Daugavpils novadā savu ceļu sāka Latvijas Tautas Saimes grāmata

Kāda ir Tava, mana, mūsu Latvija? Kādu to sajūt Latgalē un Daugavpils novadā dzīvojošie latvieši?

Daugavpils novadā savu ceļu ir sākusi Latvijas Tautas saimes grāmata, kurā savas pārdomas, vēstījumus un novēlējumus Latvijai rakstīs novada iedzīvotāji. Par to, cik Latvijas valsts ir svarīga katram no viņiem. Lai arī nākamās paaudzes zina, ar ko lepojamies, sagaidot Latvijas simtgadi, Rīgas aktīvo senioru apvienība izveidojusi 25 unikālas grāmatas, katram reģionam un Rīgai – pa piecām. Šīs grāmatas ar vairāk nekā 100 000 ierakstiem veidos jaunu vēstures stāstu.

Šī gada rudenī, kad visas grāmatas būs piepildītas ar saturu, tās tiks svinīgi pasniegtas Valsts prezidentam, bet pēc tam nonāks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Grāmata savu ceļu sāka Ambeļu pagastā, kur tā tika iedziedāta un tapa pirmie iedzīvotāju ieraksti. Kopumā Saimes grāmatas lappusēs veikt ierakstus uzrunāti vairāk kā 50 novadnieki visos 19 pagastos. Tāpat grāmatā savu novēlējumu ierakstīja Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska. Ierakstus veiks arīdzan Valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta saņēmēji.

Ambeļu skreinē, piedaloties folkloras kopas “Speiga” dalībniekiem un novada domes deputātiem – Janīnai Kursītei un Jānim Belkovskim, par savām cerībām, sapņiem, valsts nākotnē skatoties, kā arī ievijot grāmatas lappusēs savas atmiņas un pārdzīvojumus, ierakstus veica trīs ambelieši – Juta Valaine, Jānis Ozoliņš un Ilze Mežiniece.

Ambeļu iedzīvotāja, Voronu dzimtas pārstāve Juta Valaine atzina, ka viņai ir tas gods atklāt grāmatas ceļu novadā, pierakstot savas vecmāmuļas Veronikas Vorones novēlējumu, kas šī gada 4. augustā svinēs 90 gadu jubileju. “Mēs varam patiesi lepoties par to, kāda viņa mums ir, par to, ka viņa visus mūs ir izaudzinājusi. Man ir liels prieks, ka tas vienkāršais lauku cilvēks, strādīgais lauku cilvēks, būs tas, kura domas par Latviju un par to, kas katram ir svarīgs, es varēšu atstāt šeit”, tā Juta.

Ambeļu pagasta iedzīvotājs, dzejnieks, Ozoliņu ģimenes pārstāvis Jānis Ozoliņš atzina, ka pateikt kaut ko jaunu vienmēr ir grūti, tāpēc savu uzrunu iesāka ar Raiņa vārdiem – “Runas ir garas, darbs ir īss, no darba varas liktens trīs. Gribētos atzīmēt, ka mūsu tauta uz šo dienu ir nedaudz aizmirsusi, ka mēs esam vieni no bagātākajiem visā pasaulē, tieši gara mantu ziņā – tās ir gan mūsu tautasdziesmas, gan mūsu dižgari”. Pats Jānis grāmatā ierakstīja savu dzejoļu vārdus, par kluso ikdienas laimi -

…Cik maz vajag cilvēkam patiesai laimei, Skatīt saulīti vaigā un aust vēja glāstu, Kā darbīgai bitei piederēt saimei Un mūža ilgumā paust mīlas stāstu.”

Daugavpils novada domes deputāte Janīna Kursīte, kas Tautas Saimes grāmatu no idejas koordinatora un Saeimas deputāta Aivara Meijas rokām, nogādāja Daugavpils novadā, bilda, ka šī grāmata ir vēstījums no cilvēkiem, kas stāvēja pie Latvijas šūpuļa, no tiem, kas bija represēti, izvesti. Te būs šo cilvēku dzīves stāsti, novēlējumi Latvijai šajos nozīmīgajos svētkos. Mūsu novadā dzīvo ļoti daudzi, kas ir devuši nozīmīgu ieguldījumu novada un Latgales attīstībai.

Savukārt novada domes deputāts un novadnieks Jānis Belkovskis pauda savas pārdomas par Latviju un tās tautas pārdzīvojumu ilgajiem gadiem: “Mēs dzīvojam mūsu valsts jubilejas gadā. Sagaidot valsts simtgadi, iedzīvotāji arvien vairāk iesaistās pasākumos. Dzimst jaunas idejas, kā gaišāk un spilgtāk veidot skaisto Latvijas simtgadi. Viena no šādām idejām ir šī veltījumu, vēlējumu, pārdomu un apsveikumu Latvijai iemūžināšana Saimes grāmatā. Katrs no mums ir dzīvojis mūsu vēsturiskajos laikmeta griežos, dzīvojuši ar savām emocijām, cerībām un lolojumiem. Kāds ir bijis manas tautas, manas dzimtas, mana ģimenes, manas Latvijas liktenis pirmās simtgades posmā, kad dzima, veidojās un uzplauka mūsu Latvija? Tālāk sekoja smagie 50 gadi bez Latvijas valsts, kad pienācās slēgt valsts simbolus -  karogu, ģerboni, himnu. Ar bailēm mēs dziedājām iemīļotās latviešu dziesmas, svinējās latviešu tradīciju svētkus. Tālāk – grūtuma pilnie kara gadi, kad divās frontes līnijās karoja brālis pret brāli, Latvijas tautas izsūtījumi tālajā Sibīrijas zemē, tik daudz pārdzīvojumu, emociju, asaru bijis šajos gados. 90 tie gadi – Latviešu tautas atmodas gadi, Latvijas atjaunošana, tās pastāvīguma nodrošināšana lielo Eiropas tautu saimē, valsts aizsardzības spēju stiprināšana. Mēs katrs veidojas savu valsti, no katra Latvijas cilvēka ir atkarīga mūsu valsts tālāka nākotne. Jā, daudzi jau šīs cerības ir zaudējuši un žēl, ka daudziem zūd saikne ar mūsu valsti. Tomēr lielākā daļa mūsu tautas šajos pārmaiņu gados ir saglabājusi mīlestību, uzticību un ticību Latvijai kā valstij.”

Rakstot Tautas Saimes grāmatu mēs veidosim mūsu Latvijas laikmeta simtgades gleznu, kurā pētnieki pēc daudziem gadiem uzzinās par mūsu tautas tradīcijām, kultūras daudzveidību, valsts ekonomiku, tautsaimniecību, cilvēku pašaizliedzību un patriotismu, savstarpēju cieņu un sapratni, stāvot mūsu valsts neatkarības sardzē.

Grāmatas izveides iniciatori aicina iedzīvotājus būt aktīviem Daugavpils novada vēsturiskās liecības veidošanā. Uzticēsim nākamībai mūsu pārdzīvoto un piedzīvoto, savas ilgas un sapņus!

Grāmatas ceļošanas grafiks ir pieejams šeit, kā arī pagastu pārvaldēs.

FOTOGALERIJA