Augusts jau ir atstājis savu vietu 2022. gada vēsturē. Eglainiešu atmiņā tas paliks ar vērienīgajiem Stendera svētkiem. Eglaine, Lašu Mācītājmuiža, Lašu luterāņu baznīca jau vairākus gadu simtus ir cieši saistīta ar Stenderu dzimtu un Vecā Stendera vārdu. Stenders bija tautas apgaismības ideju aizsācējs un izcilākais pārstāvis Kurzemē, viņa darbi aizsāka latviešu laicīgo apgaismošanu un iedvesmoja citus luterāņu mācītājus turpināt šo iniciatīvu, nostiprinot vērienīgu tautas apgaismības kustību 18. un 19. gadsimta mijā.
Šajos svētkos pārmaiņus skanēja “Sveiks lai dzīvo, sveiks lai dzīvo...”, ”Alles Gute zum Geburtstag...” un “Sto lat, Sto lat....”, bet blakus Stenderam nostājās Veclašu muižas īpašniece grāfiene Marija Tīzenhauzena - Pžezdzecka. Viņa ir atstājusi paliekošas vērtības ne tikai Lašu baznīcā, bet arī visas Latvijas vēsturē.
Svētki sākās ar svinīgu Dievkalpojumu, kuro vadīja Rēzeknes Svētās Trīsvienības draudzes mācītājs Artis Pētersons un, kurš noslēdzās ar Gotharda Frīdriha Stendera tulkoto dziesmu “Cik svēta ir šī vieta, Še tiešām Dieva nams....”, kas vēl joprojām ir luterāņu draudžu Dziesmu grāmatā. Pēc dievkalpojuma pie baznīcas svētku apmeklētāji varēja vērot neparastu skatu - rosījās ļaudis 18. gadsimta tērpos, starp kuriem izcēlās krāšņie poļu tautas tērpi. Baznīcas priekštelpā apmeklētāji varēja skatīt Daigas Lapsas gleznu izstādi “Mājas”. Simboliski, jo Laši abiem svētku vaininiekiem saistījās ar māju sajūtu un vietu, kur vienmēr gribējās atgriezties, kaut vai domās vai atmiņās. Svētku svinīgā daļa sākās ar tērpu parādi, stāstījumu par grāfienes Marijas dzīvi gan latviešu, gan poļu valodā. Svētku atmosfēru lieliski uzjundīja Daugavpils poļu kultūras centra jauktais koris “Promieņ” un viņu diriģente Regīna Krukovska. Skanēja gan poļu, gan latviešu dziesmas, sevišķi dziesmā par “Vecajām likteņdzirnām”, kuru dziedāja visi klātesošie. Svētki turpinājās vecajā Mācītājmuižā, kur dārza svētku atmosfēru lieliski papildināja Daigas Lapsas darinātie gobelēni.
Mācītāja Arta Pētersona svētīšanas vārdi, skanīgs vēlējums “Augstai laimei un priekam” un “Sto lat” svētku gaviļniekiem, pagasta pārvaldes vadītāja Viktora Potjomkina uzruna un dārza svētki varēja sākties.
Cienastu vidū sevišķu popularitāti guva Mācītājmuižas bukstiņbiezputra, kas tika gatavota pēc receptes, kas paņemta no 17. gs. pavāru grāmatas.
Svētkus kolorītu kuplināja solista Staņislava Jakovenko emocionālais sniegums. Dārza svētku kulminācija ir Ingas Zeiles dziedātās dziesmas valodā, ko Vecais Stenders tik ļoti mīlēja. “Mīl katrs baltu maizes riku, es mīlu lauku pliku, un graudi, ko es tikko jaužu, tie manī ir jau mūsu ļaužu...”, ar šādiem Imanta Ziedoņa vārdiem Ingas izdziedātā melodija šajā brīdī izskanēja kā gandrīz vai meditācija. Un noslēgumā mūsu tautas likteņdziesma “Pūt vējiņi”.
Svētki izskanējuši. Bet Gothards Frīdrihs Stenders latviešu kultūrtelpā joprojām ir klātesošs. Un šis atzinums nav pārspīlēts. Vecais Stenders paceļas pāri visiem, kas no vācu dzimuma latviešu rakstniecībā darbojušies. Viņa dzejnieka dāvanas nav ārkārtējas, bet viņa prāts ir gaišs un spēcīgs, viņa izglītība pamatīga un vispusīga, viņa centieni nopietni un skaidri, viņa darba spēja nenogurdināma. Viņš vispusīgi aptvēra latviešu garīgo dzīvi un darīja uz to neizdzēšamu iespaidu. Tāpat zem viņa iespaida stāv turpmākie latviešu rakstniecības piekopēji, līdz latvieši paši, pie lielākas garīgas patstāvības tikuši, tur ievilka jaunus ceļus. Daudz baltu dieniņu Laimiņa dodi. Līdz nākošajam gadam.
Miervaldis Brodovs Biedrības “Stendera novadnieki“ valdes loceklis
Sirsnīgs paldies Lašu evaņģēliski - luteriskajai draudzei, laikrakstam “Latgales Laiks” un personīgi Ivetai Valpēterei, Valentīnai Šabuņevičai un māksliniecei Daigai Lapsai, Latvijas poļu savienības priekšsēdētājam Rišardam Stankevičam, Daugavpils Poļu kultūras centram un tā direktorei Žannai Stankevičai.
