Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Saldūdeņu risinājumi" pētnieki jau vairākus gadus pēta Latvijas ezeru un upju zivju resursus, lai pašvaldībām ieteiktu labāko veidu, kā apsaimniekot ūdenstilpes. Vairākas nedēļas pētnieku grupa rosījās arī Daugavpils novadā, izzinot piecu novada ezeru zivju resursus. Vakarā ezerā tiek ielaisti īpaši tīkli, kas rīta agrumā tiek vilkti laukā, lai varētu ķerties pie loma izpētes. Mēs devāmies līdzi pētniekiem vilkt tīklus no Lielā Ilgas ezera Medumu pagastā. Vēlāk vērtīgais guvums tika vests uz pētnieku apmešanās vietu Berķenelē, kur sākas pats interesantākais izpētes procesa posms. Daugavpils novada domes Dabas resursu nodaļas Vides pārvaldības speciālists ezeru apsaimniekošanā Valērijs Ašķeļaņecs stāsta, ka Daugavpils novada ezeru izpēte uzsākta jau pirms diviem gadiem, šajā laikā apsekoti vairāki ezeri. Pērn veikts liels darbs, izpētot Daugavas upes posmu novadā, bet šogad turpinās ezeru izpēte. Daugavpils novada dome ir noslēgusi līgumu ar SIA "Saldūdeņu risinājumi" par piecu ezeru – Sventes ezers, Lielais Ilgas ezers, Mazais Ilgas ezers, Šķirsteņu un Dervanišku ezers – izpēti.
Valērijs Ašķeļaņecs demonstrē vienu no lielākajiem noķertajiem eksemplāriem
SIA "Saldūdeņu risinājumi" vadošais pētnieks Matīss Žagars stāsta, ka pētniecības darbā tiek izmantota standarta zinātniskā metodika, kas ļauj noskaidrot ne tikai zivju resursus, bet arī to, kādā stāvoklī ir ezera ekoloģija. Apkopojot visus pētījuma gaitā iegūtos rezultātus, varēs sniegt rekomendācijas, kā nākotnē apsaimniekot šos ezerus.
Pētnieki izmanto īpašus zinātniskos tīklus, kas vakarā tiek ielaisti ezerā, bet agri no rīta tiek vilkti laukā. Noķertās zivis tiek atbrīvotas no tīkliem un sašķirotas pēc sugām. Vēlāk tās tiek mērītas un svērtas. No zivīm tiek ņemtas zvīņas un kaulu paraugi, pēc kuriem var noteikt zivs vecumu. Uz tiem tāpat kā koka stumbra šķērsgriezumā ir redzami gadskārtu gredzeni. Tos gan vislabāk var saredzēt laboratorijā zem lupas. Tāpat no zivs tiek izņemts kuņģis un pētīts tā saturs. Pēc zivs kuņģa satura zinātnieki var noteikt, ar ko zivs barojas un vai tai barības ir pietiekoši.
Matīss Žagars preparē zivi, iegūstot pētniecībai nepieciešamos datus
Pētnieks Matīss Žagars uzsver, ka zivju augšanas faktors ir ļoti svarīgs, domājot zivju resursu apsaimniekošanu, tāpēc ir svarīgi noskaidrot, cik daudz zivju ir, kā tās aug un ko ēd, tāpat svarīga esot kopējā ekoloģijas situācija, ūdens kvalitāte u.tt. Tikai tad pētnieki var sniegt kādas rekomendācijas. “Asaris vai līdaka var izaugt 3-5 gados līdz tam, ka varam paturēt to lomā. Ja es, piemēram, šodien ielaižu līdakas, ir svarīgi, vai tās izaugs trīs gados, līdz tās būs resurss, vai piecos,” saka Matīss Žagars.
Pēc vairāku ezeru izpētes pētnieks jūtas gandarīts par redzēto, jo viņu pārsteidzis ne tikai bagātīgais zivju resurss, bet arī teicamais ezeru ekoloģiskais stāvoklis. Īpaši sajūsmināts Matīss Žagars ir par Sventes ezeru, kas esot viens no skaistākajiem Latvijas ezeriem. To viņš nodēvē par Daugavpils novada ezeru pērli. Patīkami pārsteidzis arī Lielais Ilgas ezers, kas esot ekoloģiski daudz labākā stāvoklī nekā sākotnēji šķitis.
Runājot par zivju resursiem, Matīss Žagars uzsver, ka apsekotajos Daugavpils novada ezeros ir tipiska Latvijas zivju sabiedrība, kur dominējošais plēsējs ir asaris un līdaka. “Sventes ezers ir neparasts ar to, ka tur ir lašveidīgās zivis, ļoti laba spēcīga repšu populācija, kas ir neliela lašveidīga zivtiņa, starp citu, ļoti garšīga. Ir ezera salakas populācija. Sventes ezers kā ekosistēma jau ir iepriekš pētīts un ir diezgan unikāls. Pārējos ezeros ir visas parastās Latvijas ezera zivis, sākot no raudiņas un beidzot ar lielu asari,” saka pētnieks.
Turpat Berķenelē, nelielā dīķī pie Raiņa mājas, pētnieki uzgājuši neparastu rotana eksemplāru, kas ir 353 g smags un 28,3 cm garš. Matīss Žagars to sauc par rekordu, jo oficiāli reģistrētais rotans pasaulē līdz šim bija 25 cm un 250 g. Rotans ir plēsīga zivs un barojas ar citu zivju mazuļiem, tāpēc tiek uzskatīts par nopietnu apdraudējumu dzīvajai faunai.
Pašvaldības Dabas resursu nodaļas speciālists Valērijs Ašķeļaņecs atzīst, ka pētījuma rezultāti tiks izmantoti turpmākajā ezeru apsaimniekošanā, piemēram, pašvaldība saņems ieteikumus, kurā ezerā kādu zivju sugu mazuļus vēlams ielaist. Tāpat arī zivju resursu izpēte ļaus noteikt, kāda ir bijusi maluzvejas ietekme uz katru konkrēto ezeru.
Valērijs Ašķeļaņecs demonstrē vienu no lielākajiem noķertajiem eksemplāriem
