnīcas tiek organizētas, kā arī atzīst, ka iemācīties un uzzināt kaut ko jaunu par vecticībnieku tradīcijām, ir ļoti pamācoši.
Latvija ir viens no nozīmīgākajiem vecticības centriem pasaulē. Daugavpils novadā atrodas 12 vecticībnieku lūgšanu nami. Šeit atrodas arī senākās vecticībnieku draudzes Latvijas teritorijā, piemēram, Bondarišķos (Maļinovas pagasts) un Voitišķos (Skrudalienas pagasts). Neskatoties uz to, mūsdienās vecticībnieku vēsture un arhitektūras mantojums nav pietiekošā mērā apzināts kā vērtīga Latvijas un Latgales vēstures un kultūras mantojuma sastāvdaļa. Naujenes pagastā atrodas Slutišķu vecticībnieku lauku sēta. Tas ir vienīgais šāda veida muzeja objekts Latvijā, kas atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem.
Pērnā gada augustā Daugavpils novada dome pieņēma lēmumu par aizņēmumu Valsts kasē projekta “Rīteiropas vērtības” īstenošanai, kas paredz Naujenes pagasta Slutišķu sādžā renovēt lauku sētu “Slutišķi 2” un tur izveidot vecticībnieku kultūras mantojuma centru un radošās darbnīcas, saglabājot novadam tipisko arhitektūras pieminekli – vecticībnieku sētas celšanas tradīcijas, kam raksturīgi akmens pamati un kaķētu apaļbaļķu guļbūves baļķu apstrāde.
20. februārī plkst. 11.00 interesenti tiek aicināti piedalīties projekta otrajā Latgales vecticībnieku tradicionālā apģērba un vecticībnieku mīksto rotaļlietu izgatavošanas radošajā darbnīcā. Nodarbības ir bezmaksas.
Pirmā nodarbības daļa tiks veltīta vecticībnieku ikdienas, svētku un lūgšanu apģērba vēsturei 18.- 20. gadsimtā. Nodarbības gaitā varēs arī uzzināt, kā pareizi ģērbties, ejot uz lūgšanu namu, kāds apbedīšanas tērps tika izmantots Latgalē. Dalībnieki varēs iepazīties ar fotoarhīvu materiāliem. Nodarbības otrajā daļā tiks apgūtas lupatu leļļu un stilizētu leļļu tērpu izgatavošanas prasmes.
Projekta sadarbības partneri: biedrība “Sadarbības platforma”, biedrība “Moskvinas vecticībnieki”, Naujenes Novadpētniecības muzejs, Višķu pagasta sabiedriskais centrs
