Jauniešu aizraušanās ar datorspēlēm mūsdienās kļuvusi par nelāgu ieradumu, taču, izrādās, to var pielietot gana praktiski, ļaujot jauniešiem pašiem radoši izpausties un lietderīgi izmantot brīvo laiku. Naujenes pamatskolā sarīkotas pirmās datorspēļu sacensības, kas audzēkņiem izraisīja lielu interesi. Ar šādu ideju klajā nācis pats skolas direktors Pāvels Brovkins, mudinot jauniešus nesēdēt savos viedtālruņos, bet gan sarīkot kopīgu pasākumu. “Negribas, lai jaunieši spēlētu spēles kaut kur pa kaktiem un stūriem, bet gan rīkotu to sacensību veidā. Viņi paši saorganizējās, izstrādāja noteikumus un nolikumu, noteica tiesnešus, iesaistīja bērnus, kuri spēlē datorspēles tādā bērnu profesionālajā līmenī,” saka skolas direktors. Viņš uzsver, ka pasaulē datorspēles tiek spēlētas diezgan augstā līmenī, pat aizved līdz pasaules čempionātiem. Mūsu bērni mēdz “sēdēt” savos viedtālruņos un kavēt laiku ar dažādām spēlēm. Ne vienmēr aizliegums ir labākais risinājums, tāpēc skolas direktors apsvēra iespēju to likt lietā, dodot bērniem iespēju izpausties un pilnveidoties, sasniedzot arī kādu rezultātu. Protams, šādas aktivitātes notiek tikai no stundām brīvajā laikā. Tā kā pašlaik daudzi pedagogi slimo un stundas nenotiek, rodas neplānots brīvais laiks. Tā vietā, lai skrietu uz veikalu pēc čipsu pakas vai sēdētu savos telefonos, jaunieši paši ātri organizē komandas, sakārto datorklasi, pielāgojot to sacensībām, un direktora pieskatīti ļaujas sacensību azartam. “Mēs daudz runājam par to, ka jāaizliedz, piemēram, spēles, cigaretes, bet ko mēs dodam kā alternatīvu? Šajā gadījumā mēs visu darām organizēti, mums prieks, ka bērni paši darbojas, bet viņiem gandarījums, ka spēj kaut ko izdarīt paši,” saka Pāvels Brovkins. Viņš piebilst, ka šādas sacensības netiks rīkotas speciāli, bet gan diezgan spontāni, ja būs brīvs laiks un vēlme, turklāt katru reizi tiks izmantotas citas datorspēles.
Jāteic, ka skola atrod radošu izeju ne tikai šajā situācijā. Datorklasē pašu rokām ir izveidoti plaukti un statīvi datoru uzglabāšanai un uzlādei, tādejādi krietni ietaupot budžeta līdzekļus un ļaujot vaļu fantāzijai. “Veidojot budžetu, mums nebija paredzēti datori, tos mums iedeva, bet datorus vajag uzglabāt un uzlādēt. Es redzu internetā, kādas ir cenas uzlādes skapjiem, minimālā cena ir 1500 eiro, bet tāds paredzēts 12 datoriem, mums pašlaik ir 21. Nolēmu iet vienkāršāku ceļu – izveidot kabinetā stūra skapi, ko varam aprīkot pašu spēkiem ar minimāliem izdevumiem.” Uzlādes skapja un statīva izveidei izmantotas vecās skolas mēbeles, klāt piepirktas tikai dažas detaļas un vadi, visu darbu paveica skolas tehniskais darbinieks, iesaistot procesā arī jauniešus. Atlicis konstrukciju vien nokrāsot, lai izskatītos estētiskāk. Skolas direktors labprāt dalās savā pieredzē ar kolēģiem, jo šāda pieeja ļauj krietni taupīt līdzekļus.
