Novembris ir Latvijas dzimšanas, mūsu valsts dibināšanas mēnesis. Piederību šai zemei un savai valstij mēs katrs izjūtam atšķirīgi.
Šoreiz vispirms gribu runāt par mīlestību, ne tikai par patriotismu.
Jo valsts ir kā mamma. Mums katram Viena Vienīgā.
Ja šajā mīlestībā ir dažreiz skumīga stīga, arī tā ir īpaša. Tā ir mūsu zeme, tā ir valoda, tas ir mūsu sarkanbaltsarkanais karogs, tā sarkanums ir īpašs – karmīnsarkans!
Latvija, tāpat kā māmiņa, ir mīļa un stingra, un varbūt ne vienmēr mums patīk, kā notiek sadzīvošana savā mājā, savā ģimenē, savā darbavietā, savā valstī.
Taču ieklausieties – MĒS SAVĀ VALSTĪ, SAVĀ ZEMĒ izdziedam. izdejojam, izdzīvojam SAVU BRĪVĪBU!
Daudzviet pasaulē tā nav. Mūsu kaimiņvalsts Ukraina smagi, ar savām asinīm izcīna savu brīvību. Ne tikai vīri, ne tikai tēvi un mammas, arī bērni. Slava Ukrainai, Slava varoņiem!
Patriotisms savā ziņā ir darbības vārds.
Nevar tikai runāt par to, cik ļoti mīli savu zemi, bet ir jādara, katram savā jomā, jāpieliek citreiz milzu pūles, lai sasniegtu rezultātu ar pievienoto vērtību, lai veidotos cilvēku cienoša komunikācija savā starpā.
Tātad Latvijas lielākā vērtība – tie ir cilvēki.
Centīgs, aktīvs, zinātkārs skolēns ir īsta dāvana Latvijai.
Inovatīvs, atraktīvs, dzīvesgudrs pedagogs ir īsta dāvana Latvijai.
Atbalstošs, ieinteresēts sava bērna dzīvē un pienākumos, prasīgs vecāks ir īsta dāvana Latvijai.
Katrs atbildīgs sava aroda pratējs, kas nesavtīgi un efektīvi piepilda savu laiku, savu enerģiju un savus resursus, ir patiesa dāvana Latvijai.
Savu sveicienu Latvijai izdziedāja un izdejoja skolas ansambļi un izspēlēja akordeonisti arī labdarības koncertos Sociālās aprūpes centrā "Latgale" un Sociālo pakalpojumu centrā "Pīlādzis".
Katrs no mums ir maza daļiņa no Latvijas, ļoti svarīga un vajadzīga Latvijai.
Visiem brīnišķīgus svētkus, ar torti un svecītēm – 104! Lai Dievs svētī mūsu zemi Latviju!
